sieviete rudi mati sapņi cerības kāpnes debesis  meikaps
Vilšanās, kas mijas ar cerībām, solījumi, ka viss mainīsies – tās ir sajūtas, ko piedzīvojuši daudzi, kas cenšas palīdzēt atkarību varā nonākušam tuviniekiem. Lai arī mēdz uzskatīt, ka attiecībās, kur viens ir atkarīgs, bet otrais cenšas viņu glābt, viens ir sliktais, bet otrs ir labais, tā nebūt nav. Var gadīties, ka abi ir nonākuši slazdā – viens ir atkarīgs, bet otrs līdzatkarīgs. Psiholoģe Dace Caica skaidro, ka pārliekas rūpes ne vienmēr nāk par labu, jo neļauj alkoholiķim uzņemties atbildību par savu rīcību.

"Naiva cerība, ka tas beigsies, nu tikai vēl šoreiz, mēs vienojāmies," par to, kādām lietām cilvēki bieži tic, skaidro speciāliste. Līdzatkarīgie cer, ka attiecības mainīsies, bet patiesībā viss notiekošais cikliski atkārtojas. "Tiklīdz tas atkarīgais ir izgulējies, tā viņš nožēlo, tā viņš lūdz, sola, atvainojas." Tā tas var turpināties ļoti ilgi. Lai tas mainītos, ir jāsaprot, ka gan alkoholisms, gan līdzatkarība ir slimības, un ļoti bieži līdzatkarīgais bez atkarīgā jūtas nevajadzīgs un nederīgs.

Līdzatkarība ir slimība, nevis palīdzība

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!