"Women's Health" skaidro, ka 90 procenti plaušu vēža gadījumu ir saistīti ar smēķēšanu. Šī netikuma kaitīgums netiek apšaubīts. Lai arī marihuānas smēķēšana ir ļoti līdzīgs process, proti, cilvēks ieelpo dūmus, ir daudzi, kas neuzskata, ka šis process kaitē veselībai, pamatojot to ar pārliecinošu pierādījumu trūkumu.
Tiesa, nav veikts pietiekami daudz kvalitatīvu pētījumu, kas pierāda vai noliedz marihuānas smēķēšanas kaitīgumu. Tomēr tas nav saistīts ar auga ietekmi uz veselību. Ir jāpatur prātā, ka marihuāna lielā daļā pasaules ir aizliegta. Tas nozīmē, ka to nevar iegādāties un izmantot arī pētījumu veikšanai. Pētījumos, kas ir veikti par šo jautājumu, ir ļoti daudz trūkumu – nav skaidrs marihuānas lietošanas biežums un tas, vai cilvēki, kas smēķē marihuānu, ikdienā regulāri kūpina arī cigaretes. Tas neļauj izdarīt drošus secinājumus par to, kas izraisa veselības problēmas.
Rīkles ķirurgs Osits Onaha "Women's Health" norāda, ka marihuānas smēķēšanai uz plaušām varētu būt līdzīgs efekts kā tabakai. Viņš gan atzīst, ka neapstrīdamu pierādījumu tam nav. Marihuāna satur dažus no tiem pašiem toksīniem, kairinātājiem un kancerogēniem, kas ir atrodami tabakā, liecina Amerikas plaušu veselības asociācijas apkopotā informācija.
Plaušu speciāliste Anna Selvadžio norāda, ka kaitīgo vielu klātbūtne var radīt līdzīgus riskus kā tabaka. Tāpat jāņem vērā, ka marihuānas smēķētāji kaitīgās vielas saturošos dūmus parasti ieelpo dziļāk un elpu aiztur ilgāk. Tas nozīmē, ka risks vēl vairāk tiek palielināts.
Pētījumos ir iegūti neviennozīmīgi rezultāti arī par to, vai marihuānas smēķēšana var izraisīt hronisku bronhītu un elpceļu problēmas. Tāpat šo procesu saista ar iekaisumu attīstību, šūnu bojājumiem, nevēlamām izmaiņām plaušu audos, imunitātes pasliktināšanos un paaugstinātu dzemdes kakla, sēklinieku un prostatas vēža risku. Jāpiebilst, ka marihuāna nereti tiek smēķēta kopā ar tabaku, un tas nozīmē, ka organismā nonāk kaitīgās vielas gan no tabakas, gan marihuānas.
"Skaidrs, ka tas ir kaitīgi," uzver Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs un Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas pneimonoloģijas galvenais speciālists Alvils Krams. Viņš uzsver: "Veselu smēķētāju nav". Neatkarīgi no tā, kas tiek smēķēts, tas kaitē plaušām. Smēķējot marihuānu, tabaku vai abus kopā, plaušās nonāk ļoti augsta toksisko vielu koncentrācija. Krams norāda, ka viņš neizprot to, kāpēc vielu, kas izraisa atkarību un kaitē veselībai, vajadzētu legalizēt izklaides nolūkiem.
Krams skaidro, ka arī "zālīte" izraisa atkarību. Ja cilvēks lieto nikotīnu, risks kļūt atkarīgam ir lielāks nekā, lietojot marihuānu. Tomēr arī marihuāna rada atkarību, turklāt ar laiku ir nepieciešama arvien lielāka un lielāka narkotiskās vielas deva. Nikotīna atkarība nedaudz atšķiras, jo atkarīgajiem nav nepieciešams devu visu laiku palielināt. Tomēr šīs atkarības nereti "iet roku rokā," norāda speciālists. Nikotīna lietotājiem, viņaprāt, ir lielāks risks kļūt arī par marihuānas smēķētājiem un otrādi.
Runājot par pētījumiem, kas saistīti ar marihuānas smēķēšanas kaitīgumu, ārsts atzīst – to nav pietiekami daudz, jo viela daudzviet ir nelegāla. Tas būtiski ietekmē iespēju izpētīt kaitīgumu un precīzi noteikt, par cik gadiem marihuānas smēķēšana saīsina cilvēka dzīvi. Nikotīna lietotājiem statistika ir skarba – katrs otrais smēķētājs mirst priekšlaicīgi, viņu dzīves ilgums ir vidēji par 25 gadiem īsāks nekā nesmēķētājiem.
Krams vairākkārt uzsver, ka degšanas procesa laikā radušies produkti kaitē plaušām. Arī zālītes smēķētājiem rodas iekaisumi, bronhu problēmas, ir vērojams nepatīkams klepus un citas veselības ligas. Lai arī daudzi jautājumi, kas saistīti ar marihuānas lietošanu, nav līdz galam izpētīti, tās kaitīgumu apšaubīt nevar.