Anna lūdz sabiedrības atbalstu steidzamas operācijas veikšanai Vācijā

Annai vajadzīgās operācijas izmaksas daļēji segs valsts, bet ir nepieciešams veikt 8000 eiro lielu līdzmaksājumu. Tā kā Annai un viņas ģimenei šādu līdzekļu nav, viņa vērsās labdarības organizācijā Ziedot.lv. Ir uzsākta ziedojumu vākšanas kampaņa Annas atbalstam, par ko vairāk ir iespējams uzzināt šeit.

Annai ļoti patīk peldēt un, pirms slimība lika par sevi manīt, viņa labprāt braukāja ar velosipēdu. Tagad viņa to darīt vairs nevar. Sieviete zina, ko nozīmē zaudēt spēju staigāt un to atgūt. Viņa cer, ka slimība neatņems patstāvību un iespēju staigāt.

Bērnībā Anna bija parasts, dzīvespriecīgs un bezrūpīgs bērns. Septiņu gadu vecumā viņas ikdienu arvien vairāk sarežģīja stipras muguras sāpes. Lai uzzinātu, kas viņai traucē darīt ikdienišķas darbības, tika veikti neskaitāmi izmeklējumi, kuriem sekoja ārsta slēdziens – mugurkaula skolioze. Lai situāciju uzlabotu, talkā tika ņemts fizioterapeits, ūdens nodarbības, adatu terapija, korsetes un dažāda tipa vingrošanas nodarbības, tomēr uzlabojumu nebija. Gluži pretēji – slimība turpināja progresēt, skoliozei sasniedzot jau 65 grādus, praktiski izliecot mugurkaulu pusmēness formā, raksta Ziedot.lv.

Slimība progresēja strauji. Annas ikdienas dzīve pāris mēnešos apgriezās kājām gaisā – viņa sāka zaudēt spēju just un kustināt savas kājas, meitene varēja pārvietoties tikai ar ratiņkrēsla palīdzību. Kad Annai bija 12 gadu, ārsti nozīmēja mugurkaula skoliozes operāciju. Taču pirms operācijas izmeklējumos atklājās, ka meitenei ir muguras smadzeņu audzējs. Operācija tika atcelta. Latvijā šādas saslimšanas ārstēšanā pieredzes nebija, tāpēc ģimene meklēja iespējas palīdzību saņemt Vācijā.

Operāciju Annai uzņēmās veikt Osnabrukas klīnikā. Annai tika veiktas divas veiksmīgas operācijas – muguras smadzeņu astrocitomas evakuāciju un mugurkaula stabilizāciju ar metāla konstrukcijām. Operācijas rezultāti bija ļoti iepriecinoši – Anna jau pavisam drīz atkal sajuta savas kājas. Viņa sāka no jauna aprast ar savu ķermeni, sekoja ilgstoši, gadiem ilgi rehabilitācijas kursi, neatlaidīga vēlme staigāt un atkal būt patstāvīgai. Annai atguva spēju staigāt.

Neskatoties uz mājas apmācību, viņa pabeidza skolu un pēc vidusskolas iestājās universitātē, kur apguva ekonomiku un uzņēmējdarbību. Tā kā iegūtais grāds viņai pavēra plašas iespējas strādāt dažādās vietās, jaunā sieviete pieņēma izaicinājumu koordinēt un pārraudzīt pakalpojumu sektorā strādājošu uzņēmumu. Šķita, ka viņa uzveikusi smago cīņu ar sarežģīto slimību un var dzīvot un piepildīt savus sapņus.

Diemžēl šobrīd, 14 gadus pēc veiksmīgajām operācijām, slimība ir atgriezusies. "Pēdējo trīs gadu laika es jutu, ka man ir pasliktinājums tīri fiziskā ziņā," stāsta Anna. Viņa devās pie vairākiem speciālistiem, lai veiktu dažādas pārbaudes. Viņa saņēma atbildi, ka, ņemot vērā diagnozi, šādas sajūtas ir atbilstošas diagnozei un satraukumam nav pamata. "Pēdējā gada laika es sāku just, ka man sāk tirpt kājas. Tirpšana jau vien nozīmē, ka īsti labi kaut kas nav," saka sieviete.

Viņa devās pie neiroķirurga. Tika veikta magnētiskā rezonanse, pēc kuras tika atklātas vairākas cistas. "Cistas ir recidīvs no muguras smadzeņu audzēja," skaidro Anna. Cistas kļūst arvien lielākas un sāk nospiest nervus, kas atbild par kāju darbību. "Kājas kļūst arvien vājākas, un es viņas arvien sliktāk jūtu. Ir ļoti grūti staigāt." Ārpus mājām, uz ielas, Anna var pārvietoties tikai kopā ar asistentu. Iespēju pārvietoties mājās viņa raksturo, kā "pagaidām vēl pieņemamu situāciju." Lai situāciju uzlabotu, vienīgā iespēja ir izgriezt cistas.

"Es, protams, nekad nevarēju dzīvot tādu dzīvi kā cilvēks vienkāršais. Es stipri ātrāk noguru, nevaru tik ilgi sēdēt," stāsta Anna. Tomēr viņa šos gadus varēja dzīvot patstāvīgi. Pašlaik viņa to vairs nevar darīt.

Cistas mugurkaula rajonā, nospiežot nervus, lēnām sākušas dzēst sajūtas kājās. Lai nepieļautu, ka Anna atkal nonāk ratiņkrēslā, nepieciešams veikt sarežģītu operāciju. Latvijas ārstu konsīlijs rekomendē to veikt Osnabrukas klīnikā Vācijā, kur Annu operēja arī pirms 14 gadiem. Operācija būs daļēji valsts apmaksāta, tomēr klīnika prasa līdzmaksājumu 8000 eiro apmērā. Annas ģimenei šādu līdzekļu nav. Lai Anna atkal varētu pilnvērtīgi dzīvot, viņa lūdz līdzcilvēku atbalstu operācijas veikšanai.