Kad izdzirdam vārdus ''apstrādāta pārtika'', iedomājamies par jebkuru pārtikas produktu, kuru neesam ievākušas piemājas dārziņā, bet gan esam nopirkušas veikalā – brokastu pārslas, limonāde, sardeles, bekons, saldumi, cepumi, čipsi, gatavas maltītes, konservi u.tml. Tāpat arī, ja mums ir iespēja pašu dārzā ievākt sev nepieciešamos produktus vai kāds radinieks no savu lauku īpašuma var mums sagādāt dzīvnieku izcelsmes produktus, arī tiem, gatavojot dažādus ēdienus, būs nepieciešama kaut kāda apstrāde. Taču svarīgi ir saprast atšķirību starp mehāniski un ķīmiski apstrādātu pārtiku.
Ja no svaigiem produktiem maltīti gatavojam pašas un visu ēdiena garšas pastiprināšanai arī pievienojam pašas, tā ir mehāniskā apstrāde. Taču visbiežāk tas, ko iegādāsimies veikalā, būs apstrādāts ķīmiski, kas nozīmē, ka šiem produktiem ir pievienoti garšas vai smaržas pastiprinātāji, krāsvielas un citas ķīmiskas vielas, kas ēdienam piešķir tā garšu un kas to pēc iespējas ilgāk padara svaigu, raksta portāls ''Live Strong''. Ikdienas uzturā ļoti bieži patērējot ķīmiski apstrādātu pārtiku, palielinās risks kļūt atkarīgam no šādas pārtikas, kā arī iedzīvoties tādās veselības problēmās kā aptaukošanās, vēzis, insults, sirds slimības, pāragra nāve u.c.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
