Uzturs, iedzimtība un piesārņojums. Plaušu vēža riska faktori, kas nav smēķēšana  (3)

Statistika liecina, ka Latvijā vīriešiem plaušu vēzi atklāj vismaz trīs reizes biežāk nekā sievietēm. Galvenokārt ar vēzi slimo cilvēki, kas pārsnieguši 50 gadu vecumu. Pasaules Veselības organizācija norāda, ka galvenais plaušu vēža izraisītājs ir smēķēšana. Tomēr šīs slimības attīstību ietekmē arī citi riska faktori, piemēram, iedzimtība un gaisa piesārņojums.

Rīgas Stradiņa universitātes lektors un ķirurgs Ints Siliņš ir uzsvēris, ka plaušu vēzis ir izplatīta slimība arī nesmēķētāju vidū. Speciālists norāda, ka slimība bieži tiek atklāta novēloti. "Plaušu vēzi atklāt laicīgi palīdzētu tā sauktās skrīninga programmas riska grupām, respektīvi, cilvēkiem, kuri ir smēķētāji vai kuriem ģimenē kādam jau ir bijis plaušu vēzis. Šos pacientus vajadzētu regulāri pārbaudīt ar zemas devas datortomogrāfijas izmeklējumiem," norāda ārsts, piebilstot, ka laikus atklāts vēzis labāk padodas ārstēšanai.

Iedvesmojoties no "Prevention", "Healthline" un "Amerikas Vēža asociācijas" sniegtās informācijas, piedāvājam iepazīties ar vairākiem slimības riska faktoriem, kas nav smēķēšana.

Iedzimtība ietekmē ļoti daudz – gan to, kā tu izskaties, gan to, cik liels risks tev ir saslimt ar dažādām slimībām. Arī plaužu vēža risku ietekmē iedzimtība. Ja kādam no taviem vecākiem, māsām un brāļiem vai kādam citam tuvam asinsradiniekam ir vēzis, arī tavs risks ciest no šīs slimības ir nedaudz augstāks. Iedzimtība palielina tavu risku ciest no plaušu vēža arī tad, ja tu pati nesmēķē.

Dzīve lielpilsētā vai tuvu ceļiem ar intensīvu satiksmi noteikti nenāks par labu tavām plaušām. Gaisā, ko elpojam, atrodas gan cietas, gan šķidras dažādu vielu daļiņas. Tās var būt ne tikai putekļi, bet arī skābes, ķimikālijas, metāli. Organisms spēj cīnīties ar lielākajām vielu daļiņām. Parasti tas notiek ar klepus vai šķaudīšanas palīdzību. Tavu veselību apdraud tieši mikroskopiskās daļiņas, kas nonāk elpceļos, plaušās un pat asinīs. Tas var apdraudēt tavu veselību un palielināt plaušu vēža risku.

Lai nepalielinātu plaušu vēža risku, ir svarīgi pēc iespējas samazināt kontaktu ar šīm un citām kaitīgām vielām, kā arī izvairīties no to ieelpošanas. Ja tev nākas strādāt ar kādu no šīm vielām, izmanto tam atbilstošo aprīkojumu, piemēram, sejas masku, kas palīdzēs izvairīties no kaitīgo daļiņu ieelpošanas.

Radona gāze ārpus telpām parasti nav īpaši koncentrēta, tāpēc tās radītie riski ir niecīgi. Ja gāze ir koncentrētāka, arī apdraudējums veselībai palielinās.

Plaušu vēža risku palielina arī darbs ar materiāliem, kas satur azbestu. Īpaši paaugstināts risks ir personām, kas smēķē un ir saskarē ar azbestu. Pašlaik gan nav skaidrs, cik kaitīga ir īslaicīga saskare ar šo materiālu, tomēr regulāra un ilgstoša saskare plaušu vēža risku par paaugstināt pat vairākas reizes.

Uzturs, kas sargā. Ieteikumi vēža riska samazināšanai un slimības uzveikšanai

Neveselīgs un vienveidīgs uzturs smēķētājiem ir kaitīgāks nekā tiem, kas ir brīvi no šī netikuma. Lai organisms pareizi funkcionētu un varētu atjaunot bojātās šūnas, ir svarīgi uzņemt daudz augļu, dārzeņu, vitamīnu un minerālvielu. Izvēlies vairāk augu valsts produktu, piemēram, pākšaugus un pilngraudu produktus, samazini alkohola patēriņu un ēdienus, kas ir ļoti taukaini.