Pārtikas nepanesība un alerģijas pēdējā laikā kļuvušas arvien aktuālākas tēmas, un tādus vārdu salikumus kā glutēna nepanesība, laktozes nepanesība un dažādas alerģijas dzird arvien biežāk. Lai saprastu, ar ko atšķiras pārtikas nepanesība no alerģijas, kā to atklāt un vai to ir iespējams ārstēt, uz sarunu aicinājām Latvijas Alergologu asociācijas vadītāju Māri Bukovski.
Speciālists norāda, kā tā nav tikai šķietamība – dažādu veidu alerģijas pēdējos gados patiešām kļuvušas izplatītākas. Bukovskis to saista ar izmaiņām apkārtējā vidē – tā kļuvusi daudz sterilāka, tāpēc cilvēka organisms neiemācās pareizi reaģēt uz dažādiem alergēniem. Ārsts uzsver, ka svarīga ir ne tikai iedzimtība, bet arī alerģiju profilakse, kamēr bērns vēl ir pavisam mazs. Kopjot bērna ādu un laikus sākot dot pieaugušo pārtiku, ir iespējams ievērojami samazināt alerģiju risku.
Kā vienu no mūsdienu lielākajiem mītiem, kas saistīts ar alerģiju diagnostiku, Bukovskis min rādītāju imūnglobulīns G4 (IgG4), kas pēdējos gados kļuvis ļoti populārs. Cilvēki veic analīzes, lai noskaidrotu, kādus pārtikas produktus izslēgt no uztura, lai arī nav nekādu zinātnisku pierādījumu, ka šī testa rezultāti atklātu, pret ko cilvēkam ir alerģija. Tāpat jāpiebilst, ka starptautiskās alergologu asociācijas šo testu veikt neiesaka.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
