Tveicīgās maija dienas, kad termometra stabiņš sasniedza +30 grādu pēc Celsija atzīmi, daudziem nesa ne tikai nosauļotus vaigus, bet arī iesnas, sāpošu kaklu un klepu. Iemesls tam nereti ir lielās temperatūras svārstības, piemēram, ilgstoši sēžot caurvējā vai ieslēdzot kondicionētāju, kas šķietami ir vienīgais glābiņš karstajos brīžos. Kā ārstēt šādu saaukstēšanos un kā izvairīties no slimošanas vasarā, skaidro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra "Gaiļezers" pneimonoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Madara Tirzīte.
Kā portālam "Delfi" norāda speciāliste, saaukstēšanās jebkurā gadījumā ir vīrusu izraisīta saslimšana, tāpēc nav atšķirības, vai saslimsti karstā vasarā, atrodoties kondicionieru tuvumā, vai aukstā ziemā, kad izmirkušas kājas. "Vienalga, kādā veidā cilvēks ir saslimis ar vīrusa izraisītu saslimšanu, ārstēšanās ir vienāda." Pneimonoloģe uzver, ka šādās situācijās nevajadzētu sevi īpaši nodarbināt. "Jāsaglabā miers, saudzējošs režīms. Tāpat adekvātā daudzumā jāuzņem šķidrums, tā apjoms būs individuāls, ņemot vērā pacienta iespējamās blakusslimības."
"Nevajadzētu lietot kādus specifiskus klepus sīrupus vai tabletes, kā arī tautas līdzekļus kā medu, piemēram, jo tie pārsvarā klepu vai nu neietekmē nemaz vai var pat pasliktināt situāciju. Ja klepus ir sauss un ļoti mokošs, var konsultēties ar ārstu par specifisku, klepu nomācošu līdzekļu lietošanu," skaidro ārste. "Tāpat nevajadzētu arī aizrauties ar dažādu klepus "ledeņu" sūkāšanu, jo arī to sastāvs un efekts bieži ir līdzīgs jau iepriekš minētajiem klepus sīrupiem, kā arī pārsvarā sastāv no salīdzinoši liela cukura daudzuma. Tādējādi tiek uzņemts lieks cukura un kaloriju daudzums. Šo ledeņu sūkāšana dažkārt sniedz nelielu un īslaicīgu atvieglojumu, ja to sastāvā ir mentols, taču tad var izvēlēties tikai mentolu saturošus līdzekļus bez pievienota cukura vai kādiem citiem klāt pievienotiem klepus līdzekļiem. Tāpat īslaicīgu simptomātisku atvieglojumu var gūt no eļļainu aerosolu izsmidzināšanas rīklē vai eļļas deguna pilienu lietošanas, kas pārklāj rīkles un aizdegunes sakairināto gļotādu. Šeit gan uzmanīgi jāizvērtē līdzekļiem pievienotie ēteriskie savienojumi, kas dažiem pacientiem varētu izraisīt alerģiskas reakcijas vai nevajadzīgu papildu kairinājumu."
Daktere Tirzīte norāda, ka, uzsākot ārstēšanos, pacientam jāizvērtē, vai ir kādas nopietnas blakusslimības un vai ir pamats baidīties, ka vīrusa izraisītā saslimšana var vēlāk radīt kādas komplikācijas. "To vislabāk izvērtēt kopā ar ārstu. Pacienti parasti zina, vai viņiem ir kāda slimība vai nē – vai ir paaugstināts asinsspiediens, hroniska sirds mazspēja, hroniskas nieru slimības, cukura diabēts vai citas slimības." Šie cilvēki lielākoties ir lietas kursā, ka vīrusu slimību saslimšanas gadījumos par turpmāko rīcības taktiku labāk konsultēties ar savu ģimenes ārstu.
"Jāvēro, kādi ir simptomi un cik tie ir ilgstoši," uz jautājumu, kas jāņem vērā veseļošanās procesā, atbild pneimonoloģe. "Ja ir paaugstināta temperatūra vairāk par 38 grādiem un tā ilgst vairāk nekā trīs dienas, tad pilnīgi noteikti ir jākonsultējas ar ārstu." Pneimonoloģe arī teic, ka pie speciālista jādodas gadījumos, ja tiek atklepotas asinis, parādās elpas trūkums vai novērotas izteiktas sāpes krūtīs.
Speciāliste norāda – lai nesaslimtu, vajadzētu izvairīties no lielām temperatūras svārstībām. "Nebūtu labi, ja ārā ir +25, +30 grādi, darba vietā turēt kondicionētu telpu uz +18, +20 grādiem. Krasās temperatūras svārstības būs nevēlamas un ķermenim ar to būs grūti tikt galā." Tas pats sakāms par vēsā gaisa noregulēšanu, atrodoties automašīnā. Speciāliste uzsver, ka nepieciešams temperatūru turēt mērenākā līmenī vai arī, ja kolēģi uzstāj uz vēsu darba vietu vai darba specifika paredz noteiktas temperatūras uzturēšanu konkrētajā vietā, paņemt, piemēram, uz darbu līdzi siltākas drēbes, kas ķermenim palīdzēs izvairīties no nevajadzīga, temperatūras maiņu radīta stresa. Ārste skaidro – tas ir tāpat kā ziemā – visticamāk, cilvēki nedodas no mājas ārā tādās pašās drēbēs, kādās staigā iekštelpās.
Pneimonoloģe arī teic, ka karstās vasaras dienās īpaši nevajadzētu aizrauties ar iešanu ledainās dušās, jo arī tās rada lielas temperatūras svārstības un var izraisīt saslimšanas.
Noslēgumā ārste uzsver: "Ne jau vienmēr tie simptomi, kas pacientam šķiet kā respiratoro vīrusu izraisīta saslimšana, patiesi ir vīrusu izraisītas saslimšanas dēļ. Iespējams, jau no paša sākuma tā nav vis vīrusa izraisīta saslimšana, bet gan baktēriju izraisīta slimība, vai arī sākotnējā respiratoro vīrusu izraisītā slimība var vēlāk komplicēties ar bakteriālu slimību. Pacients, visticamāk, pats nevarēs izvērtēt, kas tieši notiek viņa ķermenī."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
