Krūšu operācijas tuvplānā: atteikuma iemesli, rehabilitācija, mīti

Neapšaubāmi, plastiskās ķirurģijas industrija nemitīgi aug un attīstās, no kā izriet, ka tā kļūst gan pieejamāka, gan pieprasītāka. Un nosodīt nevajadzētu – mēs katra esam sava ķermeņa īpašniece un varam ar to darīt, ko vēlamies. Tāpat krūtis ir viena no sievietes visvairāk pamanāmākajām ķermeņa aprisēm, kuru daudzas, ja personīgie līdzekļi to atļauj un ir tāda nepieciešamība vai vēlme, izvēlas ķirurģiski mainīt. Šoreiz sniedzam ieskatu, kas ir krūšu palielināšana, samazināšana un rekonstrukcija, kā arī kopā ar Mikroķirurģijas centra vadītāju Kalvi Pastaru un "Veselības centra 4" filiāles "Dermatoloģijas klīnika" un grupas uzņēma "Capital Clinic Riga" plastikas ķirurģi Lauru Liepiņu skaidrojam būtiskāko par krūšu operācijām.

Krūšu palielināšana tiek veikta, lai uzlabotu sievietes krūšu izskatu, izmēru un kontūru, raksta portāls "Web Md". Sievietes, kuras nolēmušas krūtis palielināt, to dara dažādu iemeslu dēļ – dažām šķiet, ka viņu krūtis ir pārāk mazas, citas pēc dzemdībām vēlas atgūt ierasto formu, ir arī tādas, kas vēlas labot krūšu asimetriju.

Krūšu palielināšanai tiek izmantoti implanti, kurus var novietot virs krūšu muskuļa vai zem tā. Savukārt ķirurgs griezumu var veikt padusē, areolā (pigmentētajā zonā ap cilvēka krūtsgalu) vai krūts apakšējā daļā jeb pārejas krokā. Tā kā griezumi neatstās lielas pēdas, krūšu palielināšanas operācijas uzskatāmas par minimāli invazīvām procedūrām. Runājot par krūšu implantiem, tie ir izgatavoti no silikona apvalka, kas pildīts ar fizioloģisko šķidrumu (sālsūdens šķidrumu) vai silikona gelu.

Krūšu samazināšanas operācijas visbiežāk izvēlas sievietes ar lielām un smagām krūtīm, kuras rada diskomfortu, tostarp sāpes kaklā, muguras sāpes vai pat vājumu krūšu smaguma dēļ. Šīs procedūras laikā tiek noņemti liekie ādas, tauku un krūšu audi. Tāpat portāls "Medical News Today" norāda, ka krūšu samazināšana var arī samazināt krūts vēža risku tām sievietēm, kurām ir augsts saslimšanas risks.

Krūšu rekonstrukciju veic tām sievietēm, kurām veikta mastektomija krūts vēža ārstēšanai, kā rezultātā sieviete ir zaudējusi daļu vai visu krūti, vai pat abas krūtis. Operācijas mērķis, kas arī tiek izpildīts, ir izveidot krūti ar vēlamo izskatu, kontūru un apjomu, tostarp tiek atjaunots arī krūtsgals un tā areola.

Krūti var rekonstruēt, izmantojot implantus vai sievietes pašas audus. Ja tiek lietots implants, tad gadījumā, kad zaudēta viena krūts, tas tiek piemērots veselās krūts izmēram. Savukārt, operācijai izmantojot sievietes audus, tie tiek ņemti no vēdera lejasdaļas, muguras muskuļiem un ādas vai sēžas taukiem un muskuļiem.

Runājot par krūšu operācijām, neviļus gribas domāt, ka šāda veida ķirurģiska ārstēšana ir pieprasīta tikai ārzemēs, taču Kalvis Pastars norāda, ka arī Latvijā šīs operācijas ir pieprasītas. Arī plastikas ķirurģe Laura Liepiņa atklāj, ka vispopulārākā krūšu plastikas operācija gan Latvijā, gan pasaulē joprojām ir krūšu palielināšana. Turklāt Latvijā krūšu palielināšana ir viena no visvairāk pieprasītajām plastiskajām operācijām.

Savukārt ķirurģe Liepiņa uzsver, ka būtiski atcerēties – tas ir tavs ķermenis un tava izvēle. "Ir jāapzinās, ka jebkura operācija ietver riskus – organisms var implantus nepieņemt, var rasties rētaudi, dzīšanas process var būt sāpīgs un sarežģīts. Pirms operācijas ir psiholoģiski jāsagatavojas gaidāmajām pārmaiņām. Jāatbild uz jautājumu, vai šī operācija ir tikai un vienīgi pacientes lēmums, nevis sabiedrības stereotipu izraisīts spiediens, nepārdomāts līdzcilvēku ieteikums vai uzspiests viedoklis. Atceries, ka tas ir tikai un vienīgi tavs ķermenis un izvēle!"

Liepiņa uzskaita tos pašus krūšu operācijas iemeslus kā Pastars, taču papildina viņu, sakot: "Faktori, kas visbiežāk ietekmē lēmumu par krūšu palielināšanu vai samazināšanu, ir iedzimti – hipoplāzija, kad krūšu audi ir samazināti, un hiperplāzija – palielinātu krūšu audu gadījumos. Arī dzīves laikā var rasties defekti, kuru novēršanai tiek pieņemts lēmums par labu krūšu plastikas operācijai – visbiežāk samazināšanai: pēc grūtniecības krūtis zaudē apjomu, rodas ādas strijas, kas traucē ādai sarauties un veicina krūšu audu noslīdējumu, radot "tukšu krūšu" sajūtu. Šīs pārmaiņas rada gan psihoemocionālus traucējumus, gan diskomfortu praktisku apsvērumu dēļ – sievietēm ir grūtības piemērota apģērba un apakšveļas izvēlē."

Runājot par krūšu operāciju cenām, Liepiņa stāsta, ka krūšu palielināšana var izmaksāt no 3000 līdz 4000 eiro – cena ir atkarīga no implanta veida. Silikona implanti būs lētāki – ap 3000 eiro, bet jaunākie "B-lite" implanti būs dārgāki – ap 4000 eiro. Savukārt krūšu samazināšanas operācijas izmaksas ir atkarīgas no krūšu lieluma. Šīs operācijas nav dārgākas par krūšu palielināšanu, bet ir apjomīgākas un ilgstošākas, jo tiek noņemti krūšu audi un no jauna izveidotas anatomiskas formas krūtis.

Liepiņa, stāstot par atlabšanas periodu, skaidro – rehabilitācijas periods krūšu palielināšanas gadījumā ir ilgstošāks, jo pacientei ilgāk ir tūska, viņa izjūt sāpes un diskomfortu. Pēc krūšu samazināšanas rehabilitācijas periods ir vieglāks. Pirmajās divās nedēļās pēc operācijas jārēķinās ar pietūkumu, jutīgumu (sajūtu līmenis ir individuāls) un zilumiem. Savukārt, runājot par režīmu, pirmās divas nedēļas jāpavada pēc iespējas mierīgākā režīmā, nepieļaujot fizisku piepūli un aktivitātes. Pirmo sešu nedēļu laikā pēc operācijas jāierobežo intensīvas fiziskās aktivitātes, piemēram, peldēšana, sportošana, smagumu celšana – nedrīkst celt neko smagāku par 2-3 kilogramiem.

Pastars piebilst, ka implantiem ir savs mūžs, tāpēc nevar izslēgt atkārtotu operāciju. "Katram ārstam, teiksim tā, ir savi mīļākie implanti, ar kuriem viņš strādā. Un katru implantu kalpošanas laiks ir nosacīti individuāls, bet tie ir vismaz desmit gadi un vairāk." Savukārt Liepiņa norāda – ja pacientei nav nekādu sūdzību, viņu apmierina iegūtais rezultāts un izmeklējumi neuzrāda novirzes no normas, mūsdienās implanti nav jāmaina.

Runājot par krūšu operāciju atteikuma iemesliem, Liepiņa skaidro: "Krūšu plastikas operācija var tikt atteikta pacientes neadekvātu, praktiski nerealizējamu vēlmju gadījumā, kā arī tad, ja paciente psihoemocionāli nav gatava šāda veida operācijai. Arī onkoloģiska saslimšana var būt šķērslis. Rūpīga izvērtēšana notiek arī tad, ja pašai pacientei onkoloģisku saslimšanu nav, bet tādas konstatētas ģimenes anamnēzē. Kā arī pacientei var nozīmēt papildu izmeklējumus hronisku saslimšanu gadījumos."

Tāpat kā jebkuras citas ķirurģiskas iejaukšanās gadījumā, arī pie krūšu operācijas pastāv noteikts komplikāciju risks. Pastars kā biežākās krūšu operāciju komplikācijas uzskaita asins izplūdumus, asiņošanu, brūces infekciju, kā arī komplikācijas, kas saistītas ar narkozi. Viņš piebilst, ka procentuāli šādi gadījumi ir reti, bet risks pastāv.

Savukārt Liepiņa paskaidro, ka implants ir svešķermenis un organisma reakcija uz to var būt dažāda. "Neviens ražotājs nedod 100% garantiju tam, ka implants nesaplīsīs. Gadījumos, ja implants plīst, ražotājs bojāto implantu bez maksas aizstāj ar citu. Organismā pārplīsis implants nerada draudus veselībai pat ilgstošā laika periodā. Ja pamani, ka krūts ir mainījusies pēc formas vai taustes, nekavējies un veic krūšu ultrasonogrāfiju. Ja konstatēts implanta plīsums, dodies pie sava ķirurga, lai bojāto implantu izņemtu. Tāpat pēc krūšu plastikas operācijām reizi gadā ieteicams veikt krūšu ultrasonogrāfiju – tas ļauj kontrolēt ne tikai implanta, bet arī krūts audu stāvokli."

Dažkārt, it īpaši vīriešu vidū, izskan arī pieņēmums, ka mākslīgās krūtis no dabiskajām ir viegli atšķirt. Pastars skaidro – ja pacientei izvēlēta piemērota krūšu palielināšanas operācija un tas ir profesionāli izdarīts, cilvēki, vizuāli novērtējot, nespēs pateikt, vai sievietei ir vai nav veikta krūšu operācija.

Tāpat sarunas laikā atsaucos uz dzirdētu gadījumu, kad sieviete pēc krūšu palielināšanas tomēr nolēmusi implantus izņemt, jo apgalvojusi, ka viņai parādījusies alerģiska reakcija. Pastars alerģiju pret implantiem nesauktu par mītu, bet nav pilnīgi drošs, ka tāda patiesi ir. "Šī brīža materiāli, kurus izmanto implantu ražošanā, ir ļoti attīstījušies, jo attīstījušās ir tehnoloģijas, tāpēc šāda alerģija ir ļoti reta. Iespējams, sievietei ir bijusi kāda cita problēma, kuru viņa nav līdz galam izpratusi. Piemēram, organisma reakcija uz implantu jeb svešķermeni, kas reizēm gadās, tādēļ veidojas tā saucamā kapsulas kontraktūra. Bet par alerģiju es baidos teikt, ka tāda ir, jo, ja tā ir, tad tas ir ļoti reti – pats ar to savā praksē neesmu saskāries."

Pastars, stāstot par krūšu rekonstrukciju, akcentē šī brīža problēmu, kas tiešā veidā saistīta ar šāda veida operācijām. "Problēma Latvijā šobrīd ir tāda, ka pacientēm, kurām ir krūts vēzis, krūšu rekonstrukcija netiek apmaksāta. Pacientēm pēc krūts vēža ārstēšanas krūšu rekonstruktīvās operācijas nav pieejamas jau vairāk nekā desmit gadus. Tā ir milzīga problēma. Sievietes, kurām tiek veikta krūts vēža operācija, kuras laikā bieži vien tiek noņemta krūts, izlīdzas ar dažāda veida un kvalitātes protēzēm, kas ir maisiņš ar dažāda veida pildījumu, piemēram, silikona, krūšturī pieliekot to pie ķermeņa. Tādā veidā tiek imitēta krūts, bet sieviete nevar aiziet uz pludmali, jo vēža sekas uzreiz ir redzamas, viņa nevar aiziet arī uz pirti nomazgāties. Tiklīdz ir lielāks dekoltē vai peldkostīms, tas uzreiz ir redzams. Tā ir milzīga, ilgstoši nerisināta problēma, kura Veselības ministrijai būtu steidzami jārisina."

Viņš uzsver, ka sievietes ar krūts vēzi ir pelnījušas labāku aprūpi un ārstēšanas rezultātus. Pēc Nacionālā veselības dienesta datiem, Latvijā gadā tiek veiktas vidēji 1100 līdz 1200 krūšu operācijas un tikai nedaudz vairāk kā 80 sievietēm gadā tiek veikta krūšu rekonstrukcija, kas ir niecīgs skaits. Diemžēl arī šīm sievietēm, kurām "paveicies" un krūšu rekonstrukcija veikta, izmantotās rekonstrukcijas metodes ir vienkāršākās un lētākās, nevis pacientēm vislabāk piemērotās. "Iespējams, gados vecākai sievietei krūšu rekonstrukcija nav tik ļoti nepieciešama, bet gados jaunākai sievietei Latvijā tiek liegta pilnvērtīga ārstēšana. Pasaules pētījumi rāda, ka, sievietei zinot, ka pēc krūts vēža iespējams atgūt zaudēto krūti, ievērojami uzlabojas krūts vēža agrīnā diagnostika, līdz ar to krūts vēža ārstēšanas rezultāti. Mums Latvijā diemžēl šobrīd situācija ir šāda – noņemta krūts, izņemts vēzis un viss – tālāk staigā un priecājies, ka esi dzīva. Skarbi, bet patiesība."