4072877
Foto: PantherMedia/Scanpix

Lai arī par HIV infekciju ir dzirdējis teju katrs, liela daļa no informācijas par šo slimību, kam cilvēki joprojām tic, neatbilst patiesībai. Greizie uzskati ir saistīti gan ar inficēšanās veidiem, gan to, kas var saslimt ar HIV. Lai pasargātu sevi un citus, ir ļoti būtiski saprast, ka šī slimība var skart ikvienu un kā tieši ar to var inficēties.

Baltijas jūras reģiona valstu HIV/AIDS nevalstiskā organizācija "Baltijas jūras valstu Koalīcija HIV pacientiem" ir izdevusi bukletu, kurā apkopoti 14 izplatīti mīti par šo infekcijas slimību. Tā uzdevums ir vairot izpratni par slimību, tās izplatību, norisi un ārstēšanu, tādā veidā mazinot infekcijas izplatību, kā arī uzlabojot HIV pozitīvu cilvēku dzīves kvalitāti.

Brošūra būs pieejama dažādās medicīnas iestādēs, piemēram, Latvijas Infektoloģijas centrā, kā arī internetā. Piedāvājam iepazīties ar pieciem mītiem par HIV, kas aprakstīti šajā bukletā.

Ar HIV slimo tikai noteiktu sociālo grupu cilvēki


Foto: Shutterstock
Uzskats, ka šī infekcija skar tikai noteiktas cilvēku grupas, piemēram, narkotiku lietotājus, seksuālo pakalpojumu sniedzējus un homoseksuālus cilvēkus, neatbilst patiesībai. HIV var skart ikvienu cilvēku, neatkarīgi no viņa vecuma, dzimuma, seksuālās orientācijas, sociālā statusa, finansiālā vai izglītības līmeņa.

Minētās cilvēku grupas Latvijā veidā apmēram 43 procentus no visiem HIV inficētajiem. Arvien biežāk inficēšanās notiek heteroseksuālu dzimumsakaru ceļā, turklāt nereti partneris nerada aizdomas, ka viņš varētu būt HIV pozitīvs. Iespējams, iepriekš partnerim nav bijis vairāk par diviem vai trim citiem partneriem. Iesaistoties dzimumattiecībās, ir ļoti būtiski izvērtēt riskus un paturēt prātā, ka prezervatīvs pasargā ne tikai no nevēlamas grūtniecības, bet arī no seksuāli transmisīvajām slimībām.

Tāpat ikvienam būtu vēlams noskaidrot savu HIV statusu, lai neradītu riskus apkārtējiem, iegūtu sirdsmieru vai nepieciešamības gadījumā uzsāktu terapiju. Ir jāņem vērā, ka netrūkst arī stāstu, kur cilvēki ar HIV ir inficējušies, esot ilgtermiņa partnerattiecībās.

HIV pozitīvi cilvēki ir bīstami apkārtējiem


Foto: Shutterstock
Joprojām netrūkst tādu, kas uzskata – HIV ir iespējams iegūt sadzīves kontaktu ceļā, tāpēc HIV pozitīvi cilvēki ir bīstami apkārtējiem. Šis uzskats neatbilst patiesībai. HIV nevar iegūt ikdienas kontaktu ceļā, piemēram, sarokojoties, atrodoties vienā telpā vai lietojot vienus traukus. Šī slimība tiek pārnesta ar bioloģiskajiem šķidrumiem – asinīm, pimssēklas šķidrumu, spermu, vaginālo sekrētu un mātes pienu.

Ar HIV nevar inficēties no asarām, sviedriem, urīna vai siekalām. Turklāt apkārtējā vidē vīruss ļoti ātri iet bojā. Lūk vairāki veidi, kā ar HIV inficēties nav iespējams:

  • Elpojot vienu un to pašu gaisu, šķaudot, klepojot;
  • Apskaujoties vai sarokojoties;
  • Tualetēs vai dušas telpās;
  • Sabiedriskajā transportā;
  • Lietojot kopīgus galda vai citus piederumus;
  • Izmantojot vienu un to pašu aprīkojumu sporta klubos u.c.

Diagnoze 'HIV pozitīvs' nozīmē nāves spriedumu


Foto: Shutterstock
Ļoti daudzi cilvēki uzskata, ka diagnoze "HIV pozitīvs" vienmēr nozīmē, drīzu un mokošu nāvi. Patiesībā šī slimība mūsdienās vairs nav fatāla. Tā ir hroniska, vadāma infekcijas slimība, un arī HIV pozitīvi cilvēki var dzīvot ilgu un pilnvērtīgu mūžu. Pats galvenais ir meklēt speciālista palīdzību un būt līdzestīgam, proti, sekot ārsta norādēm un lietot izrakstītos medikamentus.

Šī diagnoze, protams, maina un ietekmē cilvēka dzīvi. Mūsdienās ir pieejami medikamenti, kas ļauj slimību kontrolēt. HIV joprojām nav iespējams izārstēt, bet to var nobremzēt, ļaujot cilvēkam dzīvot pilnvērtīgi – mācīties, strādāt, nodoties hobijiem, veidot attiecības un ģimeni. Jāpiebilst, ka Latvijā visiem HIV pacientiem ir pieejami valsts kompensēti medikamenti, kas palīdz mazināt vīrusa slodzi organismā un dzīvot pilnvērtīgi.

HIV pozitīvi cilvēki nevar vai nedrīkst kļūt par vecākiem


Foto: Shutterstock
Mūsdienās medicīna ir pietiekami attīstīta, lai arī HIV pozitīvi cilvēki varētu kļūt pat vecākiem un radīt veselus pēcnācējus. Šajā jautājumā gan ir vairāki priekšnosacījumi, proti, lēmumam ir jābūt pārdomātam un ir precīzi jāievēro pilnīgi visas ārsta norādes. Ir ļoti būtiski, lai izvēlētā terapija būtu droša gan mazulim, gan grūtniecei.

Jāteic gan, ka ne visos gadījumos cilvēki pret HIV pozitīvu cilvēku vēlmi radīt pēcnācējus, izturas saprotoši. Jau rakstījām par Leldi, kura gan gaidību laikā, gan pēc mazuļa nākšanas pasaulē saskārās ar diskriminējošu attieksmi. Turklāt dažos gadījumos aizspriedumiem pāri nav varējuši tikt pat mediķi. Vairāk par šo gadījumu lasi šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!