Informācija kā atkarība: kāpēc ir būtiski 'atslēgt' prātu un kā to izdarīt  (1)

Kurš gan spēj iedomāties iet uz bibliotēku un meklēt grāmatā nepieciešamo informāciju, ja viss ir izdarāms uz planšetes vai telefona dažu sekunžu laikā? Speciāliste skaidro, ka pēdējo gadu laikā interneta resursi ir ļoti pieauguši. "Agrāk tādas iespējas nebija, bija tikai avīzes un grāmatas, sarunas. Tagad aktuāli ir elektroniskie resursi, sociālie mediji. Pēdējos gados strauji pieaug sabiedrībā pavisam nesen izteiktā mobilo telefonu atkarība, un jauna fobija – nomofobija (bailes būt bez mobilā telefona). Ir arī pastiprināti uzmācīga klejošana internetā, video skatīšanās, spēļu spēlēšana, ziņu pārbaudīšana, kas var novest pie informācijas pārslogotības un samazināt produktivitāti darbā un skolā, ietekmēt personiskās attiecības, sociālās aktivitātes, hobijus, reālās pasaules attiecības, pieaug vientulība.

Šobrīd informācija ir ātra un plašākam lokam pieejama. Tas nav tā, kā agrāk, kad cilvēks izlasa vienu grāmatu vai avīzi dienā. Informācijas plūsma bija lēnāka, kompaktāka, nebija tik daudz un dažādu piedāvājumu un pieeju. Cilvēki meklēja informāciju daudz mērķtiecīgāk. Ja interesēja raksts, to izlasīja. Tagad sāc lasīt vienu rakstu, beigās paralēli lasi vēl citus rakstus, kas ieinteresē, vai skaties pievienoto reklāmu."

Iet uz darbu, pastiprināti koncentrēties, domāt, ievākt jaunu informāciju un pa ceļam uz mājām izskatīt ziņas. Kuram gan nepatīk uzzināt jaunus faktus vai jaunākās ziņas, būt lietas kursā par apkārt notiekošo. Kā raksta portāls "Psychology Today", no neiroloģiskā viedokļa informācija ir atkarība. Mācīšanās ir saistīta ar dopamīna atbrīvošanu, tāpat kā spēcīgas zāles. Mēs esam pasaulē, kur katrs klikšķis sniedz solījumu kaut ko atklāt. Uzdevums ir atšķirt jautājumus, kurus ir vērts izpētīt, un jautājumus, kurus atstāt neatklātus.

Bet kas notiek, ja cilvēks nespēj rast brīdi atelpai no informācijas plūsmas? "Informācijas plūsma nevar kaitēt cilvēkam, ja māk pareizi to dozēt, no tās atslēgties. Normāli jebkurš cilvēks var strādāt intensīvā informācijas vidē, ir vienkārši jāiemācās atpūsties un "atslēgt" domāšanu. Ja tas netiek ilgstoši darīts vai cilvēks to nemāk, tad tas var novest pie veģetatīviem traucējumiem vai izdegšanas sindroma. Pirmie simptomi, kad informācijas ir par daudz: nespēja koncentrēties, atmiņas pasliktināšanās, nogurums, var arī parādīties miega traucējumi. Informācijas apstrādāšanas daudzums un ātrums ir ļoti atkarīgs no ģenētikas – vai ir normāla smadzeņu struktūra. To arī ietekmē slimības, kas pārslimotas vai vielas, kuras tiek lietotas. Cilvēki ir dažādi, ir cilvēki, kuri var labi panest stresu, ilgi tajā dzīvot un viņiem nebūs nekādas reakcijas. Ir cilvēki, kuriem tās reakcijas daudz ātrāk parādās," skaidro Ašmane.

Bieži vien cilvēki pēc darba atnāk mājās, paēd, iesēžas dīvānā un visu atlikušo vakaru skatās filmas vai seriālus. "Ja cilvēks nepārslēdz kanālus, neskatās paralēli mobilajās ierīcēs, tad to var darīt, bet tā nav laba atpūta. Cilvēks ir pieradis, ka viņam fonā kāds runā, kaut kas darbojas, tas neskar darbu, tas ir kaut kas neitrāls. Daudziem pilnīgs klusums ir pat diskomforts."

Neiroloģe iesaka prātu atslēgt ar sportu, jebkāda veida aktivitātēm, kuras liek cilvēkam kustēties. "Cilvēkam gan pašam ir jājūt, kas viņam spētu palīdzēt, cilvēki ir ļoti dažādi. Vienam ir vajadzīga gara pastaiga, jo ir bijis daudz stresa darbā, citam pietiek 30 minūtes sporta zālē. Dažreiz cilvēkiem arī palīdz fiziskas nodarbes, piemēram, ja ir vasara, tad nopļauj zāli. Ļoti svarīgi ir sevi neapdalīt ar miegu. Esmu novērojusi, ka cilvēki pēc darba, lai atpūstos iedzer alkoholu. Tā nevajadzētu darīt regulāri, tā nav atpūta."