Atkarība ir slimība, ar ko tieši vai netieši saskāries ikviens. Katram cilvēkam draugu, paziņu vai ģimenes lokā ir kāds, kas smēķē, mīl iedzert, pārlieku aizraujas ar videospēlēm vai cieš no cita veida atkarības. Kurā brīdī aizraušanos ar kādu vielu procesu var saukt par atkarību, kā šo slimību ārstēt un pamanīt, raidījumā ""Viņa" skaidro" pārrunājām ar narkoloģi Ilzi Maksimu.
"Ja mēs runājam par atkarību, tad te vairs par cilvēka rakstura vājumu vai iespēju kontrolēt situāciju vairs nav runas," skaidro Maksima, piebilstot, ka uzvedību var mainīt un kontrolēt sākuma procesā – laikā, kad atkarība vēl nav izveidojusies. Ja cilvēks šo periodu ir palaidis garām un riski nav pietiekami izvērtēti, tad iestājas atkarība, kas nozīmē neatgriezeniskas izmaiņas, proti, atgriezties pie konkrētas vielas vai procesa neregulāras vai retas lietošanas vairs nav iespējams.
Speciāliste skaidro, ka atkarība ir ļoti grūti konstatējama un sarežģīti ārstējama slimība, jo tai ir gan bioloģiski, gan sociāli, gan psiholoģiski riska faktori. Neskatoties uz medicīnas attīstību, atkarība joprojām nav vienkārši ārstējama un tās nodarītās bioloģiskās izmaiņas cilvēka organismā ir neatgriezeniskas.
Vairāk par to, kādi ir atkarības riska faktori, kā pamanīt slimības veidošanos, lai to novērstu, un kā notiek ārstēšana, skaties raidījumā. Tāpat speciāliste pastāstīs arī to, kāda nozīme atkarību mazināšanā ir valsts politikai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
