Uzņēmīga rīdziniece, spītējot retai slimībai, iegūst maģistra grādu un apgūst korejiešu valodu  (1)

Līdz 14 gadu vecumam Zane bijusi vesela – mācījusies un nodarbojusies ar peldēšanu. Tomēr jauniete sākusi izjust muskuļu vājumu kājās, norādīts "Ziedot.lv". Sūdzībām pieaugot, tika meklēti cēloņi un nepieciešamā ārstēšana, līdz atklāta Štrumpeļa slimība, kad rokas vai kājas kļūst vājas.

"Zanes gadījumā vēl arī nav skaidri zināms, kāpēc ir šāda veselības pasliktināšanās. Ir hipotēze, ka tā ir ģenētiska saslimšana. Zane ir iestājusies reto slimību centrā – tālāki izmeklējumi prasa zinātniskos pētījumus. Bet ir labā ziņa – fizioterapija palīdz," atklāj Indra. Viņa norāda, ka meitai ir jāpalīdz katru dienu, jo pati patstāvīgi viņa nevarot, piemēram, gatavot ēst vai apģērbties. Taču Zanes sapnis par staigāšanu pašai ir pavisam reāls – tā kā novēroti uzlabojumi un veselība ir stabila, ar intensīvu darbu ir iespēja atgūt spēju staigāt.

Spītējot slimībai un regulārajām ārstniecības terapijām, Zane nav atmetusi cerību dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un ieguvusi maģistra grādu tūrisma uzņēmējdarbības vadībā, ko vēlētos likt lietā – strādājot savā specialitātē. Viņai bijušas grūtības strādāt slimības dēļ, taču sieviete iesaistījusies vairākos projektos un spēj darboties no mājām.

Savukārt vēl viena sievietes kaislība ir valodas. Viņa prot runāt vācu, spāņu, korejiešu un turku mēlē, ko apguvusi pašmācības ceļā. "Spāņu valodu Zane apguva kursos 14 gadu vecumā, kad vēl staigāja. Korejiešu valodu pie privātskolotājas mājās. Interese par valodām rodas, skatoties filmas orģinālvalodā internetā – ar angļu valodas subtitriem. Tad pašmācības ceļā, sarakstoties internetā ar jauniešiem visā pasaulē," atklāj Indra. Pie Zanes Latvijā ciemojušies arī draugi no Meksikas un Korejas.

Sievietes ikdienu piepilda fizioterapija un darbošanās uz riteņa trenažiera jeb motomeda, kā arī palīdzēšana mammai, veidojot suvenīrus pārdošanai. Ja būtu iespēja, sieviete labprāt dotos uz radošām nometnēm vai ceļotu. "Zane ir pabeigusi mākslas skolu un zīda apgleznošanu, to arī turpina darīt pati mājās," piebilst Indra.

Zanes mamma atklāj, ka iepriekš vāktie ziedojumi ir devuši iespēju intensīvai rehabilitācijai, kura nesusi nelielus, bet pozitīvus uzlabojumus. "Zane ir sasparojusies – pati grib aktīvi strādāt un jūt panākumu garšu. Tagad pati var piecelties un nostāvēt 10 minūtes," stāsta Indra. Viņa kopā ar meitu brauc uz fizioterapiju Jūrmalā. Kamēr Zane vingro, Indra varot pastaigāties gar jūru. Savukārt vasarā abas braucot pie vecmāmiņas vai dodas kopīgās pastaigās.

Zane četras reizes nedēļā dodas uz fizioterapiju, vienu reizi uz slinga terapiju un vingro uz motomeda katru dienu, tāpēc sievietes lielākais atbalsts ir viņas ģimene, kura palīdz un atbalsta. Tomēr veselības stāvoklis ir stabils, kā arī veiktas nepieciešamās analīzes, tāpēc Zane var aktīvi nodarboties ar fizioterapiju un apmeklēt īpašu gaitas robotu.

Lai Zane spētu uzlabot jau sasniegto un viņas stāvoklis nepasliktinātos, ģimene lūdz sabiedrības atbalstu rehabilitācijas turpināšanai – tā stiprinātu muskulatūru un mazinātu spastiku. Tāpēc nepieciešami 11 226 eiro rehabilitācijas kursam – fizioterapijai, robota sistēmas un ergoterapeita nodarbībām, kā arī slinga terapijai, masāžām, ūdens procedūrām, psihoterapeita apmeklējumiem, medikamentiem un higiēnas precēm, kas nepieciešamas tuvākā gada laikā.

Jau iepriekš Zanes ģimene lūdza palīdzību, kas ļāvusi divus gadus saņemt intensīvu rehabilitāciju, tomēr sievietes sapņa piepildīšanai – staigāt pašas spēkiem, nepieciešams turpināt iesākto.

Ziedot Zanes atbalstam iespējams šeit.

Spastiskā paraplēģija ar apakšējo paraparēzi ir reta un ģenētiska saslimšana, norādīts portālā "Healthline". Tā izraisa vājumu un stīvumu kājās, kas laika gaitā pasliktinās. Simptomi, piemēram, kāju funkciju novājināšanās, līdzsvara grūtības, muskuļu krampji kājās vai urīnceļu traucējumi var parādīties jebkurā vecumā, taču lielākoties cilvēki, kuri cieš no slimības, ar tiem saskārušies 10 līdz 40 gados. Savukārt daļa pacientu var piedzīvot arī ar papildu komplikācijas – krampjus, kognitīvos bojājumus, atmiņas, redzes un dzirdes zudumus, kā arī kustību traucējumus.