Iesnas un klepus vasarā: kā gada siltajā laikā atveldzēties, bet nesaaukstēties

Gaisa kondicionētāji, karsts laiks kombinācijā ar aukstu ūdeni vai labi atdzesētu gaisu telpās, pārāk liels karstums, caurvēji – vasarā ir gana daudz veidu, kā iedzīvoties dažādās veselības problēmās. Ja gadījies saslimt, tas var būt vēl nepatīkamāk nekā ziemā – aizlikts deguns 30 grādu karstumā, jāatsakās no tādiem vasaras priekiem kā peldes un saldējums... Tomēr zināmi profilakses pasākumi no tā var pasargāt.

Daudziem biroji un arī dzīvesvietas ir aprīkotas ar gaisa kondicionētājiem. Kad ārā termometra stabiņš pakāpjas ap +25 grādiem vai virs, ir ļoti patīkami uzturēties komfortabli vēsās telpās. Daudzi zina arī šo ērtību blaknes – sāpošu kaklu, klepu, iesnas, iekaisušus nervus un savilktus muskuļus. Galvenie cēloņi – pārāk liels temperatūras kontrasts telpās un ārā, kā arī nepareizs kondicionētāja regulējums un novietojums.

Telpas atvēsināšana nav tas pats, kas ledaina gaisa pūšana virsū cilvēkam, kurš atrodas telpā. Sevišķi liels risks pastāv biroju darbiniekiem, kuri ilgstoši atrodas nekustīgā pozā tieši kondicionētāja ceļā vai kuru darbavietas iekārtotas tā, ka daļa cilvēka ķermeņa atrodas vēsā gaisa plūsmā, daļa – ārpus tās. Krasas temperatūras svārstības organismam nav labvēlīgas. Tas pats sakāms par automašīnām un sabiedrisko transportu ar kondicionētu gaisu. Optimāla salona temperatūra ir apmēram četrus piecus grādus zemāka par āra temperatūru, telpās šai starpībai nevajadzētu pārsniegt septiņus grādus. Turklāt jāatceras savu ierīci laiku pa laikam arī iztīrīt, lai novērstu sēnīšu, alerģijas izraisošu vielu un vīrusu uzkrāšanos.

Saules peldes ir patīkamas un veselīgas, tās apgādā cilvēku ar D vitamīnu un enerģijas lādiņu. Tomēr vasaras tveicē ilgstoša atrašanās saulē vai pārkaršana telpās var būt ļoti kaitīga. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ik vasaru slimnīcās nogādā desmitiem un simtiem pārkarsušu cilvēku. Ķermeņa pārkaršana var izraisīt smagus veselības traucējumus, saasināt hroniskas slimības un apdraudēt dzīvību. Arī viens no biežākajiem noslīkšanas iemesliem ir pārkaršana – metoties aukstā ūdenī, strauji mainās ķermeņa temperatūra, kas var izraisīt muskuļu krampjus vai sirdsdarbības un asinsrites traucējumus.

Vasaras dienas vidus svelmi labāk pārlaist ēnā vai atvēsinātās telpās, izvairoties no ilgstošas un fiziskas piepūles, uzņemt pietiekami daudz šķidruma, negaidot slāpju sajūtu, ik pa laikam iedzert arī minerālūdeni vai augļu sulu, lai atjaunotu svīstot izjaukto mikroelementu līdzsvaru, un atteikties no organisma atūdeņošanos veicinošiem dzērieniem – alkohola, kafijas un stipras tējas. Ja tomēr cilvēks pārkarsis, pirmā palīdzība jāveic, cietušo atvēsinot – novietojot ēnā vai labi izvēdinātā telpā, dodot lēnām un nelieliem malkiem padzerties vēsu minerālūdeni vai sālsūdeni un palīdzot cilvēkam ar vēsām kompresēm vai ietīšanu aukstā dvielī vai palagā. Pēc tam vēlams konsultēties ar ārstu.

Viena no gardākajām vasaras uzkodām ir saldējums. Tas lieliski atvēsina, taču jāpatur prātā – saldējums ir našķis un nevar aizstāt pilnvērtīgu uzturu. Pārāk liels saldējuma patēriņš var pat kaitēt veselībai. Rūpnieciski ražots saldējums ir barojošs kārums, kurš ne vienmēr satur dabīgas vielas. Jāpievērš uzmanība gan tā derīguma termiņam, gan sastāvam – labāk izvēlēties saldējumu bez pievienotiem augu taukiem.

Saldējums ir kalcija, A un D vitamīna avots, taču tajā ir arī daudz cukura, tāpēc dienā ieteicams apēst ne vairāk par vienu saldējumu. Ja cilvēkam ir mazkustīgs dzīvesveids, labāk no saldējuma atturēties un panašķēties tikai reizēm. Ir reizes, kad ārsts pat ieteiks lietot saldējumu uzturā – piemēram, ja izrauts zobs un nepieciešams mazināt tūsku. Toties temperatūras pazemināšanai saldējums nederēs. Ēdot saldējumu, ir vērts padomāt arī par zobu labsajūtu – zobiem nepatiks, ja kodīsiet saldējumu lieliem gabaliem un vēl piedzersiet kādu karstu dzērienu. Arī kaklam saldējuma ēšana ātri un negausīgi var nepatikt.

Saaukstēšanās caurvējā vai pēc peldes aukstā ūdenī, dažādas traumas, kas gūtas aktīvajā atpūtā, basu kāju mikrotraumas un iekaisumi – tie visi bez jau iepriekš minētajiem ir vasaras prieku nepatīkamie blakusefekti. Taču tas nenozīmē, ka jāatsakās no pilnvērtīgas vasaras baudīšanas. Sauļošanās, norūdīšanās, kustības svaigā gaisā – tas viss ir vajadzīgs un sagatavo mūs garajiem rudens un ziemas mēnešiem. Taču, kā visas lietas, arī šīs jādara prātīgi un ar mēru, sevišķi sargājot seniorus, mazus bērnus un hroniski slimus cilvēkus, kuriem pārmērīgs karstums vai strauja atdzišana ir sevišķi kaitīga. Pa rokai turot plāksterus un kādu dezinfekcijas līdzekli, dzerot gana daudz ūdens, uzliekot cepuri, uzturoties saulē, uzvelkot jaku pārāk vēsās telpās un peldoties ar apdomu, vasaras pēdējā mēnesī iespējams izvairīties no saslimšanas.