Nelūgtie viesi – utis. Kā tikt galā ar kustīgajiem parazītiem  (1)

Kā informē Slimības un profilakses centrs un arī ģimenes ārsts Pauls Princis, kopš 2010. gada ir spēkā Ministru kabineta noteikumi nr. 277 "Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe un pirmās palīdzības pieejamība izglītības iestādēs", kas paredz izglītības iestādēm zināmu atbildību – kā uzraudzīt pedikulozi jeb utainību. Iestādēm vismaz reizi gadā ir jāveic kontroles pasākumi un jāapskata katrs bērns.

Slimības un profilakses centrā norāda, ka, kamēr Latvijā pedikuloze bija pakļauta reģistrācijai, gadījumu skaits neatspoguļoja reālo situāciju, jo ne visi vēršas pēc medicīniskās palīdzības utainības gadījumos, tāpēc ir grūti spriest par izplatību.

Ģimenes ārsts Pauls Princis stāsta: "Pamatā tā ir bērnu problēma. Pasaulē aptuveni no sešiem līdz 12 miljoniem iedzīvotāju var teikt, ka vismaz reizi mūžā ir saskārušies ar utīm, šie dati pieejami Pasaules Veselības organizācijas statistikā. Problēma ir nosacīti kontrolēta visur, arī Latvijā." Viņš piemin, ka Latvijā utu problēma ir izteiktāka, kā piemēram, Somijā vai citās Skandināvijas valstīs, jo sociālā nodrošināšana ir mazāka nekā citās valstīs.

Kā norāda ģimenes ārsts, utainība jeb pedikuloze ir izteikta bērnu problēma. "80 procentos utu skartie ir bērni – meitenes ar kupliem matiem. Tāpēc visvairāk apdraudētie ir bērnu vecāki. Tikpat labi tā var būt arī jauniete, sociāli aktīva, aptuveni 18-22 gadu veca, kustīga. Tā ir augsta riska grupa, jo nereti šīm jaunietēm ir kupli mati, pie kā utīm pieķerties," tā Princis.

Kā skaidro ģimenes ārsts, pastāv divi utu iegūšanas veidi – uts pati uzlien vai uzkrīt uz cilvēka mata vai mazie radījumi tiek iegūti caur izkritušu matu, ķemmi, cepuri vai citu priekšmetu. "Viens no profilakses pasākumiem ir neaiztikt svešu matu suku, nelietot svešas cepures, šalles, gultasveļu un spilvendrānas. Tie būtu loģiski personīgās higiēnas nosacījumi, kas nedrīkst tikt pārkāpti, ja ir bijusi utu invāzija. Piemēram, meitenēm būtu jāmāca neaiztikt svešu matu suku."

Lielākā pazīme, ka ir iegūta gnīda vai uts, ir nieze, kas parādās aiz ausīm pakauša zonā. "Šī spēcīgā nieze ir ar vēlmi kasīties. Tā ir viena no visbūtiskākajām pazīmēm, kam vajadzētu pievērst uzmanību," norāda Princis. Tad vajadzētu ar maza izmēra smalku ķemmi ķemmēt matus no saknēm un skatīties vai nav mazās, smalkās, milimetru lielās gnīdas vai arī sudrabotas, gaiši brūnas, spožas utis, kas ir divus līdz četru milimetrus lielas. Ģimenes ārsts iesaka ķemmēt uz baltas papīra lapas, pa šķipsnām – tā varētu būt gan diagnostika, gan profilaktiska lieta pēc atutošanas.

Labos apstākļos gnīdas, no kurām veidojas utis, aug aptuveni trīs līdz četras dienas. Faktiski uts dzīves cikls ir aptuveni 30 dienas. Tomēr, kā norāda ģimenes ārsts, svarīgi ir saprast uts veidošanās nosacījumus, kuri var palīdzēt izprast parazīta veidošanas nosacījumus – utis nemīl gaismu, tās labāk jūtas tumšākā vidē, utīm vajadzīgs siltums no 32 līdz 33 grādiem, un tās ēd asinis aptuveni reizi divās, trijās stundās.

Pieaugušajiem jāapzinās, ka sociālie riski ir vieni no pamata faktoriem, kas nosaka utu izplatību un perēkli, piemēram, riska ģimenes, kur varētu būt biežāk. Tomēr, kā norāda Princis, svarīgi ir pasargāt sevi ne tikai ikdienā, bet piemēram, masu pasākumos, koncertos, kur apgrozās daudz cilvēku. "Šie kampaņu veida masu pasākumi ir augsta riska zonas. Tāpat sabiedriskais transports retos gadījumos, piemēram, apmeklējot masu pasākumus, cilvēki ir saspiedušies, stāv sastrēgumos, karstumā, ir slikta ventilācija," stāsta ģimenes ārsts.

Viņš norāda, ka riska grupas ir arī tālbraucēju šoferi un lētu hosteļu naktsmītņu cienītāji, būvnieki vai citu nozaru pārstāvji, kuri, piemēram, izmanto ķiveres: "Riska grupa ir arī skolotāji, krīzes centra dalībnieki un apmeklētāji, uzņemšanas darbinieki, medmāsas." Svarīgi saprast un apzināties, ka utis ir iespējams iegūt dažādos veidos un neskaitāmās ikdienas situācijās, kur ir citi cilvēki.

"Ja ir pamanīta uts, tad jārīkojas operatīvi. Utis ir kustīgi radījumi. Bez asins sūkšanas pieaugusi uts izturēt nevar. Divas līdz četras dienas uts var izturēt, piemēram, uz paklāja, kad tā ir izķemmēta. Tomēr viņa turpina pārvietoties," skaidro ģimenes ārsts Pauls Princis. "Kad utis ir pamanītas, vislabāk vērsties pie ģimenes ārsta vai medicīnas darbinieka, aptiekā arī varētu sniegt labu informāciju," norāda Princis.

Viņš stāsta, ka pēdējos piecos gados ir pieejamas jaunas novitātes Eiropas Savienībā, kas palīdz labāk tikt galā ar mazajiem parazītiem. "Nav vairs tikai permetrīna šķīdums, ko agrāk lietojām. Permetrīns ir neirotoksiska viela, kas bloķē utu elpošanu un dzīvību. Šī viela, kā toksīns, nebūtu lietojama visos gadījumos, piemēram, grūtniecēm, barojošām māmiņām, bērniem, kas jaunāki par diviem gadiem," skaidro ģimenes ārsts.

Princis skaidro, ka pēdējo gadu laikā parādās arvien vairāk ziņojumi, kas atklāj permetrīnu kā ne tik efektīvu līdzekli cīņā ar utīm. "Manā praksē bijuši divi gadījumi, kad permetrīns tiešām nedarbojās. Eksistē arī tabletes, ko iedzer. Tomēr esmu kategorisks pretinieks. Tabletes nedrīkstētu būt izvēles līdzeklis, ar ko uzsākt vai īstermiņā turpināt ārstēšanos pret utīm. Tas noteikti nebūs visiem vajadzīgs. Tabletes ir agresīvas, var izsaukt alerģijas reakcijas, radīt pašiem lietotājiem nevēlamas blakus parādības. Šādu terapiju ieteiktu tikai pēc dermatologa vai speciālista atzinuma," papildina Pauls Princis.

Ģimenes ārsts norāda, ka labāka izvēle ir spreji vai losjoni, kas nesatur permetrīnu, bet, piemēram, dimetikona vielu. To lieto, uzsmidzinot uz sausu matu saknēm – aptuveni minūtes laikā iet bojā utis, savukārt gnīdām nepieciešamas 10 minūtes, lietojot preparātus ar dimetikonu sastāvā,

Savukārt iepriekš minētais permetrīns jātur matus divas līdz trīs stundas, jāapklāj ar polietilēna maisiņu un ciešu cepurīti. Princis norāda vēl vienu senu metodi – čemeriņu ūdens: "Bija ļoti efektīgs, tomēr mūsdienās tā nevarētu tā teikt. Toksisks preparāts priekš uts. Zināmā mērā arī alerģisks, bet negarantē utu bojāeju." Viņš piemetina, ka lietojot čemeriņu ūdeni, process vienmēr jāatkārto. "Arī dimetikons var izraisīt alerģijas, tomēr ir pieejami atsevišķi produkti, kurus var lietot grūtnieces, mazi bērni, mātes, kas baro ar krūti. Tas īpaši neuzsūksies un nekaitēs," mierina ģimenes ārsts.

Pauls Princis sievietēm un meitenēm iesaka veikt profilaktiskus pasākumus, izmantojot matu šampūnus un kondicionierus ar eļļām. Labi darbojas arī īstā un dabīgā henna.

Ģimenes ārsts stāsta, ka mūsdienās nav pierādījumu, ka utīm izdotos aplipināt ar kādām gadsimta sērgām: "Piemēram, Pirmā pasaules kara laikā bija sērga – izsitumu tīfs, ko pārnēsāja utis. Ir aizdomas, ka bīstamās infekcijas pārnēsāja arī blusas. Nevar izslēgt ne vienu ne otru, bet tas viss bijis." Šobrīd nekur nav reģistrēts, ka būtu uzliesmojušas šādas cilvēkiem bīstamas slimības, kuras vēl pārnēsā utis.

Princis norāda, ka galvenie ir higiēnas pasākumi, ja tie netiek veikti, saprotams, ka utis var ietekmēt ne tikai pašu cilvēku, bet arī apkārtējos: "Cilvēki sāk kasīties, nokasa sev aiz auss vai pakausi. Utis var iekasīt arī citur – kaunumā, bārdā, uz sejas, kur ir mati, padusēs." Parazītiskie radījumi var tikt iekasīti pa visu ķermeni, kur ir mati. Tomēr nav pierādīts, ka utis pārnēsā konkrētas infekcijas.

Viena no slimībām, ko tomēr utis var pārnēsāt, ir streptokoks. Piemēram, cilvēks stipri sakasa un veidojas strutas un mikrobi, kurus pats cilvēks vai arī utis var nodot citiem. "Ja streptokoks nonāk cilvēkam uz sejas, uz acīm, uzacīm, āda var pārklāties ar strutojošām plēvītēm un brūcītēm. Tās nav dziļas, bet, ja tas ir stafilokoks, tad tās var būt ļoti rētainas, kā pie dziļām pinnēm. Šie cilvēki tālāk var izplatīt strutu mikrobus. Viņi sakasa, tā vieta iekaist, par to daudz nerūpējas un vēlāk ar savām rokām nodod citiem."

Kā norāda Pauls Princis, teorētiski utis var nodot arī herpes vīrusu: "Tas drīzāk nav saistīts ar uti. Drīzāk vīruss vienkārši ir šim cilvēkam, un viņš atkal ir sakasījis. Uts tur spēlēs mazāku lomu, bet katrā ziņā šādi cilvēki ir zināms risks sabiedrībai." Līdzīgi ir ar kašķa slimību: "Kašķis arī varētu būt infekcija. Nevis tieši no utīm, bet tāpēc, ka nerūpējas. Utis tomēr tik milzīgu kasīšanos neizraisa. Tikai pārsvarā galvas matainajā daļā – ja nonāks uz ķermeņa, arī, protams. Organisms var vispār iekaist un sastrutot, ja ielaiž visu pēc kārtas," stāsta ģimenes ārsts. Tomēr viņš norāda, ka utis nav vīruss, no kurām mēs nekādi nevaram izsargāties.