Krūts vēzis nenozīmē atvadīšanos no krūtīm: diagnostika, rīcības algoritms un terapijas veidi

Nav nekāds noslēpums, ka jo ātrāk tiek noteikta diagnoze, jo lielākas ir iespējas pacientei piemērot saudzīgāku terapiju un pilnībā izveseļoties. Neskatoties uz to, pēc Nacionālā veselības dienesta 2018. gada datiem, sieviešu atsaucība valsts apmaksātajai mamogrāfijas pārbaudei ir tikai 42%, un joprojām liela daļa sieviešu baidās apmeklēt ārstu un veikt nepieciešamās pārbaudes, pakļaujot sevi riskam tikt diagnosticētas ar vēzi vēlīnā stadijā. Ja tiešām radušās aizdomas par krūts vēzi, nepieciešams griezties pie speciālista, kurš palīdzēs turpmākajā ārstēšanās procesā.

Katram procesam, tai skaitā, krūts vēža diagnostikai ir savs rīcības algoritms. To, kas ir nākamie soļi pēc tam, kad sievietei tiek atklāts krūts vēzis, atklāj Jānis Eglītis: ''Sieviete ar aizdomām par krūts pataloģiju tiek nosūtīta uz kādu no četrām medicīnas iestādēm – Latvijas Onkoloģijas centru, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcu, Daugavpils Reģionālo slimnīcu vai Liepājas Reģionālo slimnīcu, – kur tiek veikta tālākā izmeklēšana un nepieciešamības gadījumā arī biopsija jeb audu parauga paņemšana. Ja vēzi atklāj agrīnā stadijā, visbiežāk nākamo divu līdz trīs nedēļu laikā seko ķirurģiska ārstēšana. Ja audzējs ir mazs, daudzos gadījumos krūti ir iespējams saglabāt, izoperējot tikai bojātos audus. Savukārt, ja audzējs ir liels un lokāli izplatījies vai arī, ja ārsti domā, ka tas varētu reaģēt uz ķīmijterapiju un būtu iespējams veikt krūts dziedzera saglabājošu operāciju, paciente tiek nosūtīta uz pirmsoperācijas ķīmijterapiju. Gadījumā, ja slimība ir ļoti ielaista, tiek veikta tikai ķīmijterapija. Lēmumu par katrai pacientei vēlamo ārstēšanu pieņem ārstu konsīlijs.''

Krūts vēža ārstēšana nebeidzas ar ķirurģisku ārstēšanu vien, lai pacients varētu atgriezties ierastajā ikdienas ritmā, atkarībā gan no sievietes vecuma, gan operācijas veida tiek noteikta arī terapija. ''Sievietēm pēc 65 gadu vecuma visbiežāk pēc operācijas seko staru terapija un, ja audzējs ir hormonjutīgs, tad hormonterapija ar tabletēm. Savukārt, ja paciente ir gados jaunāka, tad operācijai visbiežāk seko ķīmijterapija, kas parasti norisinās reizi trīs līdz četrās nedēļās dienas stacionārā. Ja ir veikta krūti saglabājoša operācija un ir izmaiņas paduses limfmezglos, bieži tiek piemērota staru terapija. Apstarošanu veic katru darba dienu mēneša garumā, un to var darīt gan ambulatori, gan stacionāri, ja nav iespējams izbraukāt uz seansiem,'' stāsta Jānis Eglītis.

Lai gan sievietes vecums un veiktās operācijas veids ir vieni no faktoriem, kas nosaka nepieciešamo terapiju, tomēr, izvēloties ārstēšanu, ārsts apskata arī citus parametrus. ''Ņem vērā audzēja lielumu un reģionālo limfmezglu iesaisti, pēc kā arī nosaka slimības stadiju. Tāpat ir jāņem vērā, vai audzējs ir hormonjutīgs vai nav, vai audzējam ir izteikti HER 2 receptoru pārekspresija (pārmērīgs daudzums un aktivitāte) vai nē. Gadījumā, ja tā ir izteikta, var pielietot arī mērķterapijas līdzekļus. Vēl parasti ņem vērā šūnu dalīšanās indeksu,'' skaidro Eglītis.

Strauja medicīnas attīstība notiek ne tikai citur pasaulē, bet arī pie mums Latvijā, kas nozīmē, ka nākotnē gaidāmas jaunas un mūsdienīgas terapijas metodes, kas tiks ieviestas arī mums pieejamā ārstniecībā, par tām vairāk stāsta Jānis Eglītis: ''Pēc būtības ir jārunā par vairākiem krūts vēža apakštipiem - agresīviem un mazāk agresīviem. Agresīvākajiem audzējiem nākotnē visdrīzāk ienāks audzēju ģenētiskās izmeklēšanas metodes kā, piemēram, DNS sekvenēšana, lai noteiktu mutācijas konkrētajā audzējā. To attiecīgi varētu izmantot gan terapijas izvēlē, gan arī sekojot pacientei pēc-ārstēšanas periodā. Zinot konkrētā audzēja individuālās pazīmes, bieži ģenētiskās izmaiņas asins analīzēs var konstatēt vēl pirms tās ir iespējams noteikt ar jebkurām citām metodēm. Tas ļauj iegūt pašu galveno – laiku. Taču, runājot par krūts vēzi, pamatuzdevums ir agrīna diagnostika. Ir svarīgi, lai sievietes piedalītos valsts apmaksātajā skrīninga programmā un sievietes, kuras neietilpst šajā vecuma grupā, regulāri pārbaudītu krūtis. Ja tas notiks, pacientēm vairs nebūs nepieciešama tik sarežģīta un dārga ārstēšana.''

Raksts tika sagatavots informatīvās kampaņas "Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu" ietvaros, kuras mērķis šogad ir uzsvērt personalizētas ārstēšanas nozīmi krūts vēža pacientu ārstēšanā. Kampaņu "Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!" jau devīto gadu organizē Latvijas Basketbola savienība un Latvijas sieviešu volontieru biedrība "VITA".