Nepatīkama izelpa: par ko tā liecina un kā novērst delikāto parādību

Ne vienmēr slikta elpa liecina par veselības problēmām. Pastāv situācijas, kurās tā ir normāla un loģiska parādība, tomēr, ja izelpā pastāvīgi manāms nepatīkams aromāts, vajadzētu rīkoties. Kā norāda farmaceite, lai uzzinātu nepatīkamās elpas iemeslu, būtiski ir saprast to, kādu aromātu tā atgādina.

Piemēram, elpas aromāts, kas atsauc atmiņā siera smaržu, parasti norāda, ka iespējamas problēmas ar degunu, savukārt, ja elpai ir jūtams augļu aromāts, nepieciešams pārliecināties, vai organismā nav strauji kāpis cukura līmenis un vai tādējādi nepastāv cukura diabēta risks. Savukārt "zivjaina" elpa var kalpot par signālu nieru slimībām. Līdzīgi ir gadījumā, ja izelpas smarža atgādina amonjaku – šādā gadījumā nepieciešams pārbaudīt nieru veselības stāvokli.

Ja novēro skābu izelpu, tā var būt astmas vai cistiskās fibrozes (ģenētiska slimība, kas veicina ārējo sekrēcijas dziedzeru darbības traucējumus) pazīme. Savukārt fekāliju aromātam līdzīga izelpa var norādīt uz zarnu traucējumiem, kamēr salda vai sasmakuša pelējuma smarža var būt aknu cirozes – aknu šūnu bojāejas priekšvēstnesis.

No sliktas elpas nav izvairījies neviens cilvēks, jo daudzos gadījumos tā ir normāla parādība. Nepatīkama izelpa bieži mēdz būt no rīta uzreiz pēc pamošanās, kā arī pēc smēķēšanas, jo cigaretēs esošās ķimikālijas, savstarpēji reaģējot, mutē atstāj nepatīkamu aromātu vēl kādu laiku pēc paša procesa. Tāpat nepatīkamo aromātu var radīt siekalu trūkums mutē, ko veicina cigarešu dūmi.

Slikta elpa mēdz būt arī pēc konkrētu pārtikas produktu lietošanas, piemēram, ēdot ķiplokus, sīpolus, eksotiskas garšvielas, kāpostus, kā arī dažādus zivju ēdienus. Sliktu elpu nereti var novērot pēc pārmērīgas alkohola lietošanas, gavējot vai ievērojot diētu, kuras laikā tiek patērēts pārāk mazs ogļhidrātu daudzums.

Slikta elpa var būt kā simptoms citām, ar mutes dobumu nesaistītām, nopietnākām saslimšanām, tāpēc pirmais, ar ko vajadzētu sākt, ir konsultācija pie ārsta, lai atklātu halitozes cēloni un varētu uzsākt nekavējošu ārstēšanu. Kamēr tā tiek risināta, zemāk uzskaitīti padomi, kā ikdienā mazināt nepatīkamo izelpu.

Rūpējies par mutes dobuma higiēnu. Zobi jātīra vismaz divas reizes dienā ar fluoru saturošu zobu pastu. Zobu suku vēlams mainīt ik pēc diviem līdz trīs mēnešiem, kā arī uzreiz pēc slimošanas. Savukārt cilvēkiem, kas lieto zobu protēzes, noteikti jāatceras tās uz nakti izņemt un pirms ievietošanas atpakaļ mutē rūpīgi iztīrīt ar tam paredzētu līdzekli.

Regulāri apmeklē zobārstu. Zobārstu nepieciešams apmeklēt vismaz divas reizes gadā, lai regulāri veiktu mutes dobuma pārbaudi. Tās laikā savlaicīgi iespējams atklāt smaganu, sausas mutes sindroma vai citus mutes saslimšanas simptomus, kas var būt sliktas elpas cēlonis. Tāpat arī papildu rūpīgai zobu tīrīšanai ikdienā, reizi gadā vēlams apmeklēt zobu higiēnistu.

Atmet kaitīgos ieradumus. Lai izvairītos no sliktas elpas, ļoti ieteicams atteikties no tabakas izstrādājumu un pārmērīgas alkohola lietošanas, jo tie būtiski ietekmē elpas aromātu.
Neaizmirsti pievērst uzmanību savai ēdienkartei. Arī kāda konkrēta pārtikas produkta vai produktu grupas nepanesība var būt cēlonis nepatīkamajam aromātam mutē, tāpēc ļoti ieteicams pievērst uzmanību ēdienam, kas, iespējams, rada nepatīkamo elpu, un konsultēties ar farmaceitu vai zobārstu par piemērotākajiem līdzekļiem halitozes novēršanai.

Izvairies no sausa mutes dobuma. Lai mute nekļūtu sausa, pieaugušam cilvēkam dienā ir svarīgi izdzert vismaz 1,5 litrus ūdens. Ieteicams lietot arī košļājamās gumijas vai sūkājamās ledenes (vēlams bez cukura), tādā veidā stimulējot siekalu rašanos, kas palīdz aizskalot mutē uzkrātās pārtikas daļiņas un baktērijas.

Lieto mutes atsvaidzinošus līdzekļus. Farmaceite Zālīte "ikdienas" nepatīkamās elpas novēršanai iesaka lietot mutes skalojamos un atsvaidzinošos līdzekļus, kā arī mutes atsvaidzinošo spreju. Taču jāatceras, ka mutes skalojamie līdzekļi tikai uz brīdi spēs atsvaidzināt elpu.