Mazkustīgs dzīvesveids – sirds veselības bojātājs. Kā nosargāt cilvēka 'motoru'

Aktivitāšu trūkums var veicināt ļoti daudzu problēmu attīstību un kombinācijā ar neveselīgu uzturu ievērojami palielina liekā svara un aptaukošanās risku. Jau rakstījām, ka aptaukošanās apmēri kopš 1975. gada ir pieauguši apmēram trīs reizes. Pašlaik no liekā svara cieš apmēram 1,9 miljardi pieaugušo, bet 650 tūkstoši ir aptaukojušies. Šī problēma skar arī bērnus – 41 miljons bērnu vecumā līdz pieciem gadiem cieš no liekā svara vai aptaukošanās.

Sirds un asinsvadu slimībām biežāko nāves cēloņu sarakstā seko hroniski obstruktīva plaušu slimība (HOPS). Tāpat cilvēku nāvi izraisa dažādas elpceļu infekcijas, Alcheimera slimība un citi kognitīvās darbības traucējumi, plaušu un elpceļu vēzis un diabēts. Starp 10 izplatītākajiem nāves cēloņiem pasaulē ir arī autoavārijas, kas 2016. gadā prasīja 1,4 miljonus dzīvību. No ievainojumiem, kas gūti uz ceļiem, vīrieši mirst biežāk nekā sievietes – zēni un pieauguši vīrieši dzīvību šādā veidā zaudē divreiz biežāk nekā sievietes.

Sirdij kaitīgi ir arī citi faktori, ko ikdienā ietekmēt var būt sarežģīti. Tas var būt, piemēram, stress. Lai kā arī censtos un vēlētos, no tā pilnībā atbrīvoties nav iespējams. Tas pats attiecas arī un miega trūkumu. Ar apziņu, ka miegs ir vajadzīgs, bieži ir par maz, lai patiešām regulāri izgulētos un nenodarītu pāri savai veselībai.

Ja cilvēks ir fiziski aktīvs, samazinās aptaukošanās un liekā svara risks. Cilvēki, kas ikdienā daudz kustas, retāk cieš no augsta asinsspiediena un neveselīga holesterīna līmeņa, kas var izraisīt sirdstrieku un insultu. Protams, būtiski ir arī citi faktori, bet mazkustīgs dzīvesveids ļoti būtiski pasliktina sirds un asinsvadu veselību. Paturi prātā, ka veselības saglabāšanai vecumdienās ir jākustas vairāk, nevis mazāk, tāpēc ārsti arvien biežāk saviem pacientiem iesaka regulāras kustības.

Jāpiebilst, ka aktīvs dzīvesveids palīdzēs arī cilvēkiem, kas jau cieš no sirds slimībām. Tiesa, lai fiziskās aktivitātes nekaitētu, pirms to uzsākšanas ieteicams konsultēties ar ārstu. Regulāri treniņi un kustības cilvēkiem ar sirds slimībām nepieciešamas, jo tās palīdz:

Lai uzlabotu savu veselību un samazinātu sirds un asinsvadu slimību risku, nepieciešams veikt 40 minūšu ilgas fiziskās aktivitātes trīs līdz četras reizes nedēļā. Tāpat ir izpētīts, ka aktīvi cilvēki ar sirds slimībām dzīvo ilgāk nekā tie, kam ikdienā ir nepietiekams kustību daudzums.

Ir izpētīts, ka mazkustīgs dzīvesveids palielina arī vairāku veidu vēža risku, piemēram, zarnu, endometrija un plaušu vēža risku. Īpaši paaugstināts risks saslimt ar vēzi ir cilvēkiem, kas ļoti daudz laika pavada pie TV ekrāniem. Tas tiek saistīts ar to, ka TV skatīšanas laikā tiek lietoti neveselīgi pārtikas produkti un saldināti dzērieni. Tāpat mazkustīgs dzīvesveids pasliktina atmiņu un palielina Alcheimera slimības risku, kā arī palielina cukura diabēta risku.

Vīriešiem ar lieko svaru un mazkustīgu dzīvesveidu biežāk rodas arī problēmas intīmo veselību. Vīriešus, kuru vidukļa apkārtmērs ir 106 centimetri vai vairāk, divas reizes biežāk skar erektilā disfunkcija nekā tos, kuru vidukļa apkārtmērs ir mazāks par 81 centimetru. Tāpat regulāra nīkšana pie TV ekrāniem un kustību trūkums samazina vīrieša auglību.

Jāpiebilst, ka mazkustīgs dzīvesveids pasliktina arī miega kvalitāti. Aktīvi cilvēki naktīs guļ labāk un neizjūt tik spēcīgu nogurumu dienas laikā. Un, protams, sēdošs dzīvesveids un kustību trūkums palielina muguras problēmu risku, kā arī saasina esošās ķibeles.