Augsta ērču aktivitāte: ieteikumi sevis pasargāšanai un rīcība piesūkšanās gadījumā  (3)

Lai mazinātu saslimšanas risku, nepieciešams laikus vakcinēties pret ērču encefalītu. Taču joprojām daudzi izvēlas nevakcinēties, jo uzskata, ka pilsētā ērces nevar apdraudēt. Šis ir ļoti maldīgs uzskats, jo ērces ir atrodamas ne tikai mežos un krūmos, bet tās var sastapt arī pilsētu parkos, dārzos, māju pagalmos, vietās, kur ir garāka zāle, krūmi.

Ērce spēj ļoti nemanāmi nokļūt uz apģērba un pavisam maigi var piesūkties pie ādas. Tāpēc nepieciešams vakcinēties jau laikus. Bezmaksas vakcīna ir pieejama bērniem no viena līdz 18 gadu vecumam, ja bērna deklarētā dzīvesvieta ir ērču encefalīta endēmiskajā teritorijā. Plašāk lasi šeit. Taču vakcīna nepalīdz izvairīties no visām slimībām, ko var pārnēsāt šis mazais kustonis.

Ērces var pārnēsāt Laimas slimību un ērču encefalītu, ērlihiozi. Ērču encefalīts ir ērču pārnestā vīrusa infekcija, kam nav specifiskas ārstēšanas, un tā var izraisīt smagas neiroloģiskas sekas, skaidro Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemioloģe Viktorija Černiševa.

Vakcinācijas pamatkurss sastāv no trīs devām. Viena līdz trīs mēnešu laikā pēc pirmās vakcinācijas nepieciešams ievadīt otro vakcīnas devu. Pēc divām devām aizsardzība jeb imunitāte ir pietiekama tikai vienai sezonai. Pēc pusgada vai gada nepieciešams ievadīt trešo vakcīnas devu. Lai imunitāte saglabātos, ik pēc trīs līdz pieciem gadiem nepieciešams ievadīt revakcinācijas devu, informē SPKC.

Černiševa skaidro, ka Latvijā ir reģistrētas divu ražotāju vakcīnas. Šīs vakcīnas ir nedzīvas un drošas. Organisma reakcijas uz tām ir īslaicīgas. Iespējams, var rasties pietūkums, sacietējums vai apsārtums vakcīnas injekcijas vietā. Var parādīties arī drudzis un nogurums. Taču epidemioloģe piebilst, ka šīs reakcijas pāriet vienas līdz trīs dienu laikā.

Vakcinācija ir labākais veids, kā pasargāties no ērču encefalīta, taču tā nepasargā no pārējām ērču pārnēsātajām slimībām: Laimas slimību un ērlihiozi. Visas ērču pārnestās slimības ir bīstamas, jo gan klīniskās izpausmes, gan sekas pēc slimošanas var būt smagas. SPKC apkopotā informācija liecina, ka šogad visizplatītākā no ērču pārnēsātajām slimībām ir Laimas slimība. Pašreiz tā ir atklāta jau 164 cilvēkiem, ērču encefalīts konstatēts 98 personām, bet ērlihioze pagaidām vēl nav konstatēta nevienam.

"Eiropā ir liela borēliju sugu daudzveidība, tāpēc vēl nav bijis iespējams attīstīt vakcīnu pret Laimas slimību. Tāpēc nespecifiskās profilakses pasākumi ir vienīgais veids, kā sevi aizsargāt no šīs slimības," lēš Černiševa.

Dodoties pastaigā, ļoti svarīga nozīme ir apģērbam. SPKC speciālisti iesaka izvēlēties gaišu apģērbu, jo uz tā ir labāk saskatāmi kustoņi. Pastaigas laikā nepieciešams ik pēc brīža apskatīties, vai uz drēbēm nav ērču, rūpīga pārbaude jāveic arī pēc pastaigas. Vislabāk izvēlēties noslēgtu apģērbu un apavus, lai aizkavētu ērču nokļūšanu uz ādas.

Ja ērce ir piesūkusies, tā ir jāizņem pēc iespējas drīzāk. Gadījumos, kad tuvumā nav ārsta, to ir iespējams izdarīt pašam. Černiševa min, ka bieži vien cilvēki pieļauj būtiskas kļūdas ērču izņemšanā no ķermeņa. Tas ir jādara ļoti uzmanīgi, jo, saspiežot ērci, no tās ķermeņa var izdalīties borēlija jeb baktērijas, kas pastiprina iespēju saslimt ar kādu no ērču pārnēsātajām slimībām.

Izvilkšanai labāk izmantot smailu pinceti, jo ar to ir iespējams tuvāk ādai satvert ērces snuķīti. Var izmantot arī izturīgu diegu, apsienot to ap ērces snuķīti un velkot to aiz diega galiem.

"Ērcei nevajadzētu pieskarties ar pirkstiem. Infekcija var nokļūt organismā caur ādas mikrotraumām vai, nejauši aizskarot gļotādas, tādēļ, ja nav pincetes, labāk izmantot salveti vai gumijas cimdus," uzsver epidemioloģe.

Pēc ērces izņemšanas koduma vieta ir jādezinficē un rokas jānomazgā ar ūdeni un ziepēm. Ērce ir jāiznīcina, vislabāk to darīt sadedzinot.

Ja ērce satur encefalīta vīrusu, viņa to ievada koduma vietā uzreiz pēc piesūkšanās, jo vīruss atrodas ērces siekalu dziedzeros. Laimas slimības borēlijas visbiežāk tikai pēc kāda laika nokļūst cilvēka ķermenī, jo tās atrodas ērces zarnu traktā, tādēļ ir svarīgi ērci pēc iespējas ātrāk un pareizi noņemt, lai nesaslimtu ar Laimas slimību. "Jo ilgāk ērce bijusi piesūkusies, jo lielāks ir inficēšanās risks. Lai notiktu inficēšanās, ir jāpaiet vismaz 36 stundām pēc ērces piesūkšanās. Pēc 72 stundām inficēšanās risks ir ievērojami augstāks," brīdina Viktorija Černiševa.

SPKC katru gadu veic ērču aktivitātes monitoringu. Monitoringa ietvaros ērces nogādā pārbaudei laboratorijā. Pēdējos gados noteiktā ērču encefalīta vīrusa dabā savāktajās ērcēs bija vidēji 1 līdz 3 procenti, ērlihiozes ierosinātāja – 10 līdz 20 procenti, bet Laimas slimības borēlijas saturošo ērču īpatsvars pārbaudītajos paraugos bija no 20 līdz 70 procenti.

Lai mazinātu stresu, ērces, kas ir atrastas uz ķermeņa vai piesūkušās, cilvēki izvēlas vest uz laboratoriju pārbaudīt. Černiševa apstiprina, ka to var darīt, taču no medicīniskā viedokļa nav nepieciešams, jo pārbaudes rezultāti, kas var būt gan pozitīvi, gan negatīvi neietekmē turpmāko rīcību.

"Četras nedēļas pēc ērces piesūkšanās ieteicams novērot veselības stāvokli. Ja šajā laikā parādīsies ādas apsārtums ērces piesūkšanās vietā vai citi simptomi (piemēram, paaugstināta ķermeņa temperatūra), kuru iemesls nav skaidrs, nekavējoties jākonsultējas ar ārstu un jāinformē par ērces piesūkāšanos. Asins laboratoriskā pārbaude nav ieteicama, jo specifiskās antivielas pret ērču encefalītu vai Laimas slimību veidojas pēc saslimšanas (simptomu parādīšanās) un izmeklējumus nosaka ārsts," skaidro Černiševa.