Glaukomas simptomi, diagnostika un ārstēšana. Skaidro speciāliste

Glaukoma ir hroniska, progresējoša acu slimība, kuru savlaicīgi neārstējot rodas neatgriezenisks aklums. Šai slimībai raksturīgs paaugstināts acu spiediens, kas izraisa redzes nerva atrofiju un no tā izrietošas redzes lauka izmaiņas jeb "izkrišanu". Tas nozīmē, ka pakāpeniski no malām sašaurinās redzes lauks un cilvēks vairs nepamana objektus, kas atrodas sānos. Ar glaukomu slimo vidēji divi līdz trīs procenti populācijas, un saslimstības biežums pieaug pēc 40 gadu vecuma.

Glaukoma ir ļoti viltīga slimība, jo tās sākuma stadijā pat vairākus gadus var nebūt nekādu jūtamu simptomu. Ja cilvēks regulāri nepārbauda savu acu veselību, viņš var nenojaust, ka sākušās problēmas.

Ilgus gadus tika uzskatīts, ka augstais acu spiediens ir pats raksturīgākais glaukomas simptoms, bet šobrīd ir skaidrs, ka tikai pusei glaukomas pacientu acu spiediens ir augstāks nekā norma. Acu spiediens tāpat kā asinsspiediens katram cilvēkam ir individuāls. Normāls acu spiediens ir spiediens, pie kura labi jūtas redzes nervs. Vienam tas var būt nedaudz augstāks, citam zemāks. Tāpēc pēc spiediena vien mēs nevaram pateikt, vai cilvēkam ir glaukoma. Lai diagnosticētu glaukomu, jānosaka arī redzes lauks un vēlams arī nervu šķiedru slāņu blīvuma mērījumi ar optiskās koherences tomogrāfiju (OKT). Redzes lauku un acu spiedienu var noteikt jebkurā acu ārsta praksē. OKT pieejams ne visiem, taču katrā Latvijas reģionā noteikti ir kāda ārsta prakse, kurā ir OKT.

Redzes nervā ir aptuveni miljons šķiedru. Tikai tad, kad ir aizgājusi bojā aptuveni puse no redzes nerva šķiedrām, pacientam parādās pirmie simptomi. Tā var būt periodiska miglošanās, sūdzības par redzes lauka defektiem vai grūtības lasīt. Parasti no brīža, kad glaukoma sāk attīstīties līdz brīdim, kad pacients to pamana, paiet vairāki gadi. Ja cilvēks pie acu ārsta vēršas stadijā, kad viņš jau gandrīz neredz, nevajag gaidīt brīnumus. Redzes nervs turpina atrofēties, un vienīgā iespēja ir glābt palikušās redzes nerva šūnas. Tās, kas jau gājušas bojā, atjaunot nevar.

Ja cilvēkam nav nekādu sūdzību, līdz 60 gadu vecumam tiek rekomendēts acu ārstu apmeklēt reizi divos gados. Pēc 60 gadu vecuma pie acu ārsta būtu vēlams vērsties katru gadu. Jo agrāk glaukoma tiek atklāta, jo lielāka iespēja, ka cilvēks nodzīvos visu mūžu nezaudējot redzi. Veselīgs dzīvesveids no glaukomas nepasargā. Vienīgais pierādītais riska faktors ir iedzimtība, tāpēc glaukomas pacientu bērniem būtu īpaši svarīgi veikt regulāras redzes pārbaudes, jo saslimt ar glaukomu daudz lielāks risks ir tad, ja arī kādam no vecākiem bijusi glaukoma.

Lielākajai daļai pacientu glaukoma tiek ārstēta ar pilieniem, tomēr aptuveni 20 procentos gadījumu pilieni nepalīdz un redzes lauka izmaiņas turpina progresēt. Ja tā notiek, tad, neatkarīgi no tā, kāds ir acu spiediens, tas ir jāsamazina vēl vairāk, tāpēc ārsts var ieteikt glaukomu operēt. Operācijas laikā tiek izveidots speciāls caurumiņš, pa kuru attecēt liekajam šķidrumam. Glaukomas operācijas gadījumā aptuveni pusei pacientu redze kļūst nedaudz sliktāka, kā iepriekš, un tas cilvēkus var atbaidīt no operācijas. Viņi jau tā slikti redz, bet ārsti sola, ka redze pasliktināsies vēl vairāk. Tomēr pacientiem būtu jāsaprot, ka labāk zaudēt mazliet redzes, nekā kļūt pavisam aklam.

Mūsdienās arvien vairāk attīstās lāzera operācijas. Tās ir saudzīgākas kā klasiskās operācijas, tomēr ne vienmēr ar lāzeru pietiek, lai sasniegtu vajadzīgo efektu. Lāzers palīdz nedaudz paplašināt atteces ceļus, taču rezultāts nav tik noturīgs, un pēc dažiem gadiem tik un tā var nākties veikt klasisko operāciju. Katrā individuālajā gadījumā ir rūpīgi jāizvērtē, kāda tipa operācija būtu piemērotākā.

Mēs ceram, ka ar laiku glaukomas arstēšanā tiks pielietota šūnu terapija, kas ļaus aizvietot mirušās šūnas ar jaunām. Šobrīd daudzviet pasaulē notiek darbs, lai atklātu, kā tiem cilvēkiem, kuri jau neredz, atgriezt redzi.