Tiekšanās uz ideālu, milzīgs darba apjoms, aizrautība un patika pret darbu, pārliecība, ka būt aizņemtam un pārgurušam ir atzīstami, vēlme izglābt pasauli… Tā ir tikai daļa no lietām, kas var novest pie izdegšanas, par ko pēdējos gados runā arvien biežāk. Par to, kas īsti ir izdegšana, kā to pamanīt un uzveikt, podkāstā "Laimes laboratorija" pārrunājām ar ārstu psihoterapeitu Andri Veselovski.
"Ja mēs tā vienkāršoti mēģinām aprakstīt, tad kaut ko darot, darot aizrautīgi, enerģiski, mums tas patīk, mēs sākam darīt vairāk un vairāk," ceļu uz izdegšanu raksturo Veselovskis. Iespējams, cilvēkam ļoti patīk noteikta veida fiziskās aktivitātes vai darbs, ko viņš veic. Cilvēks redz rezultātu, tas ir patīkami, un viņu tas aizrauj. Psihoterapeits stāsta, ka cilvēka veikums un spējas līdz noteiktam brīdim aug – tas attiecas gan uz muskuļiem, gan nervu sistēmu. Tomēr, visu laiku palielinot paveiktā apjomu, produktivitāte un spējas sāk samazināties.
"Cilvēks sāk izdegt. Nelaime ir tā, ka, samazinoties veikumam, programma turpina darboties, un cilvēks mēģina darīt vēl vairāk," skaidro psihoterapeits. Tādos gadījumos cilvēks arī savā brīvajā laikā sāk galvā risināt jautājumus, kas saistīti ar darbu. Kādā brīdī viņš vairs nespēj apstāties un domā par šiem jautājumiem arī pirms iemigšanas vai tie pat traucē izgulēties. "Veikums samazinās, cilvēks ir arvien lielākā stresā, bet viņš joprojām nevar apstāties," skaidro Veselovskis, "tā ir tā pārdegšana – aizraujos, iedegos, pārdegu, kamēr vairs nav spēka."
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
