Sabiedrības aizspriedumi pret cilvēkiem ar HIV Latvijā joprojām ir spēcīgi – baidoties no nosodījuma, piektā daļa (18 procenti) cilvēku ar HIV izvairās par savu statusu atzīties pat saviem ģimenes locekļiem, liecina HIV Stigmas indeksa pētījuma starprezultāti. Tāpat spēcīga ir pašstigmatizācija – vidēji trešā daļa HIV pacientu apzināti ierobežo savu ikdienu sava statusa dēļ.
"Cilvēku ar HIV bažas un piesardzība nav bez pamatojuma – pētījuma laikā vairāki no viņiem atklāja savu negatīvo pieredzi un pat diskriminācijas gadījumus. Taču pieredzes stāstu nav tik daudz, cik varētu būt, jo cilvēki pat anonīmā pētījumā baidās atklāt savas dzīves detaļas," stāsta Andris Veiķenieks, atbalsta grupas inficētajiem ar HIV un AIDS slimniekiem "AGIHAS"" vadītājs.
Taču viens gadījums, kā vērtē pētījuma autori, ir klaja diskriminācija, ko gan diemžēl ir grūti pierādīt juridiski. Kāds cilvēks, kas dzīvo ar HIV un strādā publiskās pārvaldes institūcijā, tika pazemināts amatā, kad darba devēji pēc ikgadējās obligātās veselības pārbaudes uzzināja par darbinieka pozitīvo HIV statusu, jo ārsti nebija nodrošinājuši pietiekamu pacienta privātās informācijas konfidencialitāti. Lai pamatotu pazemināšanu amatā, šim cilvēkam tika atņemta pielaide valsts noslēpumam. "Tā kā saistībā ar pielaidēm nekādi paskaidrojumi netiek sniegti, tā ir laba atruna, kuru nevar ne pārbaudīt, ne noliegt. Ne līdz šim gadījumam, ne arī pēc tā darbiniekam nav bijis ne aizrādījumu, ne pārbaužu, ne pārmetumu – tikai "stop" karjerai diagnozes dēļ," – tā Veiķenieks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
