Rūdīties jāsāk jau pavasarī – speciālistes ieteikumi drošai ziemas peldei

"Roņošana" jeb peldēšana ziemā pēdējos gados kļūst arvien populārāka. Pagājušajā ziemā aukstuma peldes un rūdīšanās entuziasti rīkoja rekordpeldi, kura vienlaikus kopā pulcēja vairāk nekā 100 dalībnieku. Latvijā ir reģistrēti 10 ziemas peldes klubi, un biedrības "Latvijas Ronis" dati liecina, ka arī peldētāju vecuma amplitūda ir ļoti plaša – jaunākajiem ziemas peldētājiem Latvijā vēl nav pat 7 gadi, vecākajiem – jau krietni virs 70.

"Šāda "roņošanas" popularitāte nepārsteidz, jo pelde aukstā ūdenī ir viens no efektīvākajiem veidiem organisma spēcināšanai aukstajā sezonā. Tā palīdz uzlabot asinsriti, vielmaiņu, imunitāti, paaugstināt organisma noturību pret aukstumu, mazināt bezmiegu, depresiju, astmu, muguras un locītavu sāpes. Tas ir veids, kā tikt galā ar ikdienas stresu, turklāt labi papildina citas fiziskās aktivitātes," atklāj fizioterapeite. Viņa piebilst, ka ne gluži visiem būtu vēlams sākt ziemas peldes. Pirmkārt, lēmums kļūt par roni jāpieņem pašam, nevis citu ietekmē. Otrkārt, pirms doties uz āliņģi, noteikti jāpievērš uzmanība savas veselības stāvoklim – ja nepieciešams, ieteicams konsultēties ar ārstu, īpaši par sirds un asinsvadu veselību.

"Peldes ir ieteicamas, ja cilvēks cieš no muskuļu sāpēm, kā arī vielmaiņas un endokrīnās sistēmas slimībām. "Roņošana" var mazināt depresijas izpausmes, neirozes un veģetatīvās distonijas simptomātiku," skaidro Narvila. Sistemātiska rūdīšanās, ko nodrošina ziemas peldes, ieteicama, lai uzlabotu imunitāti, tādējādi samazinot elpceļu saslimšanu biežumu. Ir gadījumi, kad ziemas peldes pat atvieglojušas astmas simptomātiku.

Tomēr pilnīgi noteikti nevajadzētu mesties aukstā ūdenī, ja ir alerģija uz aukstumu, akūtas infekcijas slimības, sirds un asinsvadu slimības, plaušu tuberkuloze, smadzeņu insults, aknu nepietiekamība vai vēnu varikoze smagā formā. Arī grūtniecēm un māmiņām zīdīšanas periodā pret "roņošanu" vajadzētu attiekties ļoti piesardzīgi.

Pretēji savvaļas likumiem, kuri nosaka, ka ronēni dzimst rudenī un ziemā, tiem peldētājiem, kuri nolēmuši nākamo ziemu vadīt ledainos ūdeņos, roņu kārtā jāstājas jau pavasarī. Narvila iesaka vispirms norūdīties, to sākot savlaicīgi un darot pakāpeniski: "Vislabāk sākt ar kontrasta dušu vai aplaistīšanos ar aukstu ūdeni, kā arī regulāru peldēšanos siltajā gada laikā un rudenī. Ja tas nerada sliktu pašsajūtu un nenokauj vēlmi turpināt, var pamēģināt peldēties arī ziemā."

Peldēm nav jābūt ilgām, jo nav nekas jāpierāda – ne sev, ne citiem. Labāk ūdenī būt īsāku laiku, bet regulāri – vairākas reizes nedēļā. Ja pašsajūta ir laba, peldes ilgumu var pakāpeniski palielināt. Pirms iešanas ūdenī izģērbties ieteicams lēnām, pakāpeniski pieradinot ķermeni pie vēsuma. Tas mazinās iespējamo šoka sajūtu, iegremdējoties aukstā ūdenī. Tāpat vēlams peldēties ar cepuri galvā, lai nesaķertu iesnas vai neiedzīvotos sāpošās ausīs. Ja ļoti salst kājas, var vilkt termo apavus, bet rokas pasargās cimdi un peldēšanās, turot rokas ārpus ūdens. "Rokas ārpus ūdens nozīmē vienu – ziemas peldvietu dziļumam jābūt tādam, lai varētu nostāties uz kājām. Tas ir būtiski drošībai – nedodieties peldēt vienatnē, nepeldiet tumsā un pārliecinieties, vai peldvietā ir viegli iekāpt ūdenī un izkāpt no tā," atgādina fizioterapeite.

Kad ūdens prieki beigušies, noteikti jānoslaukās un silti jāsaģērbjas, var arī iedzert siltu tēju. Gan Narvila, gan Zvagule iesaka īpašu uzmanību pēc peldes pievērst izjūtām – ja pasliktinās veselības stāvoklis, noteikti jāsamazina peldes ilgums vai šī nodarbe vispār jāpārtrauc. Atsākt to drīkst tikai pēc konsultēšanās ar ārstu.

Farmaceite atgādina, ka aukstumā jāatceras arī par īpašu ādas kopšanu, jo ziemā tā pastiprināti cieš no apkārtējās vides nelabvēlīgās ietekmes. Īpaši sejas ādā esošie asinsvadi aukstumā sašaurinās, un āda saņem mazāk barības vielu, tādēļ tā kļūst sausāka, kairināta, zūd arī tās tvirtums un nereti sākas lobīšanās. Lai gan ziemas pelde uzlabo asinsriti un līdz ar to ādas tvirtumu, nevajadzētu aizmirst arī par atbilstošu barošanu un mitrināšanu. "Vesela āda ir visskaistākais meikaps," uzsver Zvagule, "tāpēc svarīgi izvēlēties piemērotus ādas kopšanas līdzekļus. Ziemā noteikti nevajadzētu aizmirst par saules aizsargfiltriem, jo, kaut arī sauli redzam reti, ultravioleto staru iedarbība tomēr notiek." Lai neapjuktu plašajā piedāvājumā, Zvagule aicina konsultēties ar farmaceitu, kurš iepazīstinās ar katra kosmētikas līdzekļa darbības principiem un palīdzēs izvēlēties piemērotāko.