Neglītais pīlēns uz tavas ādas – kā atpazīt melanomu un vai to iespējams izārstēt

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati liecina, ka ik gadu melanomu atklāj apmēram 200 cilvēkiem. Lielākajā daļā gadījumu slimību atklāj pirmajā vai otrajā stadijā, kas nozīmē – iespējas to uzveikt ir lielākas. Lai laikus atklātu melanomu un uzsāktu ārstēšanu, ļoti būtiska ir pacientu informētība un spēja atpazīt aizdomīgus veidojumus uz savas ādas.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ķirurgs onkologs Aleksandrs Derjabo par to, kā atpazīt melanomu saka: "Ir dažādi algoritmi, bet es pirmkārt aicinātu meklēt tā saukto "neglīto pīlēnu". Tas nozīmē – ja starp vienādiem veidojumiem mēs redzam kaut ko atšķirīgu, piemēram, citā krāsā, citādā stāvoklī. Tad tas ir svešs." Speciālists uzsver, ka netipisku un atšķirīgu veidojumu atpazīšana ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā laikus atklāt ļaundabīgus veidojumus.

Tāpat bieži izmanto algoritmu "ABCDE", kur visi burti kalpo, lai apzīmētu vārdus angļu valodā. "Tas ir asimetrisks veidojums ar nelīdzinām malām, dažādu krāsu, diametru, kas pārsniedz sešus milimetrus, un laika gaitā pamanāmām izmaiņām. Tas arī var liecināt par melanomu," skaidro Derjabo, piebilstot, ka, pateicoties dermatoskopijai, šis algoritms zaudējis savu aktualitāti un diagnozi ir iespējams uzstādīt raitāk. Onkologs norāda, ka dermatoskops sniedz iespēju diagnozi uzstādīt jau agrīnās vēža stadijās.

Tāpat ir parādījies vēl viens jauns algoritms melanomas noteikšanai. To apzīmē ar burtiem "EFG", kas radies no trim īpašībām – piepacelts, stingrs pieskārieniem un augošs. Šīs pazīmes var liecināt par vienu no agresīvākajiem audzēja veidiem – nodulāro melanomu. Veidojums var šķist patiešām neliels, bet tāds tas ne vienmēr ir, jo nodulārā melanoma attīstās dziļumā.

"Melanomai ir raksturīgs scenārijs – jo biezāks audzējs, jo sliktāka prognoze," saka Derjabo, "un runa ir par milimetriem." Gadījumos, kad veidojuma biezums nepārsniedz vienu milimetru var runāt pat pilnīgu izveseļošanos. Latvijā vidējais biezums atklātajiem audzējiem ir ap četriem milimetriem, kas nozīmē – slimību bieži atklāj novēloti. Viņš norāda, ka 2014. gadā veiktā pētījumā ir secināts, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir viszemākās iespējas izārstēt melanomu. Derjabo norāda, ka tās ir sekas tam, kas notiek onkoloģijas jomā Latvijā. Speciālisti pašlaik aktīvi strādā, lai situāciju uzlabotu.

"Labā lieta ir tā, un tas ir zinātniski apstiprināts fakts, ka pēdējo 10 gadu laikā situācija ar melanomas biezumu ir uzlabojusies divas reizes," uzsver ārsts. Kādreiz vidējais melanomas biezums, atklājot audzēju, bija astoņi milimetri. "Tendence ir ļoti, ļoti skaista, bet mērķis ir, lai cilvēks pie mums vēršas laikus, lai mēs laikus uzstādītu pareizu diagnozi." Derjabo piebilst, ka ir daļa cilvēku, kas ārsta palīdzību nemeklē pat tad, ja zina, ka viņiem ir audzējs, bet tā ir neliela daļa cilvēku.

Speciālists norāda, ka pēdējo gadu laikā onkoloģijā ir vērojami uzlabojumi – pacientiem ir pieejama gan labāka diagnostika, gan medikamenti. Derjabo skaidro, ka, piemēram, pašlaik pieejamie medikamenti ne tikai palīdz ārstēt melanomu, bet sniedz arī ilgstošu efektu, proti, pārtraucot lietot medikamentus, situācija nepasliktinās.

Ārsts skaidro, ka, lai veiksmīgi cīnītos ar melanomu, ļoti būtiska ir arī pacientu informētība. Ja cilvēks laikus vēršas pie ārsta, viņa iespējas atlabt ir ievērojami lielākas. Ja melanomu atklāj nulles stadijā, to var izoperēt un ārstēt, nelietojot dārgus medikamentus.

"Ja pacientam ir vairāk nekā 20 veidojumu, ja pacients zina, ka viņam kādreiz ir bijis saules apdegums," dažus no faktoriem, kuru dēļ būtu vērts veikt pārbaudi, nosauc onkologs. Kā vēl vienu būtisku riska faktoru Derjabo min solārija apmeklēšanu. Ja kaut reizi dzīvē esi apmeklējusi solāriju, ir pamats veikt profilaktisku pārbaudi. "Pirmkārt, es vienmēr iesaku pārbaudīt muguru, jo muguru pacients neredz," saka ārsts. "Mugura liecina par to, kādā veidā cilvēks sauļojas un pārsauļojas."

Derjabo norāda, ka gadījumos, kad cilvēka āda parāda – viņš ir bijis pārsauļots – sarunai ir jābūt nopietnai. Lielākajā daļā gadījumu, profilaktisko pārbaužu laikā melanomu neatklāj, bet tajās ir iespējams saņemt ārsta padomus par to, kā sevi pasargāt arī turpmāk.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas uzskaitītājiem riska faktoriem, vislielākā iespējamība dzīves laikā saslimt ar melanomu ir cilvēkiem ar lielu skaitu netipisku dzimumzīmju. Tāpat šī slimība ir izplatītāka starp cilvēkiem ar bālu ādu, zilām acīm un rudiem matiem. Ļoti nozīmīgs riska faktors ir arī UV starojums – jo cilvēks vairāk tam ir pakļauts, jo lielāks ir risks saslimt.

Dermatologs Raimonds Karls jau iepriekš norādījis – lai sevi pasargātu no ādas vēža, pavasarī un vasarā jālieto galvassega, saulesbrilles un atklātās ķermeņa daļas jānoklāj ar saules aizsargkrēmu. "Ja jums ir īpaši jutīga āda vai ir bijušas nepatikšanas ar ādas veidojumiem, jālieto krēms ar SPF 50. Gaišai ādai, kad saulē ejat pirmo reizi, tas būs SPF 30, bet ādai, kurai jau ir iedegums, noderēs krēms ar SPF 20."

Jāatceras, ka saules aizsargkrēms uz ādas jāuzklāj 20–30 minūtes pirms iziešanas saulē. Ja krēms nav ūdens izturīgs, tas pēc peldēšanās jāuzklāj atkārtoti. "Taču jāatceras, ka neviens aizsargkrēms neaizsargā simtprocentīgi, tāpēc ik pēc divām stundām tas jāuzklāj atkārtoti! Un vislabākais aizsargs no saules stariem ir atrašanās ēnā tieši dienas vidū," uzsver Karls.