Nemitīgas pārbaudes un cīņa par izdzīvošanu – diabēta pacienti atklāti par savu ikdienu

Lielākoties cilvēki pat nespēj iztēloties, kāda ir diabēta pacienta ikdiena. Lai pievērstu sabiedrības uzmanību šai slimībai, "Latvijas Diabēta centrs" uzsācis sociālu kampaņu "Stiprāks par diabētu", kurā sabiedrībā zināmas ētera personības iejūtas pacientu ādā, savukārt diabēta slimnieki – Krista Teivāne un Rodrigo Uldriķis – atklāti stāsta par savu pieredzi.

Piecpadsmitgadīgajam Rodrigo Uldriķim no Jelgavas 1. tipa diabēts tika konstatēts 3 gadu vecumā. "Pašu sākumu neatceros, kaut ko sāku atcerēties apmēram no 5 gadu vecuma, bet pieņemu, ka vecākiem droši vien bija šoks," stāsta Rodrigo, norādot, ka diabēts ir slimība, kas par sevi liek rūpēties un domāt par savu pašsajūtu nepārtraukti. "Es jau nemaz nezinu, kāda ir dzīve bez diabēta. Katru dienu rūpīgi sekoju līdzi cukura līmenim asinīs, maz ēdu saldumus. Insulīnu špricēju tik, cik reižu dienā tas vajadzīgs. Esmu piedzīvojis gadījumus, kad cukura līmenis gan dramatiski nokrītas, gan palielinās, sasniedzot pat tādus rādītājus, ko īpašie cukura līmeņa mērīšanas aparāti nespēj nolasīt. Ja jūtu, ka reakcija kļūst lēnāka, redze – neskaidra, galva reibst, tad zinu, ka nekavējoties kaut kas lietas labā jādara," savā pieredzē ar diabētu dalās Rodrigo. Vienlaikus diabēts nav bijis šķērslis, lai jaunietis atteiktos no sportiskām aktivitātēm, tieši pretēji: "Es ļoti labprāt sportoju, braucu ar riteni. Skolā sporta stundās skrienu visiem pa priekšu," stāsta jaunietis.