Vakcīna pret dzemdes kakla vēzi – tikai Āfrikai? Epidemiologs skaidro mītus par visstrīdīgāko poti  (38)

"Jūs tiešām vēlaties šo vakcīnu savai meitai? Apdomājiet labi! Mums ir informācija, ka bezmaksas vakcīna, ko piedāvā Latvijā, darbojas tikai pret tādiem CPV genotipiem, kas Eiropā ir reti sastopami. Tie vairāk izplatīti Āfrikā. Ja tiešām gribat pasargāt bērnu, ir vakcīnas variants ar "eiropiešu genotipiem". Bet tā maksā 120 eiro." Šādi kādā Rīgas doktorātā uz lūgumu uzrakstīt nosūtījumu 12 gadus vecas skolnieces vakcinācijai pret CPV reaģēja ģimenes ārsts.

Šādas runas nav retums. Pusaugu meiteņu vecāki tīmeklī un forumos var uziet daudzas un dažādas drūmas prognozes un versijas. Kā vēsta SPKC speciālisti, sabiedrības skepse par CPV vakcīnu sit visus rekordus ne tikai Latvijā. "Vakcīna raisa viskaismīgākos nespeciālistu strīdus," apstiprina epidemiologs Jurijs Perevoščikovs. "Turklāt tā ir daudz efektīvāka un drošāka par citām vakcīnām, kas tiek uztvertas krietni mierīgāk."

Dānijā pirms dažiem gadiem ļoti strauji – no 90 uz 40 procentiem un zemāk – samazinājās vakcināciju skaits. Plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos izplatījās informācija, ka dažas meitenes pēc vakcinēšanās nonākušas slimnīcā blakņu dēļ. Rūpīgā izmeklēšanā tieša saistība ar vakcīnām netika atrasta. Tā kā Dānijā ļoti uzticas zinātnei, vakcinācijas apjoms atkal audzis.

Jurijs Perevoščikovs ir pārliecināts, ka CPV vakcīna ir "auglīga tēma spekulācijām", jo par dzemdes kakla vēzi un tā izraisītāju CPV nerunā tik bieži kā par difteriju vai stingumkrampjiem, turklāt šī slimība attīstās samērā lēni. No gļotādas bojājumiem līdz vēzim var paiet 10 un vairāk gadu. Agrīni dzemdes kakla vēža gadījumi tiek atklāti jaunām sievietēm vecumā no 25 gadiem. "Tas ir kā stāsts no sērijas – nevajag smēķēt, jo var saslimt ar plaušu vēzi," teic Perevoščikovs. "Kad vecākiem stāsta, ka pret difteriju nepotēts bērns inficēšanās gadījumā var nomirt, ir viena reakcija. Bet, ja viņiem skaidro, ka, inficējoties ar CPV, slimība var attīstīties pēc 20 gadiem, tas vairs nav tik acīmredzami bīstami. Bailes no vakcīnas nereti nomāc visus zinātniskos argumentus."

Turpinājumā epidemiologs Jurijs Perevoščikovs skaidro un atspēko septiņus izplatītākos mītus par vakcīnu pret cilvēka papilomas vīrusu (dzemdes kakla vēzi).

Pēc inerces joprojām tiek izmantots tas pats arguments, kas pirms astoņiem gadiem, kad Latvijā sāka vakcinēt pret CPV. Četru komponentu vakcīna "Gardasil" licenci Eiropā un ASV saņēma 2006. gadā, Latvijā izmantotā divu komponentu vakcīna "Cervarix" – 2007. gadā. Licences piešķiršana nav nekāds "atklājām, aizskrējām, piereģistrējām!", jebkura vakcīna 10-15 gadus tiek izmēģināta klīniskos un bioloģiskos pētījumos pēc stingri noteikta protokola.

Mūsdienu vakcīnas netiek radītas "no baltas lapas". Visi komponenti un darbības mehānismi ir jau sen zināmi. "Cervarix" princips daudz neatšķiras, piemēram, no B hepatīta vakcīnas. Arī tajā nav dzīvu vīrusu, to daļu vai ģenētiskā materiāla – tā ir mākslīgi radīta olbaltumvielu apvalka imitācija, kas (atšķirībā no "savvaļas" vīrusa") nevar iekļūt šūnā, iekārtoties tās ģenētiskajā aparātā, ražot sev līdzīgas šūnas vai izraisīt to mutācijas.

Vakcīnas vienīgā darbība notiek injekcijas vietā (pleca muskulī), kur tā kādu laiku saglabājas un kontaktējas ar imūnsistēmas šūnām. Šūnas "izpēta" naidīgo jaunpienācēju un sāk ražot CPV antivielas, kas pēc tam izplatās organismā un ilgu laiku saglabājas labā koncentrācijā. Organismā parādoties CPV (tam vīrusa tipam, pret kuru paredzēta vakcīna), tās neitralizē nu jau reālo ienaidnieku.

Principā deviņos no 10 "savvaļas" CPV inficēšanās gadījumiem arī lēnām (vairumā gadījumu tas prasa līdz diviem gadiem) izstrādājas un uzvar imunitāte. Tomēr šajā gadījumā imūnsistēmas reakcija ir daudz vājāka. Turklāt – kādēļ gan tik ilgi gaidīt un riskēt, jo īpaši tādēļ, ka CPV ir iemācījies veikli apiet aizsargbarjeras. Katrs desmitais cilvēks zaudē vīrusam, tas izpaužas kā hroniska saslimšana.

Šobrīd ir zināmi vairāk nekā 150 CPV veidi. Daudzi no tiem ir nekaitīgi, bet daļa izraisa dažādas saslimšanas: gan labdabīgus audzējus – kārpas, kondilomas uz dzimumorgāniem, gan ļaundabīgus veidojumus (ir konstatēti 12 augsta riska onkogēnie CPV tipi, kas izraisa vēzi). Pats izplatītākais ir dzemdes kakla vēzis, retāk sastopami – tūpļa, dzimumorgānu, rīkles un balsenes vēzis. Šūnu izmaiņas jeb vēža attīstība ilgst gadiem. Ja sieviete neapmeklē ginekologu regulāri, var notikt visskumjākais.

Daudzas pirms 20 gadiem veikto klīnisko pētījumu laikā vakcinētās meitenes jau sen ir kļuvušas par mammām. Tiem, kas sākotnēji izplatīja runas par iespējamo neauglību, nācās savus postulātus pārskatīt – tagad viņi sludina par nākamo paaudžu neauglību. Tam ticēt nav pamata.

Šis nav jauns mīts. Par tamlīdzīgām bailēm man stāstīja Pasaules veselības organizācijas (PVO) pārstāvji, kas cīnījās ar poliomielītu un bakām Āfrikā un Indijā. Apbraucot ciemus un potējot bērnus, viņi nereti piedzīvoja pretestību – vietējie šamaņi cieminiekiem sludināja, ka baltajos uzsvārčos tērptie atnācēji grib izdarīt tā, lai viņu bērniem nebūtu pēcteču: "Tādā veidā viņi grib iznīcināt mūsu valsti, lai iekarotu mūsu teritorijas!"

Neraugoties uz šamaņu pareģojumiem, mēs varam tikai apskaust Āfriku un Āziju par dzimstības līmeni, savukārt saslimšanas gadījumu un mirstības līmenis radikāli samazinājies. Bakas ir iznīdētas, bet atsevišķi poliomielīta gadījumi fiksēti vien Afganistānā un Pakistānā...

Šķiet, šis ir jautājums psihologiem un sociologiem. Kādēļ mūsdienās izglītoti cilvēki, kuriem nav šamaņu, tic tādiem māņiem? Sakiet, kā tieši šī nedzīvā vakcīna var ietekmēt vairošanās orgānus? Tā pat līdz tiem nenokļūst, pote ir plecā!

Diemžēl šādi mīti novērš sabiedrības uzmanību no reālas problēmas – tieši dzemdes kakla vēzis, ko izraisa CPV, nevis vakcīna, nogalina sievietes reproduktīvā vecumā. Jau pirmsvēža stadijā gļotādas bojājumi nereti noved pie ķirurģiskas iejaukšanās, kas rada problēmas ar pēcnācēju radīšanu. Latvijā vidēji 240 sievietēm gadā tiek noteikta dzemdes kakla vēža diagnoze. Un katru gadu šīs diagnozes dēļ mēs zaudējam 110 sievietes – deviņas sievietes mēnesī. Viņas jau vairs nevienu nelaidīs pasaulē, bet, ja dzemdējušas, tad neaudzinās savus bērnus. Lūk, tā ir reāla problēma! Vecāki, kuri tic tādiem mītiem, savas meitas nākotni pakļauj neziņai un nāves briesmām.

Vakcīna "Cervarix" neitralizē divus izplatītākos CPV tipus – 16. un 18., kas Eiropā ir atbildīgi par 71% CPV izraisīto ļaundabīgo veidojumu. Tas ir pierādīts. Arī masveida vakcinācijas efekts jau ir redzams: kopš 2006. gada izlietoti vairāk nekā 200 miljoni devu, vīrusa izplatība ir strauji samazinājusies.

2010. gadā, kad Latvija šo vakcīnu iekļāva valsts apmaksāto vakcīnu kalendārā, spriežot pēc PVO datiem, apmēram pusē ES valstu tas vēl nebija izdarīts. Tagad ES kartē vairs nav balto plankumu. Daudzi ģimenes ārsti izglītību ieguvuši laikā, kad dzemdes kakla vēža vīrusa daba vēl nebija pierādīta un nebija arī šādas vakcīnas. Informācijas trūkums izraisa skepsi. Tādēļ mēs rīkojām skaidrojošos kursus, kuros, diemžēl, piedalījās maz ģimenes ārstu. Tomēr informatīvais darbs turpinās.

Par dažādu vakcīnu efektivitāti. Šobrīd pasaulē ir trīs vakcīnas pret CPV:

1. "Cervarix" (valsts apmaksāts medikaments) – pret galvenajiem kancerogēnajiem vīrusa tipiem (16. un 18.), kam ir 71% izplatība.

2. "Gardasil" – cīnās ar četriem CPV tipiem: kancerogēnajiem 16. un 18., kā arī 6. un 11. tipa vīrusiem, kas neizraisa vēzi, taču var būt par iemeslu sāpīgām kondilomām uz dzimumorgāniem.

3. "Gardasil-9" (jaunums kopš 2014. gada) – cīnās ar deviņiem CPV tiiem: 16., 18., 6., 11., kā arī 31., 33., 45., 52. un 58. Vakcīna iedarbojas uz 90% kancerogēno CPV, kā arī uz diviem vīrusa tipiem, kas atbildīgi par kondilomu veidošanos.

Protams, ja var atļauties maksāt par pēdējo, tas ir lieliski. Taču arī mūsu potēšanas kalendārā iekļautā vakcīna ir ļoti efektīva.

Bieža dzimumpartneru maiņa tik tiešām paaugstina saslimšanas risku. Inficēšanās notiek tieši vecumā no 15 līdz 25 gadiem, proti – laikā, kad ir ļoti augsta seksuālā aktivitāte. Ja vīruss iedzīvojas, tad jau pēc gadiem desmit attīstās nopietni audu bojājumi.

Dzīves laikā 80 procenti cilvēku agri vai vēlu saslimst ar vienu vai vairākiem CPV veidiem. ASV pētnieki aprēķinājuši, ka šobrīd katrs ceturtais valsts iedzīvotājs ir inficēts ar vienu vai vairākiem CPV tipiem. Prezervatīva lietošana saslimšanas risku samazina, tomēr pilnībā to neizslēdz. Arī pastāvīgs dzimumpartneris nav nekāda garantija. Var gadīties, ka partneris ir vīrusa nēsātājs.

Daži CPV veidi tiek nodoti no mātes bērnam dzemdību laikā. Šos retos gadījumus sauc par recidīvējošo respiratora papilomatozi, jo papilomas veidojas elpceļos.

Lai vakcinācija būtu maksimāli efektīva, Latvijā to meitenēm veic 12 gadu vecumā (dažās valstīs – no deviņu gadu vecuma), kamēr vēl nav sākusies dzimumdzīve un attiecīgi pastāv mazāka iespēja, ka cilvēks ir jau inficējies ar CPV.

Daudzās valstīs ar pietiekamu finansējumu bez maksas tiek vakcinētas visas sievietes līdz 25 gadu vecumam – neatkarīgi no tā, vai nav bijis inficēšanās risks. Inficētajām sievietēm vakcīna nepalīdzēs (terapeitiskais efekts nav pierādīts), bet arī nekaitēs, jo tas nav dzīvs vīruss.

Atsevišķās valstīs tiek vakcinēti arī zēni – lai apturētu vīrusa izplatīšanās ceļu un pasargātu viņus no CPV izraisīta dzimumorgānu, rīkles vai balsenes vēža.

Cilvēki nez kāpēc piemirst, ka ar alumīniju saskaramies ik dienu, tas ir arī dezodorantu sastāvā. Un nekas. Vakcīnas ražošanā izmantotās palīgvielas ir pārbaudītas desmitiem gadu un tiek stingri kontrolētas – to koncentrācija ir cilvēka veselībai droša.

Ar dzīvsudraba savienojumiem (tie ir vairāku vakcīnu sastāvā kā palīgviela) saistītas dažādas bailes – līdz pat teorijām, ka tie izraisa autismu. Tieši pierādījumi netika atrasti, tomēr pēc imunizācijas pretinieku spiediena daudzu vakcīnu ražošanai vairs neizmanto dzīvsudraba savienojumus – bērnu vakcīnās to nav jau sen. Autisma līmenis nav samazinājies. Iemesli meklējami citur, ne vakcīnā.

Vakcīnai ir divas kontrindikācijas. Pirmā: ja cilvēkam bijusi anafilaktiska reakcija uz vakcīnu vai vakcīnas sastāvā esošu vielu. Tas notiek ārkārtīgi reti – viens gadījums no miljona, pusotra. Latvijā gada laikā tiek izlietots mazāk nekā miljons vakcīnu, šādu gadījumu sen nav bijis. Un tomēr medicīnas darbiniekam jābūt īpašai aptieciņai šim gadījumam, jo tāda reakcija notiek nekavējoties, piecu minūšu laikā. Ja terapija ir laicīga, dzīvības draudu nav.

Otra kontrindikācija – paaugstināta ķermeņa temperatūra. Labāk nogaidīt. Arī vakcīna var izraisīt nelielas temperatūras svārstības.

Tā kā vakcīna nav dzīva, to drīkst izmantot arī personām ar pazeminātu imunitāti. Iespējamās blakusparādības – temperatūra, apsārtums, galvassāpes, slikta dūša... Tā ir normāla imūnsistēmas reakcija. Nesen tika publicēts vērienīgs pētījums par vakcīnas drošumu – nekā apšaubāma. Vakcīnu saņēmušajiem pētījuma dalībniekiem komplikāciju līmenis nepārsniedza tādu pašu sarežģījumu biežumu placebo kontrolgrupā.

Vakcinējot skolās (Latvijā tas vairs netiek praktizēts), pastāv zināms risks baiļu izraisītai stresa reakcijai. Kad vesela klase gaida potēšanu, var gadīties arī ģībšana. Nav jāaizmirst, ka 12 gadus vecām pusaudzēm ir savas vecuma īpatnības. Arī bez vakcinācijas organismā notiek straujas pārmaiņas, bet, ja kāda saslimšana sakrīt ar vakcinācijas laiku, nereti aizdomās tiek turēta tieši pote.