Kustības bez raizēm: padomi kāju veselības uzlabošanai

Kuram gan nav gadījies iedzīvoties tulznās!? Jaunas kurpes mēdz būt sevišķi asinskāras, arī kurpē iebiris smilšu grauds var paveikt īstu posta darbu. Taču galvenokārt tulznas rodas, valkājot nepiemērotus, pārāk šaurus apavus. Ir iespējams iegādāties dažādus aizsargriņķīšus, uzmavas un starplikas pirkstiem, kas var nedaudz kompensēt kurpes radītās neērtības, tomēr visprātīgāk būtu no neērtajiem apaviem atteikties. Ja tulzna tomēr uzberzta, ieteicams to uzmanīgi pārdurt ar dezinficētu adatiņu, lai izvairītos no iekaisuma. Pēc tam jāuzliek plāksteris un stingri jāpiespiež. Ja tulzna pārplīst pati, pēdas ieteicams pamērcēt sālsūdenī. Patīkami tas, visticamāk, nebūs, taču sāls dezinficēs cietušo vietu un palīdzēs tai sadzīt.

Kāju sēnīte ir ļoti nepatīkama, toties bieži sastopama. Īpaši ātri pie sēnītes var tikt vasaras karstajā laikā dažādās publiskās vietās, kur staigājam basām pēdām – baseinos, pirtīs, pludmalēs, kā arī fizisku aktivitāšu laikā, kad pēdas ir ilgstoši noslogotas slēgtos apavos un pakļautas svīšanai. Ja lobās āda, parādās apsārtums, sabiezējums uz pēdām, pūslīši, nieze, nagi dzeltē vai sabiezē – visticamāk, jums ir darīšana ar kāju sēnīti. Tā kā vieglāk sevi no sēnītes pasargāt, nekā to izārstēt, ieteiktu jau laikus iegādāties kādu profilaktisku līdzekli, kam piemīt antiseptiska, pretsēnīšu un pretiekaisuma iedarbība.

Kāju pampšana, kas rada sāpes vai smaguma sajūtu kājās, ir sevišķi izplatīta problēma sievietēm un veciem cilvēkiem. Visbiežāk to izraisa ilgstoša stāvēšana kājās, liekais svars, grūtniecība un gari pārlidojumi ar lidmašīnu vai atrašanās automašīnā nekustīgā pozā. Specifiskākas problēmas ir dažādas kāju traumas un to sekas, kā arī venozā nepietiekamība, tai skaitā paplašinātas vēnas – tad gan bez ārsta neiztikt.

Vieglākos gadījumos var lietot medikamentus kāju sāpju, tūskas un noguruma mazināšanai. Šos līdzekļus var lietot arī kopā ar kompresijas zeķēm, kas atvieglo simptomus un neļauj problēmai kļūt dziļākai. Garos pārlidojumos ieteicams ik pa laikam piecelties no savas sēdvietas un izstaigāties. Ja kājas pampst regulāri, noteikti jākonsultējas ar ģimenes ārstu vai vēnu speciālistu – flebologu.

Vēnu problēmas nerodas vienas dienas laikā, parasti tās veicina ilgstoša atrašanās vienā pozā – sēdus vai stāvus. Arī palielināts ķermeņa svars ir papildu slogs vēnām. Tāpat vēnas ne sevišķi mīl augstpapēžu kurpes un apspīlētu apģērbu, kā arī ciešas jostas vai korsetes. Cilvēkiem, kuriem tīk aktīvs dzīvesveids, ir mazāks vēnu saslimšanu risks. Skriešana, braukšana ar riteni, peldēšana, vingrošana, kas nostiprina ikru muskulatūru – tas viss palīdzēs ilgtermiņā ne tikai izvairīties no vēnu problēmām, bet arī uzlabot pašsajūtu, vispārējo veselības stāvokli, miega kvalitāti un noskaņojumu. Kājas būs pateicīgas arī par dažādām ūdens procedūrām un masāžām.

Ja cilvēks izveseļojies pēc vēnu operācijas, nevajadzētu aizrauties ar sporta veidiem, kur kājām ir sevišķi intensīva slodze. Savukārt, ja nosliece uz vēnu paplašināšanos vērojama ģimenē, jāizvairās no karstuma virs 28 grādiem pēc Celsija, tiešiem saules stariem un karstas pirts vai vannas.

Ja jūtat diskomfortu, esat savainojuši pēdas, nagus vai šaubāties par kāju veselību – labāk konsultēties ar ārstu, kas ieteiks piemērotāko ārstēšanas veidu. Taču rūpēties par savām kājām varat ik dienas bez īpašas piepūles, tikai dāvājot tām nedaudz rūpju, palutinot, kad tās nogurušas, un savlaicīgi risinot problēmas, ja tādas rodas.