Pieci izplatīti, bet greizi uzskati par sievietes intīmo veselību

Sabiedrībā pastāv maldīgs uzskats, ka maksts skalošana ar ūdeni labvēlīgi ietekmē veselību, taču patiesībā tas ir vēsturisks mīts. Patiesībā ir tieši pretēji – skalojot maksti, tiek izskaloti labie mikrobi un radīti piemēroti apstākļi iekaisumiem un infekcijām. Senatnē uzskatīja, ka maksts skalošana palīdz izvairīties no grūtniecības, vēlāk gan saprata, ka tas nav efektīvs līdzeklis.

Sievietes arī mūsdienās mēdz izmantot šo metodi, jo tā rada šķietamu tīrības sajūtu. Infekciju gadījumā skalošanas metode uz mirkli tiešām var uzlabot pašsajūtu, taču ātri vien tiks panākts pretējs efekts. Vēl jo vairāk – šāda pašrocīga procedūra ilgtermiņā samazina maksts dabīgās aizsargspējas. "Maksts skalošana ir pieļaujama tikai atsevišķos gadījumos, kad ārsts ir noteicis ūdenī šķīstošos ārstnieciskos preparātus lokālai lietošanai," stāsta Plūme.

Grūtniecība var iestāties arī menstruāciju laikā. Ginekoloģe Plūme stāsta, ka arī viņas pieredzē ir vairāki gadījumi, kad menstruāciju laikā sieviete ieņēmusi bērniņu. Daba gan teorētiski ir iekārtojusi tā, ka sieviete tiešām nevar palikt stāvoklī menstruāciju laikā, taču katras sievietes ciklam var būt savas īpatnības – ovulācijai būtu jānotiek pirms menstruācijām, taču ir sievietes, kurām ovulācija sakrīt vienā laikā ar menstruācijām, kas nozīmē, ka mēneša auglīgākais laiks sakrīt ar menstruācijām.

Situāciju sarežģī fakts, ka medicīnā nav vienkāršas un ātras metodes, kas palīdz precīzi noteikt ovulācijas periodu. To var noteikt, testējot gļotas, jo ovulācijas laikā tās atšķiras no ikdienas, vai, izmantojot senu metodi – katru dienu mērot temperatūru taisnajā zarnā – dienu pirms ovulācijas temperatūra samazinās, pēc ovulācijas temperatūra paaugstinās.

Jāatceras, ka spermatozoīdi sievietes ķermenī var izdzīvot pat trīs diennaktis, tas nozīmē, ja spermatozoīds nokļūst makstī menstruāciju pēdējā dienā, bet ovulācija sākas mazliet ātrāk nekā vajadzētu, olšūna var tikt apaugļota. Ilgumu, cik spermatozoīdi ir dzīvotspējīgi, nosaka konkrētās sievietes veselība un mikroflora – mikrobi, ph līmenis un dažādas bioloģiski aktīvās vielas.

Patiesībā tam, vai sieviete pēc dzimumakta nomazgājas vai nē, no veselības viedokļa nav nekādas nozīmes. Vesela vīrieša dzimumorgānu mikroflora nerada negatīvu ietekmi uz sievietes intīmo veselību.

"Dušas apmeklēšana pēc dzimumakta, tāpat kā pirms tam, ir tikai pašsajūtas jautājums – kamēr viens jūtas ērti, ja ir nomazgājies kā pirms, tā pēc dzimumakta, cits jūtas komfortabli, arī izlaižot mazgāšanos. Tas, kas gan jāņem vērā, lai izvairītos no nevēlamas grūtniecības – būt uzmanīgai situācijā, ja sperma atrodas uz sievietes ķermeņa. Spermatozoīdi var joprojām būt aktīvi un ar ūdens palīdzību nokļūt ķermenī," papildina speciāliste.

Patiesībā piemērotam krūštura izmēram ir ne tikai estētiska, bet arī fizioloģiska nozīme. Ja sieviete ikdienā izvēlējusies nēsāt krūšturi, kas ir pārāk mazs, ilgtermiņā tas var radīt nopietnas veselības problēmas – krūšu bļodiņai neatbilstoša izmēra krūštura stīpiņa var iespiesties krūts dziedzerī un traumēt to. No krūšu dziedzera bojājumiem jāizvairās, jo tie palielina krūts vēža rašanās risku.

Ginekoloģe arī atgādina, ka sievietēm ar apjomīgām krūtīm ikdienā veselības nolūkā ieteicams nēsāt krūšturi, jo tas samazina slodzi mugurai un pleciem.

Regulāra krūšu pārbaude nepieciešama ikvienai sievietei, arī gados jaunām meitenēm – no krūšu slimībām diemžēl nav pasargāta neviena. Ginekoloģe skaidro, ka vispareizāk būtu veikt ikmēneša krūšu pašpārbaudi. To vēlams darīt pēc menstruācijām, vispirms pie spoguļa ar nolaistām un uz augšu paceltām rokām jānovērtē, vai nav manāmas kādas izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, piemēram, vai krūtis vizuāli ir tikpat simetriskas, cik iepriekš. Savukārt pēc tam veicama katras krūts iztaustīšana ar rokām, virzot pirkstus no krūts ārējās malas uz krūts galu.

Sievietes krūšu struktūra ir graudaina, un sākotnēji izmaiņas, piemēram, veidojumi, var nebūt jūtami, tāpēc papildu drošībai vienu reizi gadā ieteicams veikt arī krūšu ultrasonogrāfiju, kas daudz precīzāk ļauj pārbaudīt audu struktūru.