Pieci higiēnas likumi, lai izvairītos no baciļiem un nesaslimtu

"Saaukstēšanās sezonā baciļi ir ik uz soļa – tie izplatās pa gaisu un dzīvo uz dažādām virsmām gan publiskās vietās, piemēram, uz durvju rokturiem, trepju margām, gan mājās un darbā uz galda, telefona, planšetdatora, klaviatūras. Efektīvākais veids, kā nesaslimt, ir rūpīgi ievērot personīgo higiēnu. Tieši personīgā higiēna ir puse no uzvaras veselības saglabāšanā, jo tikai tā baciļiem nerodas iespēja koncentrētā veidā nonākt organismā un izraisīt infekciju slimības," stāsta farmaceite.

Regulāra roku mazgāšana, ne skalošana, ir primārais, par ko jādomā, lai izvairītos no baciļu nokļūšanas organismā. Rokas jāmazgā siltā ūdenī un ar ziepēm – tikai ar tīru ūdeni nebūs gana, jo tas nespēj iznīcināt baciļus. Rokas ieteicams mazgāt aptuveni ik pēc divām, trim stundām, turklāt tas jādara rūpīgi, jāmazgā ne tikai plaukstas augšējo un apakšējo daļu, kā tas vairumā gadījumu ierasts, bet arī pirkstu starpas. Tāpat, lai rūpētos par higiēnu, iespējams izmantot roku dezinfekcijas līdzekļus, ko var lietot vairākas reizes dienā. Gan ziepes, gan dezinfekcijas līdzekļi ir vajadzīgi baciļu un mikrobu iznīcināšanai, taču nevajadzētu pārspīlēt un lietot tos pārlieku bieži, jo roku veselībai ilgtermiņā svarīgi saglabāt to dabīgo mikrofloru.

Aktīvākajā vīrusu izplatības laikā jāpiedomā arī pie roku kustībām. Apzināti ar tām nevajadzētu aizskart muti, acis, degunu un arī seju – ja rokas būs inficētas ar baciļiem, nemanot tie tiks pārnesti uz augšējiem elpceļiem, kas ir tiešais kanāls, lai tie nokļūtu organismā. No elpceļu un sejas aizskaršanas jāizvairās arī tad, ja cilvēks jau ir saslimis, jo, pārnesot baciļus no vienas uzņēmīgas ķermeņa daļas uz citu, vīrusi var izraisīt jaunas saslimšanas, piemēram, konjunktivītu.

Dodoties uz publiskiem pasākumiem un vietām, kur apgrozās daudz cilvēku, ir slikti vēdinātas telpas - no baciļiem var izvairīties, profilaktiski lietojot dažādus aizsarglīdzekļus gēlu jeb ziežu formās. Tiem ir antibakteriāla iedarbība, kas iznīcina baciļus, pirms tie nokļuvuši organismā. Aizsarglīdzekli jāuzziež plānā slānī uz deguna gļotādas un ādas tieši zem nāsīm, pirms dodaties publiskās vietās laikā, kad ir augsts saslimšanas risks.

Ja nav iespējams izvairīties no kontakta ar saslimušiem cilvēkiem, kuri klepo, šķauda un pārnēsā infekcijas ierosinātājus, lieti noderēs sejas maska. Tāpat sejas maskas lietošana ieteicama situācijās, kad kādu no ģimenes locekļiem skārusi vīrusa infekcija, taču tādā gadījumā efektīvākā pieeja būs, ja sejas masku nēsās pats saslimušais, tādējādi aizturot baciļu izplatību. Lietojot sejas masku, tā jāmaina pēc iespējas biežāk, vismaz trīs, četras reizes dienā.

Fleišmane stāsta, ka gadījumā, ja imūnsistēma tomēr nav bijusi pietiekami spēcīga un gadījies saslimt, stingi jāievēro klasiskos personīgās higiēnas noteikumus. Neaizmirst šķaudot ar elkoņa iekšpusi aizklāt muti, izmantot vienreizlietojamos kabatlakatiņus, kurus pēc lietošanas nekavējoties izmest ārā, nevis ielikt kabatā nākamajai reizei, izmantot atsevišķu dvieli, bieži mainīt gultasveļu, ēst un dzert tikai no saviem traukiem, kā arī pienācīgi uzkopt un vēdināt telpas.