Kas liecina par aknu vēzi, un kādi ir galvenie slimības riska faktori

Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati, 2017. gadā aknu un intrahepatisko žultsceļu audzējs atklāts 174 cilvēkiem, no kuriem 105 bija vīrieši, bet 69 – sievietes. Slimība bieži atklāta novēloti. Četriem pacientiem vēzis atklāts pirmajā stadijā, bet deviņiem – otrajā. Trešajā stadijā audzējs diagnosticēts 16 cilvēkiem, bet ceturtajā – 56. Tāpat 78 pacientiem stadija nav precizēta, bet vairākiem cilvēkiem diagnoze ir uzstādīta pēc nāves.

Kā skaidro "Web Md", tikai nelielā daļā gadījumu aknās veidojas primārais audzējs. Daudz biežāk šajā orgānā atrodamas metastāzes audzējiem, kas atrodas citur. Tiesa, mazattīstītās valstīs, kur ir izplatītas hepatīta infekcijas, primārs aknu vēzis ir daudz izplatītāks.

Rūpējoties par aknu veselību un aknu vēža riska samazināšanu, dzīvesveidam ir ļoti būtiska nozīme, jo smēķēšana un alkohola lietošana būtiski palielina slimības risku. Tāpat jāņem vērā, ka aknu vēzis ir izplatītāks vīriešu vidū. Risku palielina arī liekais svars un aptaukošanās, anabolisko steroīdu lietošana un dažādas vielmaiņas slimības.

Arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas infektoloģijas galvenā speciāliste profesore Ludmila Vīksna norāda, ka galvenie aknu vēža riska faktori ir infekcijas slimības, proti B un C hepatīts. Tas, ka medikamenti hepatīta ārstēšanai Latvijā kļuvuši pieejamāki varētu pozitīvi ietekmēt statistiku nākotnē – proti, mazināsies to gadījumu skaits, kad vēzis radies infekcijas slimības izraisītu aknu bojājumu dēļ. Tāpat aknu vēzi var izraisīt aknu ciroze, kas radusies intensīvas alkohola lietošanas dēļ. Vīksna arī atzīst, ka aptaukošanās un liekais svars tiek saistīts ar aknu vēža izplatību.

Aknu vēzis nav slimība, ko ir viegli pamanīt jau tās sākuma stadijā, norāda "Medical News Today". Kad vēzis jau ir attīstījies un izpleties, sāk parādīties dažādi simptomi. Tie var būt:

Atkarībā no tā, kādā stadijā ir vēzis, ārsts sastāda ārstēšanas plānu. Kopumā slimībai ir četras stadijas. Vēzis pirmajā stadijā nozīmē, ka audzējs ir atrodams tikai aknās un tas neietekmē citus orgānus. Otrā vēža stadija tiek noteikta, ja aknās ir vairāki audzēji, kas neietekmē citus orgānus vai viens audzējs, kas aizsniedzies līdz asinsvadiem. Trešā vēža stadija ir tad, ja aknās ir vairāki lieli audzēji vai arī audzējs ir sasniedzis svarīgākos asinsvadus un žultspūsli. Ceturtā stadija nozīmē, ka vēzim ir metastāzes citur ķermenī.

Atklājot aknu vēzi vēlīnā stadijā, izdzīvošanas iespējas ir visai zemas. Ja slimību pilnībā uzveikt nav iespējams, tiek veikti soļi, lai paaugstinātu pacienta dzīves kvalitāti un palielinātu dzīvildzi. To, kāda terapija tiks izmantota audzēja attīstības bremzēšanai, nosaka ārsts.

Kā paskaidro ārste Ludmila Vīksna, aknu vēzi ārstē, izmantojot trīs galvenās metodes – operāciju, aknu transplantāciju vai invazīvu procedūru, kas aptur audzēja attīstību. Metode tiek izvēlēta, iepazīstoties ar pacienta veselības stāvokli.