Tās nav vienkārši sāpes. Kā atpazīt migrēnu un mazināt neciešamās lēkmes

Migrēna ir kaite, kas ļoti būtiski ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti un var novest pie tā, ka cilvēks nespēj iztikt bez medikamentiem. Iepriekš rakstījām pret Leldi, kas no galvassāpēm cieš vidēji 15 dienas mēnesī. Pretsāpju līdzekļi viņai nelīdz, tāpēc viņai bija izrakstīti speciāli medikamenti. Ārsti, pamanot, ka sievietei no šī medikamenta veidojas atkarība, norādījuši, ka jāmeklē citi līdzekļi. Tomēr atrast kaut ko citu, kas palīdzētu mazināt sāpes vai no tām izvairīties, viņai nebija izdevies. "Es nevaru pieļaut, ka man atkal sāp," biežo zāļu lietošanu pamatoja Lelde. Ar visu viņas stāstu vari iepazīties šeit.

PVO skaidro, ka migrēna cilvēkiem visbiežāk parādās pubertātes laikā, bet dzīves kvalitāti neciešamās galvassāpes visspēcīgāk ietekmē cilvēkus vecumā no 35 līdz 45 gadiem. Migrēnai raksturīgas regulāras un ļoti spēcīgas galvassāpes, kas var ilgt no dažām stundām līdz pat vairākām dienām. Turklāt cilvēki cieš arī no virknes citu simptomu, nevis tikai sāpēm. Migrēnas lēkmes var piemeklēt retāk, piemēram, reizi gadā, bet ir cilvēki, kas no tām cieš aptuveni reizi nedēļā.

Iedvesmojoties no "Web Md", "Healthline" un "Women's Health" piedāvājam ieskatīties būtiskākajos jautājumos par migrēnu. Iepazīsties ar tās cēloņiem, pazīmēm un ikdienas darbībām, kas var mazināt lēkmju biežumu un intensitāti.

Cilvēkam, ko pārņēmušas migrēnas galvassāpes, šķiet, ka apkārt zib un ņirb. Redze mainās, jo redzami gaismas zibšņi, attēls var šķist izplūdis vai graudains. Var parādīties vājums un nejutīgums vienā ķermeņa pusē. Ļoti spēcīgu lēkmju ar auru laikā var parādīties arī runas traucējumi, piemēram, grūtības atrast īstos vārdus savu domu formulēšanai.

Slikta dūša, reiboņi un vemšana arī var liecināt par migrēnu. Tiesa, ne visi piedzīvo tik spēcīgus simptomus. Gaismas, trokšņi un smaržas šķiet daudz spēcīgākas nekā parasti un vēl vairāk pasliktina pašsajūtu migrēnas pacientam. Tieši tāpēc ļoti daudzi cilvēki, piedzīvojot ļoti spēcīgas migrēnas galvassāpes, meklē patvērumu tukšās, klusās, tumšās un nedaudz vēsās telpās. Migrēnas laikā ir grūtāk koncentrēties un domāt. Nereti arī pēc tam, kad sāpes jau norimušas, šķiet, ka smadzenes vēl lāgā nestrādā.

Vēl viena pazīme, pēc kā var atpazīt migrēnu, ir tā, ka sāpju lēkmes atkārtojas. Turklāt sāpes un sajūtas nav iespējams ignorēt. Parastas galvassāpes bieži rada sliktu pašsajūtu, bet nepadara cilvēku nespējīgu veikt savus ikdienas darbus un pienākums. Var rasties sajūta, ka sāpes parādās arī sprandā un tas kļūst stīvs. Var rasties sajūta, ka sāpes ilgst mūžīgi un ir neizbēgamas – tās ir regulāras un var ilgt pat vairākas dienas.

Tāpat jāņem vērā, ka mokošās galvassāpes ir raksturīgākas cilvēkiem noteiktos vecumposmos. Parasti pirmās migrēnas lēkmes cilvēki piedzīvo tīņa gados, visspēcīgāk tās skar trīsdesmitgadniekus, bet vēlākos gados sāpes kļūst retākas un paciešamākas. Sievietes no migrēnas cieš vidēji trīs reizes biežāk nekā vīrieši. Sievietēm migrēnu var izraisīt hormonu svārstības. Ja sievietei ir noteikta hormonu aizvietojošā terapija vai viņa lieto hormonālās kontracepcijas tabletes, šie medikamenti var izsaukt sāpju lēkmes vai padarīt tās spēcīgākas. Tomēr ir arī sievietes, kam medikamenti sniedz pretēju efektu un padara dzīvi vieglāku, mazinot sāpes.

Tāpat migrēnu ietekmē nervu signāli un smadzenēs esošo ķīmisko vielu svārstības. Jāņem vērā, ka migrēnas lēkmju biežumu un intensitāti ietekmē arī dzīvesveids. Ļoti nozīmīgs faktors ir stress un emocionāli pārdzīvojumi – tie var ievērojami pasliktināt arī tavu fizisko labsajūtu.

Tomēr tas nenozīmē, ka sāpes nav iespējams mazināt vai novērst. Pastāv virkne paradumu un dzīvesstila kļūdu, kas var veicināt migrēnas lēkmes. Mainot tos, ir iespējams samazināt lēkmju intensitāti un biežumu.

Galvenie faktori, kas var izraisīt migrēnas lēkmi, ir:

Ir ļoti svarīgi sekot ārsta norādījumiem, lietojot dažādus medikamentus. Ja migrēnu mazinošie medikamenti tiek lietoti pārāk daudz un pārāk bieži, tie var palielināt migrēnas lēkmju intensitāti un biežumu, kā arī izraisīt hroniskus migrēnas simptomus.

Ja vēlies uzlabot savas dzīves kvalitāti, centies samazināt stresa līmeni ikdienā, kā arī rūpējies par sava miega kvalitāti un režīmu. Ja nebūsi izgulējusies, risks, ka tavu ikdienu pārtrauks migrēnas lēkme, būs daudz lielāks. Ieskaties šajā rakstā, ja vēlies uzzināt ieteikumus un padomus miega kvalitātes uzlabošanai un bezmiega aizgaiņāšanai. Neaizmirsti par regulārām maltītēm un seko līdzi tam, lai tu dzertu pietiekami daudz ūdens.

Migrēnu ļoti bieži izraisa tas, kas tiek lietots uzturā. Atteikšanās no alkohola, kofeīna un šokolādes var palīdzēt mazināt migrēnas lēkmju radītās mokas. Tāpat lēkmes var izraisīt tādi produkti kā siers, salami, kā arī fermentētēti, marinēti vai konservēti produkti. No sāpēm izvairīties var palīdzēt arī atteikšanās no dažādām ēdienu piedevām, piemēram, garšas pastiprinātājiem.

Saulesbrilles var palīdzēt mazināt risku, ka lēkmi izraisa spoža saules gaisma. Ļoti gaišā, sniegotā ziemas dienā uzliec saulesbrilles vai cepuri ar nagu, lai sevi pasargātu. Tāpat var gadīties, ka intensīva svīšana sporta zālē nav domāta tev – liela fiziskā slodze var izraisīt migrēnas lēkmi. Atceries, ka lēkmes var izraisīt ļoti dažādi faktori, tāpēc ir svarīgi sekot līdzi tam, kas pasliktina tavu pašsajūtu, lai izvairītos no sāpēm un mokām.