Cukura diabēts ir hroniska slimība, kurai raksturīgs paaugstināts glikozes līmenis asinīs. Tas var izraisīt nopietnus vēlīnos diabēta sarežģījumus un saīsināt mūža ilgumu par 12 līdz 14 gadiem, atklāj Krista Lesiņa, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas rezidente kardioloģijā. Viņa norāda, ka aptuveni 80 procenti cilvēku ar diabētu mirst no sirds un asinsvadu slimībām.
Cukura diabēts rada izmaiņas visos asinsvados, sašaurinot to sieniņas, līdz ar to vieglāk veidojas asinsvadu nosprostojumi jeb trombi. Diabēts ir sistēmas slimība, ietekmējot asinsvadus, tas var skart nervus, sirdi, smadzenes, acis un/vai nieres. Asinsvadi ir kā ceļi, pa kuriem uz audiem tiek nogādātas visas dzīvībai nepieciešamās vielas, ieskaitot skābekli un uzturvielas. Galvenais asinsvadu sieniņu bojātājs cukura diabēta gadījumā ir paaugstinātais glikozes līmenis asinīs.
Galveno triecienu no paaugstināta glikozes līmeņa asinīs saņem endotēlijs – šūnu slānis, kas izklāj asinsvadu iekšējo virsmu. Endotēlija šūnas izdala asinīs hormonus, kuri sašaurina un paplašina asinsvadu caurlaidību. Ja asinīs ir pārāk augsts glikozes līmenis, tad asinsvadus paplašinošie hormoni iet bojā, bet sašaurinošie gluži pretēji – aktivizējas. Tā rezultātā visi asinsvadi sašaurinās, tiek traucēta orgānu apgāde ar skābekli un barības vielām. Vēl vairāk – asinsvadu sašaurināšanās izraisa paaugstinātu asinsspiedienu. Diabēta gadījumā cieš visi asinsvadi, bet ne vienādā mērā. Vienam cilvēkam diabēts izvēlas ietekmēt acu asinsvadus, bet citiem – smadzenes, sirdi vai nieres.