Krūts vēzis nenozīmē atvadīšanos no krūtīm: diagnostika, rīcības algoritms un terapijas veidi

Nav nekāds noslēpums, ka jo ātrāk tiek noteikta diagnoze, jo lielākas ir iespējas pacientei piemērot saudzīgāku terapiju un pilnībā izveseļoties. Neskatoties uz to, pēc Nacionālā veselības dienesta 2018. gada datiem, sieviešu atsaucība valsts apmaksātajai mamogrāfijas pārbaudei ir tikai 42%, un joprojām liela daļa sieviešu baidās apmeklēt ārstu un veikt nepieciešamās pārbaudes, pakļaujot sevi riskam tikt diagnosticētas ar vēzi vēlīnā stadijā. Ja tiešām radušās aizdomas par krūts vēzi, nepieciešams griezties pie speciālista, kurš palīdzēs turpmākajā ārstēšanās procesā.

Katram procesam, tai skaitā, krūts vēža diagnostikai ir savs rīcības algoritms. To, kas ir nākamie soļi pēc tam, kad sievietei tiek atklāts krūts vēzis, atklāj Jānis Eglītis: ''Sieviete ar aizdomām par krūts pataloģiju tiek nosūtīta uz kādu no četrām medicīnas iestādēm – Latvijas Onkoloģijas centru, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcu, Daugavpils Reģionālo slimnīcu vai Liepājas Reģionālo slimnīcu, – kur tiek veikta tālākā izmeklēšana un nepieciešamības gadījumā arī biopsija jeb audu parauga paņemšana. Ja vēzi atklāj agrīnā stadijā, visbiežāk nākamo divu līdz trīs nedēļu laikā seko ķirurģiska ārstēšana. Ja audzējs ir mazs, daudzos gadījumos krūti ir iespējams saglabāt, izoperējot tikai bojātos audus. Savukārt, ja audzējs ir liels un lokāli izplatījies vai arī, ja ārsti domā, ka tas varētu reaģēt uz ķīmijterapiju un būtu iespējams veikt krūts dziedzera saglabājošu operāciju, paciente tiek nosūtīta uz pirmsoperācijas ķīmijterapiju. Gadījumā, ja slimība ir ļoti ielaista, tiek veikta tikai ķīmijterapija. Lēmumu par katrai pacientei vēlamo ārstēšanu pieņem ārstu konsīlijs.''