Speciāliste skaidro, cik bieži un kāpēc jāapmeklē ginekologs

Sievietes Latvijā gan speciālistu apmeklē krietni retāk nekā būtu ieteicams. Katra ceturtā pie ginekologa nedodas pietiekami bieži, pakļaujot riskam savu veselību. Satraucoša tendence novērojama arī jaunu sieviešu ginekologa apmeklējuma regularitātē – katra 33. sieviete vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kad parasti tiek uzsākta un dzīvota aktīva dzimumdzīve, nekad nav bijusi pie speciālista.

Plūme norāda, ka jaunām sievietēm dzimumdzīve ir nebijusi pieredze, un šajā laikā ir jāvēršas pēc konsultācijas pie ārsta un jāveic profilaktiskas pārbaudes. "Tieši pacientēm šajā vecumposmā bieži esmu novērojusi neinformētību par to, kādu sūdzību gadījumos ir jānāk pie ārsta. Jebkāds diskomforts maksts apvidū, nieze vai dīvaini izdalījumi nav norma. Sievietēm šajā vecumā arī bieži tiek diagnosticētas dažādas infekcijas, nereti ielaistas, kas nozīmē, ka cilvēks ilgi dzīvojis ar šiem veselības traucējumiem, neliekoties ne zinis par ārstēšanu," pieredzē dalās ārste. "Kad sieviete uzsāk un dzīvo aktīvu dzimumdzīvi, ir ļoti ieteicams pie ginekologa ierasties vismaz reizi gadā, bet jebkādu sūdzību gadījumā pie ārsta jāierodas nekavējoties," iesaka eksperte.

Plūme norāda, ka, rūpējoties par veselību, liela nozīme ir informētībai un spējai ieklausīties savā organismā, un, ja novēroti kādi satraucoši simptomi, jādodas pie ārsta. Lai arī pacientu vidū ir daudz pozitīvu piemēru, ne visas sievietes vienmēr pietiekami apzinīgi seko līdzi veselības stāvoklim – ir daļa sieviešu, kuras mēdz vieglprātīgi attiekties pret savu veselību, ne vien neapmeklējot ārstu, bet arī neievērojot sniegtos norādījumus, piemēram, ieteikumu veikt papildu pārbaudes un terapiju.

Ginekoloģe ar nožēlu atzīst, ka gadījumi, kad pacientēm diagnosticē onkoloģiskas saslimšanas, nav reti, turklāt ļoti bieži audzēji ir "ielaisti". Lai no nopietnajām slimībām izvairītos, ikvienai sievietei 25-70 gadu vecumā reizi trijos gados būtu jāveic dzemdes kakla pārbaude, bet 50-68 gadu vecumā – krūšu pārbaude reizi divos gados. "Lai arī sievietes saņem valsts uzaicinājuma vēstules šīs pārbaudes veikt, ne visas diemžēl atnāk. Pašas pieredzē bijuši arī gadījumi, kad paciente sūdzas par simptomiem, kas var liecināt par vēzi, bet man viņa jāpierunā veikt pārbaudes. Satraucoši nenopietna tā attieksme dažkārt," skaidro ārste.

Veselības indekss rāda, ka pēc 45 gadu vecuma samazinās ginekologa apmeklējuma regularitāte: 45-54 gadu vecumā vidū pēdējā gada laikā pie ginekologa bijuši 45 procenti sieviešu, bet 55-74 gadu vecumā – 35 procenti. "Šajā vecumā sievietes parasti jau ļoti labi pazīst savu organismu un tiešām aicinu nekavēties ar vizīti pie ārsta, ja ir kādas sūdzības, kā arī neatlikt ārsta rekomendētās papildu pārbaudes vai ievērot noteikto ārstēšanos. Un, protams, sievietei jebkurā vecumā ieteicams profilaktiski rūpēties par veselību – ikdienā lietot piemērotus intīmās higiēnas līdzekļus, izvēlēties veļu, kas nav sintētiska. Vienmēr iesaku dzert arī tējas reproduktīvās veselības stiprināšanai – raspodiņu, asinszāles, ganu plikstiņa tējas. Ļoti laba sievietes veselībai ir arī naktssveces eļļa," iesaka "Mana Aptieka" farmaceite, Tukuma Centra aptiekas vadītāja Agnese Ritene.

Indeksa rezultāti norāda uz korelāciju starp ienākumu līmeni un ginekologa apmeklējumu – ja pēdējā gada laikā pie speciālista bijuši 63 procenti sieviešu ar augstiem ienākumiem, tad no sievietēm, kas pelna mazāk, speciālistu apmeklējusi vien trešā daļa. Plūme, komentējot tendenci, uzsver, ka ne vienmēr patiesais iemesls ir līdzekļu trūkums. "Skaidrs, ka privātpraksēs pakalpojumi nav lēti, tomēr ir pieejami arī valsts apmaksātie. Jā, šajā gadījumā var nākties gaidīt rindā, taču pārāk bieži ir gadījumi, kad pacients neierodas arī uz valsts apmaksātu vizīti. Gadījies arī pieredzēt, ka pacientes atsakās no terapijas vai papildu analīzēm, jo nevēlas tam atvēlēt līdzekļus – tā vietā tos iegulda, piemēram, ceļojumā. Attieksmes jautājums ir pamatā, un gribētos novēlēt sievietēm iemācīties par prioritāti noteikt savu veselību un no tā ieguvēja būs gan pati, gan vīrs, bērni un citi tuvinieki," saka ginekoloģe.

Pilsētās dzīvojošas sievietes pie ginekologa dodas biežāk, liecina dati. Piemēram, rīdzinieču vidū pēdējā gada laikā pie ginekologa bijuši 54 procenti aptaujāto, bet citās pilsētās dzīvojošo vidū – 52 procenti. Tikmēr lauku apvidū dzīvojošo sieviešu starpā ginekologu pēdējā gada laikā apmeklējuši vien 42 procentos gadījumu. Plūme atzīst, ka pilsētās ginekologu pieejamība ir lielāka, taču norāda, ka speciālistu Latvijā ir pietiekami daudz, lai ginekologs būtu pieejams ikvienai – ja ne konkrētā ciematā, tad tuvākajā pilsētā. "Domāju, ka tas atkal drīzāk ir attieksmes un prioritāšu jautājums – ikvienai sievietei iesaku piedomāt, lai darāmo darbu apjoms un citas lietas neaizēno rūpes par sevi un personīgo veselību," komentē eksperte.