Mazāk kaitīgas un neveido atkarību – izplatītākie mīti par elektroniskajām cigaretēm  (12)

Elektroniskā cigarete jeb e-cigarete ir viena no populārākajām alternatīvām tabakas izstrādājumu smēķēšanai, kuras pamatā ir sintezēta nikotīnu saturoša šķidruma karsēšana un tā inhalācija jeb veipošana. Lai gan 2017. gadā vien viens procents aptaujāto iedzīvotāju Latvijā ziņojuši, ka šobrīd lieto e-cigaretes, 2015. gadā 20 procenti 16 gadīgo skolēnu e-cigaretes lietojuši jau regulāri, liecina Slimību un profilakses kontroles centra (SPKC) dati.

Eletrocigarešu lietošana ir salīdzinoši jauna tendence, tāpēc vēl aizvien nav līdz galam noskaidrota to ietekme uz veselību ilgtermiņā, kā arī tas, par cik gadiem to smēķēšana samazina vidējo mūža ilgumu. Neskatoties uz to, šo gadu laikā ir veikti dažādi pētījumi, kas apstiprina – elektronisko cigarešu lietošana nav tik veselīga, kā varētu likties. Teju nepārtraukti parādās jauni fakti un secinājumi par elektronisko cigarešu kaitīgo ietekmi.

Iespējams, arī tu esi viens no cilvēkiem, kas elektronisko cigareti uzskata par parasto smēķu "veselīgo" alternatīvu, un lieto to, nedomājot par tās kaitējumu sev vai apkārtējiem. Lūk, četri izplatītākie mīti par elektroniskajām cigaretēm un pamatojumi, kāpēc tie nav patiesi, kas liks tev aizdomāties.

Tā kā elektroniskajās cigaretēs nav kancerogēno vielu, daudzi uzskata, ka tās ir veselīgākas par parastajām cigaretēm. Taču statistikas dati un ārstu teiktais liecina citādāk. Amerikā pēdējo mēnešu laikā ir 380 cilvēkiem ir konstatēta plaušu saslimšana, kas saistīta ar elektronisko cigarešu lietošanu. Tāpat pēdējo mēnešu laikā ir ziņots arī par sešiem nāves gadījumiem, kas saistīti ar šo it kā "veselīgo" parasto cigarešu alternatīvu.

Kaut e-cigaretēs nav kancerogēno vielu, kas atrodas tabakā, tās tāpat var atstāt negatīvu ietekmi uz smēķētāja veselību. SPKC vēsta, ka e-cigarešu tvaiks var izraisīt akūtu endotēlija šūnu disfunkciju, tā sastāvdaļas var izraisīt oksidatīvo stresu, DNS bojājumus un mutaģenēzi, kā rezultātā palielinās ļaundabīgu audzēju attīstības risks. Tāpat veipošana palielina risku saslimt ar dažādām plaušu slimībām, piemēram, pneimoniju, portālā "Health" atklāj pulmonologs Džons Karls.

2019. gadā veikts pētījums, kurā tika aptaujāti gandrīz 30 000 smēķētāju – gan tie, kas ikdienā lietoja parastos smēķus, gan tie, kas priekšroku dot elektroniskajām cigaretēm. Tā laikā tika konstatēts, ka sēkšana un citas pazīmes, kas liecina par elpceļu problēmām, vairāk novērojamas tiem smēķētājiem, kuri ikdienā lieto e-cigaretes.

Nedrīkst aizmirst arī par nikotīnu, kas atstāj lielu iespaidu uz kardiovaskulāro sistēmu, sevišķi sirdi. Portālā "Health" kardioloģe Tamana Singa skaidro: "Nikotīna ietekme uz sirds un asinsvadu sistēmu ir diezgan labi zināma. Tas var izraisīt sirdslēkmes, insultu un daudzas citas problēmas." Tāpat nikotīns palielina asinsspiedienu un var viedo holesterīna līmeņa izmaiņas, kas palielina risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām.

SPKC mājaslapā minēts, ka jaunākajos pētījumos konstatēts – e-cigarešu šķidrumu citotoksiskā iedarbība lielākoties ir saistīta tieši ar e-cigarešu šķidrumiem pievienoto aromatizējošo vielu inhalāciju.

Lai e-cigareti varētu smēķēt, tā tiek uzpildīta ar speciāli šķidrumu, kura sastāvā ir propilēnglikols (pārtikas piedeva), augu glicerīns, aromatizētājs (pārtikas piedeva) un nikotīns pēc izvēles. Tās ir vielas, kas plaši tiek izmantotas pārtikas ražošanā un tiek uzskatītas par drošām pārtikas piedevām, taču šo pašu vielu izmantošana e-cigarešu šķidrumu sastāvā nevar tikt uzskatīta par inhalācijai drošām, līdz ar to nav zināms, kādu efektu var radīt, ja tās ilgtermiņā tiek tvaicētas un vilktas plaušās.

Hārvardas universitātē nesen tika veikts pētījums, kura laikā tika atklāts, ka e-cigarešu šķidrumos, sevišķi tajos, kuros ir pievienota kāda garša, atrodas diacetils – viela, kas izraisa plaušu bojājumus.

E-cigaretes šķidrums satur arī daļu nikotīna, līdz ar to, smēķējot to publiskās vietās, tu apdraudi arī apkārtējo veselību. Tāpēc attaisnoties ar to, ka tas ir tikai ūdens, nevajadzētu.

Ir cilvēki, kas, vēloties atmest smēķēšanu, pāriet no parasto cigarešu uz e-cigarešu lietošanu. Taču Viskonsīnas universitātes "Center of Tabacco Reasearch and Intervention" vadītājs dakteris Maikls Fiore universitātes mājaslapā atklāj, ka nav nekādu pierādījumu par to, ka e-cigaretes palīdzētu cilvēkiem atmest smēķēšanu. "Ir tik daudz metožu, kas jau gadiem ilgi veiksmīgi palīdzējušas cilvēkiem atmest šo slikto ieradumu. Kāpēc gan nepieturēties pie tām, kas ir drošas, pārbaudītas un atzītas par efektīvām?" viņš piebilst.

Viņš ir novērojis arī to, ka jaunieši nelieto e-cigaretes, lai atmestu smēķēšanu, bet gan piekopj to, kā jaunu un aizraujošu nikotīna uzņemšanas veidu. "Lielākā problēma ar e-cigaretēm ir tāda, ka tās ir viegli pieejamas un var lietot gandrīz visur," "CNN" skaidro atkarību speciāliste. "Ir vietas, kur aizliegts pīpēt parastos smēķus, taču e-cigaretēm šādu aizliegumu nav. Tāpat daudziem cilvēkiem ir aizspriedumi pret parastajām cigaretēm, bet par veipošanu visi zina tik maz, ka šādi aizspriedumi vēl nav izveidojušies."

Kaut pamazām smēķētājs var samazināt nikotīna devu e-cigaretē, līdz to izslēdz pa visam, ieradums smēķēt e-cigareti tāpat pastāv. Kas nozīmē, ka tu esi atbrīvojusies no vēlmes smēķēt parastās cigaretes, taču ir veidojusies jauna atkarība.

Patiesībā e-cigarešu lietošana jeb veipošana var tos cilvēku, kas nekad nav pīpējuši parastās cigaretes, mudināt pamēģināt parastās cigaretes, minēts "Center of Diseases Control and Prevention" mājaslapā.

Mūsdienās smēķēšanas atkarības jēdziens ir daudz plašāks nekā agrāk, pie kā vainojama arī elektronisko cigarešu niša un cilvēku interese par tām.

Vēsturiski, smēķēšanas izcelsme meklējama Ziemeļu un Dienvidu Amerikā, kas ir tabakas auga dzimtene. Tabaka ir lapu augs, kas pārstrādes procesā iegūst jaunu formu dažādu tabakas produktu veidolā. Izplatītākie no tiem ir cigaretes, košļājamā un šņaucamā tabaka, kā arī aromatizētā tabaka, kas tiek smēķēta ūdenspīpē. Visu veidu tabakas produkti kā cigaretes, cigāri, košļājamā, šņaucamā tabaka satur nikotīnu, kas ir atkarību izraisoša viela. Nikotīns ir arī viena no sastāvdaļām elektroniskajās cigaretē, minēts SPKC mājaslapā.

Tā kā e-cigaretes apvieno praktiskumu, ērtumu, un tās ir kļuvušas par tendenci, tad nereti jaunieši visu laiku tur rokās e-cigareti, pat neapzinoties, veipojot ik pēc pāris minūtēm. Šie veipošanas paradumi ir vēl viens no iemesliem, kāpēc to var uzskatīt par atkarību veicinošu.

"Atkarības ļoti bieži tiek vilktas kopā ar citām psihoemocionālajām problēmām, piemēram, depresiju," "CNN" skaidro kardioloģijas un epidemioloģijas profesors Maikls Bahs. "Šī teorija ir kā divvirzienu iela. Iespējams, cilvēkiem, kam cīnās ar depresiju, ir vieglāk kļūt atkarīgiem no dažādām lietām. Bet no otras puses, pastāv iespēja, ka atkarību izraisošas vielas, piemēram, nikotīns noved cilvēkos veicina depresiju vai tai līdzīgas sajūtas. Trauksme, stress un depresija iet roku rokā ar atkarību."