Šoks, izmisums un sievišķības zudums. Ko pārdzīvo krūts vēža pacientes  (1)

Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka krūts vēzis ir viena no izplatītākajām onkoloģiskajām slimībām Latvijā. Katru gadu to diagnosticē vairāk nekā 1000 sievietēm. 2017. gadā tas atklāts 1133 sievietēm. Nereti slimība tiek atklāta novēloti, samazinot iespējas to uzveikt.

Lai aktualizētu jautājumu par krūšu veselību, labdarības fonds "Rozā vilciens" ir uzsācis kustību "#pupkultūra", kuras mērķis ir aicināt sievietes rūpēties par savām krūtīm, kā arī sniegt iespēju krūts vēža pacientēm saņemt viņām ļoti nepieciešamo psiholoģisko atbalstu. Kā norāda akcijas organizatori – saskaroties ar krūts vēzi, ne vienmēr grūtākais ir ķīmijterapija.

Klīniskā psiholoģe Tatjana Griškina norāda, ka parasti sieviete, kas saslimst ar vēzi, paliek viena un nereti nonāk izolētā situācijā, jo apjukuši bieži ir arī tuvinieki, kas nezina, kā palīdzēt. Tuvinieki bieži izvairās par to runāt, mēģina mierināt, ka viss būs kārtībā, vai arī sniedz nenoderīgus padomus un pauž izmisumu. "Tas nepalīdz," uzsver psiholoģe, kas ikdienā strādā ar vēža pacientēm. "Arī pašas sievietes nevēlas apgrūtināt draugus, ģimenes locekļus ar šo smagumu." Tāpat sievietes mēdz vainot sevi notikušajā un saprast, kura viņu rīcība izraisījusi šo slimību.

"Diezgan bieži viņas nonāk stresā, jo sev stāsta, ka nedrīkst dusmoties, nedrīkst pieļaut nekādu stresu, lai arī tas ir neizbēgams," skaidro Griškina. Nereti tiek izmēģināti arī ļoti stingri ēšanas ierobežojumi, kas ne vienmēr ir zinātniski pamatoti. Netrūkst arī sieviešu, kas uzskata, ka slimības izraisītājs ir karma vai Dieva sods. "Iemeslu cēloņu meklēšanā sieviete nereti pazaudē sevi un piedzīvo vēl lielāku izmisumu." Šādās situācijās ir ļoti būtiski, lai sievietei būtu kāds, ar ko parunāt un kas var šajā situācijā palīdzēt.

"Sievietei parādās ļoti daudz intensīvu un pretrunīgu emociju," skaidro psiholoģe, "gan bailes, gan šoks, gan izmisums, gan netaisnības izjūta un dusmas. Tas viss kļūst par milzu nastu, ar ko ir grūti sadzīvot." Griškina norāda, ka sievietēm var palīdzēt atšķirīgas lietas, un katrai kopā ar atbalsta personu ir jāmeklē tas, kas var palīdzēt tieši viņai. Būtiski gan ir sarunu no tā, kas izdarīts nepareizi, pārvirzīt uz jautājumu par to, kā dzīvot tālāk.

Liela daļa šo emociju un pārdzīvojumu skar teju ikvienu vēža pacientu, bet sievietēm, kas cieš no krūts vēža, situāciju vēl vairāk var sarežģīt tas, ja tiek noņemta viena vai abas krūtis. "Sievietes ļoti pārdzīvo par savu ķermeni un to, kā mainās viņas tēls. Viņas bieži zaudē pārliecību par sevi un sajūtu, ka viņa var būt pievilcīga un sievišķīga," skaidro Griškina. Mēdz gadīties arī tā, ka partneris neiztur spriedzi un sievieti slimības laikā atstāj. Tomēr ļoti bieži partneri paliek, rūpējas un sniedz būtisku atbalstu sievietei slimības laikā.

Ja sievietei nākas noņemt krūti vai abas krūtis, tas ir vēl viens zaudējums, kura izsāpēšanai un pārdzīvošanai nepieciešams laiks. Terapija palīdz atjaunot labsajūtu un veicina izpratni, ka sievietes sievišķība un identitāte neaprobežojas tikai ar krūtīm un ķermeni, skaidro Griškina. Viņa norāda, ka tas ir smags process, bet sievietēm izdodas pieņemt sevi un savu ķermeni arī pēc tam, kad to ir izmainījusi slimība.

"Tas ir ārkārtīgi nepieciešams," par psiholoģisko atbalstu krūts vēža pacientēm saka labdarības fonda "Rozā vilciens" vadītāja Zinta Uskale, "tajā brīdī, kad sieviete uzzina šo diagnozi, tas tiešām ir liels trieciens. Šai diagnozei līdzi nāk ļoti spēcīgs psiholoģiskais aspekts, tāpēc ir svarīgi, ka sievietei vismaz tiek piedāvāta iespēja parunāt ar speciālistu. To emociju ir tik daudz – bailes, skumjas, dusmas." Netrūkst arī sieviešu, kas sev uzdod jautājumu par to, kāpēc tas notiek tieši ar viņām un vai viņas ar to spēs tikt galā.

"Sieviete tajā brīdī ir diezgan izmisusi," norāda Uskale, piebilstot, ka tas ir galvenais iemesls, kāpēc fonds vāc līdzekļus atbalsta sniegšanai krūts vēža pacientēm. Viņa atklāj, ka daudzas sievietes pēc palīdzības saņemšanas paudušas prieku par sniegto iespēju, jo tā palīdzējusi saņemties un nepadodies grūtajā brīdī. "Bieži sievietes sākumā ir nedaudz skeptiskas, es arī biju," savu pieredzi cīņā ar krūts vēzi piemin fonda vadītāja, "es arī gadu negāju pie psihologa un viesiem atbildēju, ka man viss ir kārtībā, lai gan bija skaidrs, ka tā nebija." Viņa skaidro, ka vizīte pie fizioterapeita sievietēm bieži šķiet saprotamāka un pieņemamāka, bet šīs vizītes laikā speciālistam pacientes mēdz uzdot jautājumus, ko daudz labāk būtu pārrunāt ar psihologu.

Uskale atgādina arī par fonda organizēto akciju "#pupkultūra", kuras mērķis ir veicināt rūpes par krūtīm un gaisināt aizspriedumus, bailes un kaunu, kas saistīti ar šo jautājumu. Tās laikā sievietes tiek aicinātas veikt krūšu pārbaudes, kā arī tiek vākti ziedojumi, lai nodrošinātu nepieciešamās fizioterapijas un psiholoģisko atbalstu krūts vēža pacientēm. Viņa arī norāda, ka pacientes atklāj – iepriekš šķitis, ka ķīmijterapija būs visgrūtākais, bet realitātē vissmagākais izaicinājums bieži ir emocionālie pārdzīvojumi, tāpēc ir ļoti būtiski sakārtot savu iekšējo pasauli.

Pašlaik fonds var nodrošināt atbalstu sievietēm, kas vēršas pēc palīdzības. Pērn palīdzēts apmēram 13 procentiem sieviešu, kas saskārušās ar šo diagnozi. "Mēs apzināmies, ka mēs gribētu palīdzēt visām. Vismaz piedāvāt šo iespēju," saka Uskale. "Šobrīd mēs varam palīdzēt, bet mums šogad nopietni jāstrādā pie līdzekļu piesaistes." Fonds paredz, ka sieviešu skaits, kas vēlēsies saņemt šo atbalstu, tikai pieaugs. Situāciju gan sarežģī fakts, ka uzņēmumi vairs nesaņem nodokļu atlaides par veiktajiem ziedojumiem, līdz ar to ziedojumu apjoms sarūk. "Tas tiešām ir ietekmējis visu nevalstisko sektoru," piebilst fonda vadītāja.

Psiholoģe Griškina norāda, ka sievietēm var palīdzēt dažādas lietas, ne tikai psihologa konsultācijas. Kā piemēru viņa min biedrības "Dzīvības koks" organizētās nometnes vēža pacientiem "Spēka avots". Liels dziedinošs spēks piemīt arī atbalsta grupām. Psiholoģe norāda, ka ideālajā gadījumā vēža pacienti kombinē atbalsta grupu ar individuālām konsultācijām pie speciālista. "Man gribētos, lai atbalsta grupas būtu pieejamākas. Ne katra sieviete to uzdrošinās un ne vienmēr šīs grupas ir tik viegli un regulāri pieejamas."

Griškina ir novērojusi, ka nometnes "Spēka avots" patiešām sniedz ļoti lielu atbalstu un dažos gadījumos pat ir sākums draudzībām, jo cilvēki turpina uzturēt kontaktus arī pēc tam, kad nometne beigusies. Vairāk par valsts apmaksāto psihosociālās rehabilitācijas programmu un citām "Dzīvības koks" aktivitātēm un piedāvātajām iespējām onkoloģiskajiem pacientiem ir iespējams uzzināt biedrības mājaslapā šeit. Savukārt šeit pieejama informācija par "Rozā vilciens" sniegto atbalstu krūts vēža pacientēm.