Trešā daļa cilvēku, kas Latvijā dzīvo ar HIV, ir sajutuši diskriminējošu attieksmi pret sevi un uzklausījuši aizskarošas piezīmes sava HIV statusa dēļ, liecina pirmie HIV Stigmas indeksa pētījuma starprezultāti. Īpaši negatīvi, ka 23 procenti šādu attieksmi un izteikumus ir saņēmuši no savas ģimenes piederīgajiem, puse no tiem – pēdējā gada laikā.
HIV pacientu biedrība AGIHAS šogad Latvijā veic starptautiski atzītu, unikālu pētījumu "HIV Stigmas indekss". Pētījuma laikā pēc principa "līdzīgs jautā līdzīgam" tiek aptaujātas personas, kuras dzīvo ar HIV, uzdodot jautājumus par viņu pieredzi veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā, darbavietā, attieksmi ģimenē un draugu lokā, kā arī par virkni citu aspektu, kas ataino dzīves kvalitāti, sociālo statusu un iespējamu stigmatizāciju. Pēc vienotas metodoloģijas pētījums ir jau veikts vairāk nekā 90 pasaules valstīs, Latvijā pašlaik ir pieejami starprezultāti.
"Pētījums ir patiesi Latvijai unikāls un būtisks. Runājot par Baltijas valstīm, līdz šim pētījums bija veikts tikai Igaunijā (2012. gadā), pagājušajā gadā tas tika uzsākts Lietuvā, un šī gada beigās beidzot būs pieejami dati par Latviju. Pētāmo jautājumu lokā ir līdz šim valstī nenoskaidroti jautājumi – cilvēku, kuri dzīvo ar HIV, stigmatizācija no sabiedrības, tostarp veselības aprūpes profesionāļu puses, pašstigmatizācija, kā arī dubultā stigmatizācija (kad, piemēram, cilvēks tiek nosodīts vienlaicīgi gan par to, ka ir HIV inficēts, gan to, ka viņam ir attiecības ar sava dzimuma partneri). Šādi dati palīdzēs mērķtiecīgāk veidot sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumus nākotnē, kā arī veikt atbilstošus veselības aprūpes pakalpojumu un sabiedrības veselības pasākumu uzlabojumus," stāsta Anda Ķīvīte, HIV Stigmas indeksa vadošā pētniece Latvijā, Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras docente.
Pētījuma laikā tiek apzināta ne tikai citu cilvēku diskriminējoša attieksme vai izteikumi, bet arī cilvēku, kas dzīvo ar HIV, sajūtas un pašstigmatizācija. Tā diemžēl iet roku rokā ar sabiedrības kopējo attieksmi – 38 procenti HIV pozitīvu cilvēku atzīst, ka pēdējā gada laikā saistībā ar savu HIV statusu ir negatīvi ietekmēta viņu pašapziņa, 34 procenti atzīst, ka HIV statuss negatīvi ietekmē tuvu un draudzīgu attiecību veidošanu ar cilvēkiem. Tāpat arī cilvēki, kuri dzīvo ar HIV, ir atteikušies no sabiedrisku pasākumu apmeklēšanas (32 procenti), no sociālā atbalsta meklēšanas (26 procenti), pašizolējušies no draugiem un ģimenes (22 procenti). Cilvēki, kuri dzīvo ar HIV, absolūtā vairumā gadījumu atzīst, ka ir grūti pateikt citiem cilvēkiem par savu HIV statusu – tam piekrīt 82 procenti aptaujāto. Tāpat viņi diemžēl jūtas netīri (33 procenti), vainīgi (48 procenti) un kaunas par savu diagnozi (58 procenti).
Andris Veiķenieks, AGIHAS valdes priekšsēdētājs, komentējot pētījuma starprezultātus, norāda: "Ikdienā sastopoties ar cilvēkiem, kas dzīvo ar HIV, mums jau bija aptuvens priekšstats par sabiedrības attieksmi. Tomēr pētījuma dati, kas šo negatīvo attieksmi izmēra skaitļos, apbēdina. Mēs diemžēl vēl dzīvojam stereotipu varā, bieži neesam gatavi pieņemt citādo. Tomēr kopumā es esmu optimists un ceru, ka situācija mainās uz labo pusi, un arī pašiem cilvēkiem, kas dzīvo ar HIV, jābūt atvērtākiem un drosmīgākiem. Pētījums rāda arī pozitīvas iezīmes – aptuveni puse no HIV pacientiem ir darījuši kaut ko, lai situācija saistībā ar izpratni par HIV uzlabotos, piemēram, izglītojuši citus cilvēkus, stāstījuši par HIV. Tas ir pareizais ceļš – visiem un katram ir jāturpina gāzt mītus par HIV, un tad varam cerēt uz pakāpeniskām pozitīvām izmaiņām."
Kopējie HIV Stigmas pētījuma rezultāti būs pieejami gada beigās, tā veikšanu Latvijā atbalsta SIA "GlaxoSmithKline Latvia".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
