Ko ievērot biroja darbiniekiem, lai dienas beigās justos labāk

Tas, kādā līmenī atrodas dators, ir ļoti svarīgi. Ja krēsls ir pārāk augsts vai dators atrodas pārāk zemu, tev regulāri nākas tajā skatīties no augšas, kā rezultātā muguras sāpes un stīvums specu rajonā ir garantēts. Taču pretējā situācijā, kad datorā skaties no lejas, acis ātri kļūst sausas un sāpīgas. Lai novietotu datoru acu līmenī vari izmantot kaut grāmatas, kuras palikt tam apakšā. Leņķim, kas veidojas starp datora ekrānu un acu skatienu, nevajadzētu būt lielākam par 10 grādiem, raksta "Shape".

Ūdens cilvēkam ir vitāli nepieciešams, tāpēc par tā uzņemšanu nedrīkst aizmirst. Biroja darbiniekiem ieteicams ūdeni neturēt pudelēs vai lielās krūzēs, bet izmantot nelielus traukus, lai dienas laikā būtu biežāk jāpieceļas un jāaiziet līdz virtuvei. Tā kā organisms nemitīgi patērē šķidrumu, lai nodrošinātu tā darbību, ūdeni ieteicams dzert ne tikai tad, kad izjūti slāpes. Tas ir jādzer regulāri, jo slāpes jau signalizē, ka organismā ir sākusies dehidratācija.

Kā zināms, acis cilvēks mirkšķina arī bez piedomāšanas, taču "Web Md" vēstī, ka cilvēki, kuri ikdienā strādā ar datoru, mirkšķina krietni retāk. Tieši tāpēc par acu mirkšķināšanu ir īpaši jāpiedomā, lai nenāktos saskarties, piemēram, ar sausās acs sindromu (vairāk lasi te). Lai rūpētos par acu veselību, vari izmēģināt "20-20-20" paņēmienu, kas paredz pēc 20 minūšu darba 20 sekundes skatīties vienā punktā, kas atrodas aptuveni sešu metru (20 pēdu) attālumā.

Starp citu, lai izlasītu mazo šriftu tekstus datorā, nevajag sažmiegt acis, tādējādi tās nevajadzīgi noslogojot. Labāk izmēģini kūkuma uzmešanu – tādējādi gan izstaipot muguru, gan arī galvu uz pāris sekundēm novietojot tuvāk datoram. Tāpat cilvēkiem, kuri strādā ar datoru, pusdienu pārtraukumos nav ieteicams skatīties telefonos vai citās ekrānierīcēs, lai kaut nedaudz atpūtinātu acis un nebojātu redzi.

Cilvēki mēdz ierakties darbos tik ļoti, ka attopas tikai pusdienlaikā un pēc tam jau darba dienas beigās, kā rezultātā darbs pārvērties astoņu stundu sēdēšanas maratonā. Tieši tāpēc katru stundu uzliec modinātājam līdzīgi atgādinājumu, kas signalizē par nepieciešamību izkustēties – kaut vienkārši izstaipīties. Oriģinālus variantus, kā gudri darba dienā iekļaut fiziskās aktivitātes, uzzini šeit.

Ja tavs ikdienas darbs ietver nelielu izkustēšanos ar pavisam mazu amplitūdu, nevajadzētu meklēt veidus, kā kustības vēl vairāk ierobežot. Liftu un eskalatorus atstāj citiem, tā vietā izmantojot kāpnes vai garāko ceļu, lai nonāktu no punkta A uz punktu B. Ja dodies uz darbu ar automašīnu, atstāj to tālākajā stāvvietas malā, bet, ja izmanto sabiedrisko transportu, izkāp vienu pieturu pirms sava galamērķa, lai liktu ķermenim vairāk kustēties. Svarīgi atcerēties, ka ikviena aktivitāte uzlabo asinsriti, kā rezultātā veselība ir liela ieguvēja.

Kā stundu ilga izkustēšanās var novērst kaitējumu veselībai, uzzini šajā rakstā.