Kā raksta "Web Md", pētījumā noskaidrots, ka 1,2 miljoniem cilvēku, kas piedalījās pētījumā, ik mēnesi ir trīs vai četras dienas, kurās viņu pašsajūta varētu liecināt par garīgās veselības problēmām. Cilvēkiem, kas ir fiziski aktīvi, ir par pusotru "slikto" dienu mazāk mēnesī nekā tiem, kas ikdienā kustas maz un piekopj sēdošu dzīvesveidu. Vislielākos uzlabojumus cilvēku labsajūtā sniedz 45 minūtes ilgi treniņi trīs līdz piecas reizes nedēļā.
Vislielāko pozitīvo efektu uz garīgo veselību treniņi atstāja cilvēkiem ar depresiju. Aktīviem depresijas slimniekiem mēnesī bija par 3,75 izteikti sliktas pašsajūtas dienām mazāk nekā tiem, kas nesportoja. Cilvēki ar depresiju un mazkustīgu dzīvesveidu piedzīvoja vidēji 10,9 izteikti negatīvas dienas mēnesī.
"Depresija ir viens no galvenajiem veselības problēmu cēloņiem pasaulē, un pastāv steidzama nepieciešamība atrast ceļus, kā uzlabot cilvēku garīgo veselību, izmantojot kampaņas par veselīgu dzīvesveidu," skaidro pētījuma autors Adams Čekrauds. Viņš ir arī psihiatrijas profesora asistents Jeila universitātē ASV.
Pētījumā tika apskatītas 75 dažādas fiziskās aktivitātes – no sporta spēlēm un treniņiem līdz bērnu aprūpei un dažādu mājas darbu veikšanai. Komandas sporta veidi, riteņbraukšana, aerobika un sporta zāles apmeklēšana uzrādīja vislielāko pozitīvo efektu pašsajūtas uzlabošanā. Pētnieki norāda, ka tas varētu būt saistīts ar sociālās izolācijas mazināšanu.
Ja vēlies, lai fiziskās aktivitātes patiešām palīdz, to ilgumam nevajadzētu pārsniegt 60 minūtes dienā. Pārspīlēta aizraušanās ar sportu var pat kaitēt – ja cilvēks sporto vairāk nekā trīs stundas dienā, tas emocionālo stāvokli pasliktina, nevis uzlabo. Veselīgāk ir nesportot nekā pārspīlēt, secināts pētījumā.
Jāpiebilst, ka pētījumā netika pievērsta uzmanība cēloņu un seku saistībai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
