Vasara ir karstākais atvaļinājumu laiks, jo ikviens vēlas vismaz nedēļu vai divas pazvilnēt saulītē piemājas dārzā, neko nedarot, vai aizceļot uz kādu vēl neiepazītu zemi. Varētu šķist, ka saaukstēšanās vai iesnu risks ir vairāk saistīts ar atvaļinājumu gada aukstākajā sezonā, taču bieži vien imūnsistēma neiztur un padodas arī vasarā.
Tu vismaz nedēļu esi strādājis virsstundas un cītīgi gājis pretī mērķim – doties atvaļinājumā ar pabeigtām atskaitēm un sagatavotiem darbiem arī tavam prombūtnes laikam, citiem vārdiem – esi darījis visu, lai kolēģiem bez tevis nerastos pārslodze un lai brīvdienās nenāktos saņemt neskaitāmus zvanus ar jautājumiem par darbu. Vesels un enerģijas pilns dodies savās brīvdienās, taču pēc pāris dienām vai, iespējams, beidzoties atvaļinājumam, sāc šņaukāties, sāk kasīties kakls un parādās paaugstināta temperatūra. Uzreiz rodas tādi slimības iemesla apcerējumi kā: kāpēc, iepriekš taču nekādas pazīmes nebija, es neesmu ilgstoši uzturējies aukstumā, esmu pietiekami izgulējies, labi ēdu, sauļojos un tamlīdzīgi. Taču šāda pēcatvaļinājuma saslimšana nav nekas neparasts, un to sauc par ''leisure sickness'' jeb atpūtas slimību, skaidro portāls ''Health Line''.
Ja arī tu kaut reizi pēc atvaļinājuma ziemā, vasarā vai kādā citā gadalaikā darbā esi atgriezies ar tekošu degunu vai kādām citām saslimšanas pazīmēm, piedāvājam iepazīties ar skaidrojumu, kāpēc tā notiek, ar veidiem, kā atpūtas slimība var izpausties, un metodēm, kā no tās izvairīties.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
