Svara izmaiņas un miega problēmas: kā tikt galā ar sezonālajiem garastāvokļa traucējumiem  (2)

Iedvesmojoties no portāliem "Health" un "Psycom", "Viņa" pēta traucējumu cēloņus un līdzekļus, kas palīdzēs cīnīties, kā arī piedāvā iepazīt ieteikumus un lasītājas pieredzi, kas ļaus jau šodien justies daudz labāk un pilnvērtīgāk. Satraukumam nav pamata – sezonas garastāvokļa traucējumi ir diezgan bieža parādība ziemeļu reģionos, kad rudenī strauji saīsinās dienas gaišais posms. Tomēr pirmos simptomus nevajadzētu palaist garām, jo tie var nostiprināties un veidot dziļāku emocionālās un fiziskās veselības problēmu klāstu.

Sezonālajiem garastāvokļa traucējumiem raksturīgi salīdzinoši līdzīgi simptomi, kas novērojami depresijai. Piemēram, nomākts garastāvoklis, enerģijas izsīkums, grūtības koncentrēties, kā arī ir novērojamas izmaiņas apetītē – tā ir pārlieku liela vai samazināta. Tāpat var būt grūtības iemigt vai tieši otrādi – naktīs valda bezmiegs. Tiek uzskatīts, ka arī intereses trūkums aktivitātēs, kas iepriekš bijušas iemīļotas, var liecināt par traucējumiem un to, ka tavā organismā nav kaut kas līdz galam kārtībā.

Tie, kas izjūt garastāvokļa izmaiņas tieši rudens un ziemas periodos, dažkārt var novērot arī neordināras sajūtas – rokas un kājas kļuvušas izteikti smagas, regulāri notiek aizgulēšanās, ir izteikta vēlme uzņemt vairāk ogļhidrātus, kas nereti noved pie svara pieauguma, kā arī var rasties negaidīti sarežģījumi attiecībās. Portālā "Health" uzsvērts vēl kāds simptoms – vēlme palikt vienatnē. Ja ievēro kādu no šīm izpausmēm arī savā ikdienā, tad sāc pievērst pastiprinātu uzmanību savai emocionālajai un fiziskajai veselībai.

Šajā rakstā uzzini, kā laikus atpazīt depresiju.

Kā norāda portāls "Psycom", pētnieki joprojām nav atraduši sezonas garastāvokļa traucējumu konkrētus izraisītājus, tomēr ir zināms, ka pie tā vainojami dažādi faktori. Piemēram, rudenī strauji samazinās saules gaisma, dienas kļūst arvien tumšākas, tāpēc par garastāvokli atbildīgais laimes hormons serotonīns un arī melatonīns, kas regulē miegu un noskaņojumu, strauji sarūk. Līdz ar to arī ikdienas garastāvoklis pārvēršas ne tik enerģiskā līmenī.

Avotos atrodams, ka visbiežāk ar garastāvokļa traucējumiem saskaras tieši jaunas sievietes. Nereti var būt tikai viens vai divi simptomi, kas liecina par traucējumiem, vai arī vairāki, kas, iespējams, signalizē par smagāku depresijas līmeni. Arī pastiprināts stress ikdienā var palielināt garastāvokļa traucējumus, kad dzīves jēga šķiet kaut kur pazudusi.

Ir tikai normāli, ka gadās dienas ar motivācijas zudumu un drūmāku noskaņojumu, tomēr tādām nevajadzētu būt visām. It īpaši, ja simptomi iedragā arī tavu dzīvi, piemēram, attiecībās norit kārtējā krīze īslaicīgā laika posmā vai arī nomāktais garastāvoklis turpinās jau vairākas nedēļas. Tāpat pievērs uzmanību ēšanas un miega paradumiem – ja novēro izmaiņas jau ilgāku laika posmu, kaut kas nav līdz galam kārtībā. Šādos gadījumos nevajadzētu baidīties, bet meklēt palīdzību. Tev var palīdzēt psihologi, psihoterapijas speciālisti vai ārsti. Galvenais nenoslēdzies sevī, bet ar visiem spēkiem centies savas bažas izstāstīt arī tuviniekiem vai uzticamiem cilvēkiem.

Brīžos, kad šķiet – nekam nav jēgas un garastāvoklis noslīdējis pavisam zemu, izmēģini "Psycom" ieteikumu. Apsēdies, apdomā un piefiksē – centies saprast, kādi simptomi tev ir, vai tie ir ilgstoši, kādas bažas tie tev sagādā. Ja izvēlies doties pie kāda no speciālistiem, apsver jautājumus, ko tu uzdotu, lai saņemtu palīdzību.

"Viņa" lasītāja Jūlija gandrīz katru gadu, sākot ar rudeni un beidzot ar martu, pastiprināti izjūt garastāvokļa izmaiņas. "Tagad jau es zinu, ka rudenī izjutīšu saules trūkumu. Pirms vairākiem gadiem nevarēju saprast, kas īsti notiek. Stipri turējos pretī tam, ka tā ir depresija," atklāj Jūlija.

Sieviete norāda, ka vasaras mēnešos izjūt enerģijas pieplūdumu, ir dzīvespriecīgāka un optimistiskāk noskaņota. Savukārt ar oktobra iestāšanos sākas arī nomāktais garastāvoklis, vēlme vairāk ēst kalorijām bagātus ēdienus, ir motivācijas zudumi, kas parādās periodiski. "Kādā reizē personisku apsvērumu dēļ devos pie psihoterapijas speciālistes. Vienā no sesijām sapratu, ka šo nomākto garastāvokli neveido tikai tumšais laiks vien, bet arī ikdienas notikumi – stress darbā, sarežģījumi attiecībās un ģimenē," stāsta Jūlija.

Tomēr darbs ar sevi un pamatīga dažādu avotu izpēte palīdzējusi sievietei uzlabot pašsajūtu līdz līmenim, kad jau pirms rudens iestāšanās, tiek iegādāti nepieciešamie vitamīni, piemēram, B un D, kā arī magnijs. Tāpat viņa nodrošinājusi pietiekamas sportiskās aktivitātes, kas palīdz aizgaiņāt nomācošās domas: "Sapratu, ka tikai manās rokās ir mainīt savu pašsajūtu. Pirms laika ģimenē ienāca arī suns, kas ir kārtīgs enerģijas nesējs un garastāvokļa uzlabotājs. Kādu laiku dejoju arī tautiskās dejas, kas ļauj būt citu cilvēku kompānijā, uzlabo fizisko veselību un savā ziņā piespiež piecelties un darīt."

Jūlija norāda, ka tāpat vēl joprojām ir mirkļi, kad garastāvoklis rudens un ziemas mēnešos ir kritiski zems, tomēr tādos brīžos palīdz pavisam vienkāršas darbības: "Es ņemu papīra lapu un rakstu visas lietas, kas man šajā brīdī rada stresu. Tie var pat tādi nieki kā veļas mazgāšana, došanās pie zobārsta. Novēroju, ka tad, kad sarakstu visu uz lapas, saraksts ir pietiekami garš, bet visa redzēšana vienuviet ir kaut kādā ziņā atbrīvojoša."

Viņa atklāj, ka pats grūtākais ir apzināties problēmas esamību savā dzīvē. "Tas nav vienkārši pateikt – man ir garastāvokļa traucējumi. Citi to neuzskata par problēmu, bet es gan. Saprotu, cik dažkārt vari justies viens, nesaprasts un vēl stresa pilns," atzīst Jūlija.

Vislabākās metodes cīņai ar nomāktu garastāvokli, depresijas izpausmēm un citiem simptomiem var norādīt tikai konkrēts ārsts vai speciālists šajā jomā. Smagākos gadījumos var tikt izrakstīti pat medikamenti. Tomēr palīdzēt var arī psihoterapija un gaismas terapija, kā arī izmaiņas dzīvesveidā var dot vajadzīgo rezultātu, piemēram, pavisam vienkāršas izmaiņas ikdienas paradumos.

Dodies dabā! Rudens un ziemas periodā nevajadzētu ar roku atmest pastaigām vai būšanai dabā, ja pat ārā ir nelabvēlīgi laikapstākļi. Arī neliela pastaiga svaigā gaisā būtiski uzlabo omu un arī veselību, rada endorfīnu izdalīšanos un atpūtina smadzenes. Ikdienā ir tik daudz stresa izraisītāju, tāpēc laika pavadīšana dabā var būt tas elements, kas palīdzēs atgūt nepieciešamo līdzsvaru.

Ķer saules gaismu! Kā iepriekš tika skaidrots, tad viens no uzskatiem ir, ka garastāvokļa traucējumi rodas nepietiekamas saules gaismas rezultātā. Ja redzi, ka ārā spīd saule, tad izmanto izdevību un dodies laukā. Ideālā variantā vari apvienot vingrošanu, pastaigu dabā, kamēr ķer siltos saules starus.

Vingrojumi nāk tikai par labu! Šis ieteikums var šķist banāls un jau simtreiz dzirdēts, tomēr fiziskās aktivitātes ir lielisks palīgs brīžos, kad dzīvē valda nogurums, stress un motivācijas zudums. Tomēr nevajadzētu aizmirst arī par nomierinošiem vingrinājumiem, piemēram, joga un meditācija, kas ļaus relaksēt visu ķermeni.

Pietiekams miegs katru dienu! Arī miegam ir liela nozīme labas pašsajūtas veidošanā. Labāk dodies gulēt ātrāk, nekā ierasts, ja no rītiem ir grūti pamosties. Sākumā var būt grūti iemigt, tomēr centies sevi radināt konkrēta miega režīmā. Bezmiega gadījumā mēģini sevi pa dienu vairāk nodarbināt fiziski, pirms gulētiešanas atslēdzies no elektroniskajām iekārtām un mierpilni iedzer nomierinošu tēju.

Dažkārt izmaiņas ieradumos var lieliski palīdzēt, tomēr reizēm gaidītās pārmaiņas nāk ar laiku. Tāpēc nesodi un nespied sevi par katru cenu visus ieteikumus iekļaut savā ikdienā. Labāk izvēlies sākt ar mazumiņu, piemēram, katru dienu dodies 30 minūšu pastaigā. Vēlāk izveido miega režīmu. Galvenais būt saprotošam pret sevi, nepārslogot ķermeni un pārmaiņas ieviest pakāpeniski.