Kādēļ mikrobi nepadodas?
Gandrīz pirms simt gadiem līdz ar antibiotiku atklāšanu cilvēce pieteica karu patogēnām baktērijām. Atklājums ļāva apkarot tādas slimības kā mēris, tīfs, holera, tuberkuloze, pneimonija, kā arī glāba no asins saindēšanās miljoniem karā ievainoto.
Tomēr ar aci nesaskatāmais ienaidnieks nepadevās un sāka pielāgoties. Kā liecina Pasaules Veselības organizācijas (PVO) dati, vairākās pasaules valstīs antibiotiku rezistentu baktēriju izplatīšanās jau sasniegusi kritisku līmeni.
"Neatbilstošas vai neregulāras ārstēšanas rezultātā cilvēka organismā veidojas zems medikamentu līmenis, kas nav pietiekams, lai iznīcinātu visas "kaitīgās" baktērijas," portālam "Delfi" skaidro Veselības ministrijas pārstāve Anna Strapcāne. "Izdzīvojušās baktērijas turpina vairoties, radot pret antibiotikām jau mazāk jutīgas vai nejutīgas jeb rezistentas baktērijas. Šādas baktērijas jau ļoti slikti padodas ārstēšanai ar antibiotikām. Kad vienam cilvēkam ir attīstījusies zāļu rezistenta infekcijas slimība, piemēram, tuberkuloze, var notikt šīs infekcijas transmisija jeb pārnese uz citiem cilvēkiem. Pacientam, kuram ir rezistenta mikroorganisma izraisīta infekcija, ir mazāka iespēja izveseļoties, ir nepieciešami papildu izmeklējumi un ārstēšana, kā arī ir ilgāks hospitalizācijas un darbnespējas laiks."
"Antibiotiku lietošana ir jāuzsāk tikai pēc ārsta norādījuma (tiek izrakstīta arī recepte), kā arī antibiotikas ir jālieto tikai saskaņā ar ārsta norādīto (noteikts reižu skaits dienā, noteikts dienu skaits)," uzsver Strapcāne. "Tomēr 13% ES iedzīvotāju aplami pieņem, ka antibiotiku lietošanu drīkst pārtraukt, tiklīdz cilvēks jūtas labāk," viņa turpina, piebilstot, ka Latvijā tādu pacientu, kas domā aplami, ir vēl vairāk – 21%.
Kā cīnās pasaule?
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
