Kāpēc pievērst uzmanību laikam, kad ēdam, un kā aizstāt izlaistu maltīti

Saplānot visus dienas notikumu nav iespējams, tāpat nereti izrādās, ka tev visam nepietiek laika, lai gan sākumā šķita, ka tā būs atliku likām, kā rezultātā no kaut kā nākas atteikties. Visbiežāk tā ir kāda ēdienreize. Nedzirdēji modinātāju un aizgulējies – lai pagūtu uz darbu, izlaid brokastis. Pulksten 18 klients gaida atskaiti par padarīto, ir jau dienvidus, bet tā vēl nav iesākta – izlaid pusdienas un apsolies vakariņās apēst divtik. Savukārt vakarā ievelies mājās pēc astoņiem un tev vairs negribas darīt neko, kā tikai iekrist gultā un aizmigt – arī vakariņām tiek atteikts.

Iespējams, kāds no minētajiem gadījumiem raksturo tavu ikdienu reizi nedēļā vai retāk, bet, iespējams, tā notiek regulāri, un izlaistas vai pārliktas maltītes vairs nav nekas neparasts. Ja arī tev šķiet, ka ar tevi un tavu veselību viss ir kārtībā, ilgtermiņā ēdienreižu izlaišana var atstāt negatīvas sekas, piemēram, palielinās risks saslimt ar sirds slimībām, 2. tipa cukura diabētu, aptaukošanos u.tml.

Lai tu savu ikdienas paradumu dēļ neieslīgtu nopietnās veselības problēmās, iedvesmojoties no portāla ''Health'', piedāvājam uzzināt, kāpēc laiks, kurā ēdam, ir tik pat svarīgs kā tas, ko ēdam.

Mūsu organisms ir attīstījies tā, lai dienas laikā uzņemtā pārtika tiktu pārvērstu enerģijā, kas nepieciešama izdzīvošanai, portālam ''Health'' stāsta Klīvlendas klīnikas uztura speciālists un grāmatas ''What to Eat When'' līdzautors Maikls Rozeins. Tas nozīmē, ka mūsu organisms uzņemto glikozi jeb cukuru enerģijas ražošanai visefektīvāk izmanto tieši diennakts gaišajā laikā, bet naktī ķermeņa mazkustīguma dēļ tā netiek pilnvērtīgi izmantota. Kā rezultātā, ja tieši pirms miega vai vēlu vakarā esi ēdusi, uzņemtās kalorijas pārtop nevis enerģijā, bet gan taukos.

Vasarā, kad dienas ir garākas, saplānot savas maltītes tā, ka ēd tikai diennakts gaišajā laikā, nav nemaz tik grūti. Taču gada tumšajos mēnešos, kad tumsa sauli nomaina jau ap pulksten 17, ļoti iespējams, nāktos kādu maltīti izlaist. Lai tu nebadotos un tavs organisms uzņemtās barības vielas izmantotu pēc iespējas efektīvāk, mēģini izveidot 12 stundu ietvaru, kurā iekļaut visas nepieciešamās ēdienreizes. Piemēram, ieturies no pulksten 7 līdz 19, bet citā laikā virtuves durvis aiz sevis aizver un atver tikai no rīta, portālam ''Health'' iesaka Merilendas universitātes asociētā medicīnas profesore un grāmatas ''The Hunger Fix'' autore Pamele Pīka.

Ne velti saka, ka brokastis ir diennakts svarīgākā maltīte. Dažādi pētījumi liecina, ka tiem, kas regulāri ēd brokastis, ir zemāks asinsspiediens (tuvāks normai) un holesterīna līmenis, kā arī viņiem var samazināties sirdstriekas vai insulta risks. Kārtīgiem brokastotājiem arī ir vieglāk atbrīvoties no liekā svara nekā tiem, kas kā savu dienas galveno maltīti ir izvēlējušies vakariņas. Tāpat rīta ēdājiem ir zemāks cukura līmenis asinīs, triglicerīdi (bīstamie tauki) un izsalkuma hormoni kā grelīns.

Iespējams, tava ikdiena ir ļoti piepildīta, un brokastīm patiešām neatrodas laika, taču tas nebūt nenozīmē, ka tāpēc pieņemsies svarā vai tev ir paaugstināts insulta risks. Pats svarīgākais – apēst kaut ko pirmo divu stundu laikā kopš pamošanās, portālam ''Health'' skaidro grāmatas ''The Bloated Belly Whisperer'' autore Tamāra Dukere-Freimane. Tāpat pārliecinies, ka tavas brokastis vai brokastu uzkoda satur ogļhidrātus, šķiedrvielas un olbaltumvielas, lai pēc iespējas ilgāk mazinātu izsalkumu. Ātrām brokastīm eksperte iesaka maizīti ar diedzētām sēklām, olu un avokado vai grieķu jogurtu ar ogām.

Savukārt pusdienas neizlaid pat tad, ja brokastīm izdevies atvēlēt gan vairāk laika, gan vairāk vietas vēderā. Dukere-Freimane skaidro, ka ideālā gadījumā līdz pulksten 16 tev būtu jāuzņem 75 procenti no visa kaloriju skaita, kuru vēlams uzņemt dienas laikā. Ja pusdienās esi iecienījusi ēst salātus, tad papildini savu maltīti ar šķiedrvielām un olbaltumvielām bagātu lēcu zupu vai maizīti ar riekstu sviestu un ābola šķēlītēm. Līdzīgi kā brokastu ēdājiem, arī tiem, kuri cenšas neizlaist nevienu pusdienu pārtraukumu, ir vieglāk zaudēt lieko svaru, liecina 2016. gadā veiktais un žurnālā ''The American Journal of Clinical Nutrition'' publicētais pētījums.

Kā jau teikts, mūsu organisms visefektīvāk uzņemto glikozi jeb cukuru enerģijas ražošanai izmanto tieši diennakts gaišajā laikā, bet naktī ķermeņa mazkustīguma dēļ tā netiek pilnvērtīgi izmantota, un kalorijas pārvēršas taukos. Šī iemesla dēļ vakariņās vēlams izvairīties no tādiem ogļhidrātu produktiem kā pasta vai kartupeļi. Tā vietā vakara maltītei izvēlies liesus olbaltumvielu produktus un tādus šķiedrvielu avotus kā augļi un dārzeņi, portālā ''Health'' iesaka Pīka. Tāpat, ja vakariņu laiks pienācis tikai pēc pulksten 20 un sātīgas pusdienas esi ēdusi pirms krietna laika, pāris stundas pirms dienas noslēdzošās maltītes panašķojies vai apēd kaut ko nelielu. Tā tu izvairīsies no vēlmes tieši pirms gulētiešanas apēst milzīgu, pusdienām atbilstošu porciju.

Neskatoties uz to, vai vakariņas tev izdodas ieturēt līdz pulksten septiņiem vai pēc astoņiem vakarā, centies pēc tām vairs neko neēst, aicina Dukere-Freimane. Našķošanās vēlā vakarā krietni pēc vakariņām var palielināt risku saslimt ar 2. tipa cukura diabētu vai sirds slimībām. Tāpēc ne tikai pievērs uzmanību tam, ko tu ēd, bet arī laikam, kad ēd.