Fiziski simptomi, kas liecina – stress pārņēmis tavu ķermeni

Viens no pirmajiem saspringtas ikdienas un stresa simptomiem ir gremošanas sistēmas traucējumi. Tieši kuņģis ir viena no pirmajām vietām, kas reaģē uz stresa un ietekmi. "Real Simple" eksperti norāda, ka smadzenes tiešā veidā ietekmē gan kuņģi, gan zarnas. Tā pēc būtības ir divvirzienu kustība – viena puse var dot signālus, un otrādi. Piemēram, zarnu problēmu gadījumā tās var nosūtīt signālus smadzenēm, savukārt smadzenes citā situācijā var signalizēt zarnām vai kuņģim. Viena no slimībām, ko var izraisīt ilgstošs stress, ir kuņģa skābes palielināšanās, kas attiecīgi var novest pie čūlas.

Arī slāpes var liecināt par pārlieku augstu stresa līmeni tavā dzīvē. It īpaši, ja jūties saspringta, paredzēta nemiera pilna sapulce vai kāds īpaši satraucošs notikums, rūpējies par to, lai esi uzņēmusi vajadzīgo ūdens daudzumu. Dehidratācija situāciju neuzlabos, bet glāze ūdens gan var būt īstenais glābiņš stresa apstākļos.

Tāpat arī bezmiegs, pamošanās nakts stundās, grozīšanās un nespēja aizmigt var liecināt par nemieru. Turklāt, ja vēl tevi nomoka fiziskas veselības problēmas, salds miegs var būt kā nesasniedzams sapnis. Saprotams, ka to izdarīt var būt grūti, bet centies risināt savas dzīves stresa iemeslus, kas rodami attiecībās, darbā vai sadzīves problēmās. Tāpat rūpējies par apkārtējo vidi guļamistabā, lai tā būtu vēsa, tumša, ar ērtu guļamvietu. Ko tev noteikti nevajadzētu darīt pirms miega, lasi šajā rakstā.

Stress var izraisīt arī tā dēvētās spriedzes galvassāpes, kas daudziem pārvēršas par neciešamu migrēnu. Ja galvassāpes izjūti līdz ar nelabumu, reiboņiem un attēla dubultošanos, nekavējoties dodies pie ārsta. Lai arī kāda būtu tava sāpju pakāpe, rūpīgi izvērtē, kāpēc tās rodas, izslēdzot šos faktorus no savas ikdienas.

Ilgstoša stresa brīžos ķermenis var pastiprināti izdalīt sviedrus. Tomēr, ja šis laika posms ir ievilcies, svīšana var kļūt apgrūtinoša. Ja sākumā sviedri nerada nepatīkamu smaku, pēc ilgstošāka perioda ķermenis tomēr var sākt nepatīkami ost. Īpaši, ja tavu prātu pārņēmuši citi jautājumi, tu noteikti nevēlies papildu neērtības šajā jomā. Viens no veidiem, kā atrisināt šo problēmu, ir meklēt stresa cēloņus, kā arī veltīt atpūtai pietiekami daudz laika.

Pastiprinātas spriedzes gadījumos, kad nākas saskarties ar ilgstošu nemieru, arī matu izkrišana var būt signāls pārāk augstam stresa līmenim tavā dzīvē. Jāpiemin, ka nereti gadalaiku maiņas vai vitamīnu trūkuma dēļ galvas rota var kļūt plānāka, taču nereti tas notiek tieši stresa ietekmē. Palīdzēt var visi iepriekš minētie ieteikumi, kā arī pievēršanās mierpilnām nodarbēm, kurās vari sakārtot savas domas, piemēram, meditācijai.