Mīti un fakti par gripu: kurš var saslimt un vai vakcīnas var kaitēt  (1)

Lai izvairītos no gripas, vispirms sevi jāpasargā no nepareiziem priekšstatiem par šo lipīgo vīrusu infekciju, kas ik gadu aukstajos mēnešos cilvēkiem atņem ne vien darbaspējas, bet pat dzīvības. Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis skaidro biežākos mītus par gripu.

"Lielāka daļa cilvēku ir uzņēmīgi pret gripas vīrusiem neatkarīgi no tā, cik stipra vai vāja ir vispārējā imunitāte. Svarīga ir specifiskā imunitāte, kas izstrādājas pret attiecīgo gripas vīrusu pēc gripas izslimošanas vai pēc vakcinācijas. Ja cilvēks sastopas ar jaunu gripas vīrusa paveidu, pastāv liels risks saslimt. Gados, kad parādās pavisam jauns gripas vīruss, ko vēl sauc par pandēmisko, slimo daudz vairāk cilvēku," uzsver Dumpis.

"Ja cilvēks domā: "Es nesaslimšu ar gripu, jo uzņemu vitamīnus un sportoju", tad viņam jāzina – tas nestrādā". Saslimšanu vai nesaslimšanu vairāk ietekmē specifiskā imunitāte un cilvēka ģenētiskās īpašības, kā arī saslimšanas risku palielina stress, nogurums, neizgulēšanās, nesabalansēts uzturs, organisma pārkaršana un atdzišana. Savukārt gripas smagumu nosaka vairāki faktori, t.sk. arī organisma atbildes reakcija. "Ir gadījumi, kad tieši spēcīgas imunitātes dēļ organisms "pārāk aktīvi" reaģē uz gripas vīrusu un iekaisuma procesi rada izteiktākus gripas simptomus, līdz ar to saslimšana norit smagākā formā. Taču parasti šajos gadījumos, tieši pateicoties stiprai imunitātei, pacients veiksmīgi izveseļojas", skaidro Dumpis.

Šādam apgalvojumam nav nekādu pierādījumu un to nevar pamatot zinātniski, tieši otrādi, pētījumi pārliecinoši apliecina to, ka vakcīna ir droša un efektīva. Vakcinācija var radīt pārejošas reakcijas – paaugstinātu temperatūru, pietūkumu un sāpīgumu dūriena vietā, kas ilgs ne vairāk kā divas dienas. Tāpat jāuzsver, ka vakcīna nevar izraisīt saslimšanu ar gripu, jo nesatur dzīvus vīrusus. Līdz ar to var pārliecinoši teikt, ka vakcīna ir drošākais veids, kā nepieļaut saslimšanu ar gripu. "Tā atmaksājas gan, salīdzinot vakcīnas cenu ar ārstēšanas izdevumiem, gan ņemot vērā citus personīgos ekonomiskos zaudējumus, kas saistīti ar saslimšanu, piemēram, darba nespējas lapas izmantošana. Latvijā ik gadu mirst cilvēki, kurus varēja pasargāt vakcīna," uzskata Dumpis.

Pilnīgi pretēji. Grūtnieces ietilpst augsta riska grupā, un vakcinācija viņām ir īpaši ieteicama, turklāt grūtniecēm valsts kompensē gripas vakcīnas iegādes izdevumus 50 procentu apmērā. "Gripa grūtniecēm ir īpaši bīstama, jo norit ar augstu temperatūru, kas atstāj nelabvēlīgu iespaidu uz augli, negatīvi ietekmējot tā attīstību un apdraudot arī labvēlīgu grūtniecības iznākumu. Ir pierādīts, ka grūtnieces var vakcinēties jebkurā grūtniecības periodā un tas neatstāj negatīvu iespaidu uz jaundzimušo. Tieši otrādi – mazulis saņem vajadzīgās aizsargvielas no vakcinētās mātes. Ārsti, kas ir ārstējuši ar gripu slimas grūtnieces reanimācijas nodaļā, nekad negribētu vēlreiz sastapties ar šādiem gadījumiem savā praksē. Tas ir briesmīgi, ja grūtniecei gripas dēļ reanimācijā jāveic ķeizargrieziens!" par gripas izraisītajām sekām stāsta Dumpis.

Gripas vīrusi ir ļoti mainīgi, tādēļ ik gadu, gatavojoties jaunajai gripas sezonai, tiek pētīts, kādi vīrusu paveidi visbiežāk bijuši sastopami iepriekšējā sezonā dažādos pasaules reģionos un kādas izmaiņas ir notikušas šo vīrusu struktūrā. Atkarībā no tā Pasaules Veselības organizācija izstrādā rekomendācijas vakcīnas sastāvam nākamajai sezonai attiecīgi ziemeļu un dienvidu puslodei.

Dažreiz pret gripu vakcinēts cilvēks tomēr var saslimt ar gripu, sevišķi, ja tas ir gados vecāks vai cilvēks ar novājinātu imunitāti. Taču vakcinētie gripu izslimo vieglāk, ātrāk atveseļojas un tiem ir mazāks komplikāciju risks. Neskatoties uz to, ka vakcīna pret gripu var nepasargāt no saslimšanas visos gadījumos, tā samazina hospitalizācijas nepieciešamību slimniekam, ar gripu saistītu komplikāciju un nāves gadījumu skaitu, tādēļ tas ir visiedarbīgākais profilakses pasākums.

Lielāka varbūtība cilvēkam ir inficēties ar tādu gripas vīrusu, kurš ir visbiežāk sastopams jeb dominējošs attiecīgajā laika periodā un teritorijā. Pēc gripas izslimošanas cilvēkam izveidojas imunitāte pret attiecīgo gripas vīrusu. Ņemot vērā, ka gripas sezona ilgst no novembra līdz pat maijam un sezonas laikā izplatās vairāki atšķirīgi gripas vīrusi, var gadīties saslimt ar gripu atkārtoti, īpaši nevakcinētam cilvēkam, jo vakcinēts cilvēks ir pasargāts vismaz no trim vai četriem biežāk sastopamajiem gripas vīrusiem.

Parasti gripas epidēmija sākas janvāra otrajā pusē, kad bērni pēc brīvdienām atgriežas mācību iestādēs, kur "apmainās ar vīrusiem" un infekcija strauji izplatās arī citās iedzīvotāju grupās.

Nē – ar gripu inficētais cilvēks izplata vīrusu jau vienu dienu pirms pats sāk sajust slimības pazīmes – drudzi, "kaulu laušanu", sausu klepu, sāpes kaklā, nespēku un ēstgribas zudumu. Jāatceras, ka infekciju izplata arī šķietami veseli cilvēki vai saslimušie, kuriem ir viegli simptomi, jo, juzdamies spēkpilni, tie turpina apmeklēt mācību iestādes, darbu un citas sabiedriskas vietas. Vīruss izplatās sīku pilienu veidā, inficētajam šķaudot, klepojot un pat runājot, vai arī kontakta ceļā – sarokojoties vai pieskaroties sadzīves priekšmetiem. Inficēties var pavisam viegli, piemēram, pieskaroties durvju rokturim un pēc tam ar nemazgātām rokām savam degunam vai mutei. Nonākot elpceļos, vīruss ātri vairojas, un jau pēc pāris dienām vai pat dažām stundām cilvēks pēkšņi jūtas slims. Lai samazinātu infekcijas izplatīšanos, bieži jāmazgā rokas, jāvēdina telpas un pēc iespējas jāizvairās no sabiedrisku vietu apmeklēšanas, īpaši gripas epidēmijas laikā.