Mīti, drošība un ieguvumi – ko nozīmē būt asinsdonoram

Līdzīgi kā jebkas cits, kas saistīts ar medicīnas nozari, arī asins ziedošana prasa iepriekšēju sagatavošanos. Ja esi regulāra asins ziedotāja, nosacījumus, kas jāizpilda, jau zini, bet, ja vēl tikai apsver ziedošanu, ņem vērā – par asins donoru var kļūt ikviens iedzīvotājs vecumā no 18 līdz 65 gadiem. Tiesa, izvēlētajā dienā cilvēkam jājūtas veselam, jau iepriekš jāpārskata savi dzīves paradumi, pēdējā laikā lietotie medikamenti, neaizmirstot arī par hroniskām slimībām. Gatavojoties nākt ziedot pirmo reizi, vajadzētu arī labi izgulēties, ieturēt vieglu maltīti, lietot daudz šķidruma.

Runājot par asins ziedošanas procesu, sākuma posmā donors tiek identificēts pēc derīga personu apliecinoša dokumenta – pases vai personas apliecības (eID). Speciālas anketas aizpildīšanai seko uzmanīga saruna ar ārstu vai ārsta palīgu, kurš izmēra asinsspiedienu, nosaka hemoglobīna līmeni asinīs, apskata abu elkoņu locītavu vēnas, kā arī nosaka asinsgrupu, ja cilvēks asinis ziedo pirmo reizi. Tālāk ārsts ziedot gribētāju iztaujā, lai iespējami precīzi saprastu, vai viņa veselības stāvoklis tiešām atbilst visiem kritērijiem. Šī saruna ir nepieciešama divu iemeslu dēļ – vispirms, lai pārliecinātos, ka esi vesela un asins nodošanas procedūra nekaitēs tavam veselības stāvoklim, otrkārt, lai apzinātu iespējamos saslimšanas riskus, kas varētu kaitēt pacientam, kuram asinis tiks pārlietas. Ja visas atbildes būs atbilstošas, sekos pati asins nodošanas procedūra, kas ilgs ne vairāk kā 10 minūtes.

Tiem, kas baidās, ka viņiem paņems par daudz asiņu, jāzina – asins nodošanas procedūras laikā no donora tiek noņemta standartdeva 450 mililitri asiņu un vēl 40 mililitri laboratoriskai izmeklēšanai. Šis daudzums ir nemainīgs neatkarīgi no vecuma, dzimuma vai ķermeņa svara. Sievietes gada laikā asinis var ziedot līdz četrām reizēm, vīrieši līdz sešām reizēm – starp asins ziedošanas reizēm jāievēro pilnu deviņu nedēļu intervāls.

Tāpat speciāliste atklāj, ka šogad jau piekto gadu pēc kārtas donoriem tiek rīkots īpašs pateicības koncerts, kurā uzstājas vairāki Latvijā zināmi muziķi un tiek godināti asins un asins komponentu donori, kuri mūža laikā ziedojuši vairāk nekā 70 reižu. Koncerta mērķis ir izteikt pateicību, godināt visaktīvākos donorus un aicināt palīdzēt arī turpmāk, gan ziedojot asinis, gan organizējot izbraukumus un Donoru dienas. Šogad apbalvojumu "Goda donors" saņēma donori, kuri bija ziedojuši 75, 100, 105 un 175 reizes.

Šī gada maijā veiktajā Latvijas mēroga aptaujā tika noskaidrots, ka spert šādu soli galvenokārt motivē izpratne par ziedoto asiņu nozīmi nelaimē nonākušo glābšanā, vēlme palīdzēt un izdarīt ko nozīmīgu, kā arī apziņa, ka aptaujātie arī paši var nonākt situācijā, kad nepieciešama palīdzība. Arī Valsts asinsdonoru centra speciālistu novērojumi liecina, ka donori ir īpaši cilvēki – pozitīvi, sociāli aktīvi, ar savu misiju un vēlmi palīdzēt. Pēc asins nodošanas, neapšaubāmi, ir gandarījuma sajūta – es gribu un varu palīdzēt glābt dzīvības. Vairot šādu sajūtu mūsu ikdienā nav maz.

Tāpat aptaujā tika noskaidroti arī galveni faktori, kas mudinātu kļūt par donoru. 49 procenti respondentu atbildēja, ka ziedotu gadījumā, ja būtu nepieciešama palīdzība kādam tuviniekam vai paziņam. Būtiski ir atcerēties, ka ne visiem pacientiem ir radi un draugi, kas var palīdzēt grūtā brīdī.

Donoru ziedotās asinis ir nepieciešamas, lai palīdzētu atveseļoties gan lieliem, gan maziem pacientiem pēc autoavārijas, uguns nelaimes, kā arī tās nepieciešamas operācijas laikā, pacientiem ar akūtu asiņošanu, kā arī onkoloģisko, hematoloģisko u. c. pacientu ārstēšanā. Bieži ir novērojuma lielāka sabiedrības atsaucība, ja publiskajā telpā, sociālajos tīklos izplatās aicinājumi palīdzēt konkrētai personai.

Nav arī noslēpums, ka visas asins grupas nav vienlīdz izplatītas. Bergmane atklāj, ka visbiežāk pārliešanai trūkst rēzus negatīvo asiņu, jo tikai 15 procenti cilvēku ir rēzus negatīvi. Visbiežāk Latvijā sastopami cilvēki ar А (37%) un 0 asins grupu (36%), bet retāk – ar В (20%) un AB asins grupu (7%). Informācija par nepieciešamo asinsgrupu papildinājumu krājumā ik dienu redzama VADC mājaslapā.

Citi biežāk sastopamie atteikumi saistīti ar medikamentu lietošanu, akūtām slimībām, neatbilstošu asinsspiedienu. Ir vērojami arī sezonālie atteikumi – rudens un ziemas periodā ir lielāka vīrusu izplatība, līdz ar to arī iesnas, sāpošs kakls, herpes būs iemesls atteikumam. Savukārt vasaras periodā viens no biežākajiem atteikuma iemesliem ir ērces kodums.

Ir arī citi faktori, kas liedz asinis ziedot noteiktu laika periodu, tādēļ pirms asins ziedošanas atmiņa jāpārcilā, vai pēdējā laikā nav veiktas ķirurģiskas manipulācijas, dažāda veida vakcīnas, taisīti tetovējumi, permanentais grims, apmeklēts zobārsts vai bijis kāds ceļojums. Ja rodas šaubas par sava veselības stāvokļa atbilstību, Bergmane aicina sazināties ar VADC, zvanot uz bezmaksas tālruni 8000 0003 vai rakstot e-pasta vēstuli.

Viens no galvenajiem Valsts asinsdonoru centra uzdevumiem ir drošu asins komponentu sagatavošana pacientu ārstēšanai. Ja tomēr ir aizdomas par neatbilstībām veselības stāvoklī, vispirms būtu jāvēršas pie sava ārsta un tikai tad, kad ir iegūta pārliecība, ka viss ir kārtībā, jāizvēlas ziedot asinis.

Tāpat tiem, kas ziedojuši, iespējams, kaut reizi radies jautājums – cik ilgi asinis tiks uzglabātas? Speciāliste skaidro, ka mūsdienu medicīnā pacientam vairs netiek pārlietas pilnasinis, kuras iegūtas no donora, bet katru ziedoto asins devu sadala komponentos – eritrocītu masā, plazmā un trombocītu masā, kas savu kvalitāti saglabā tikai noteiktu periodu. Katram asins komponentam ir sava nozīme, ne vienmēr pacientiem nepieciešami visi trīs.

Tāpēc, ziedojot vienu asins devu, donors var palīdzēt trim cilvēkiem vienlaikus. Katram asins komponentam ir savs dzīves ilgums jeb derīguma termiņš – trombocītu derīguma termiņš ir 5 dienas, eritrocītu masas – 35 dienas, bet plazma 4 mēnešus tiek glabāta karantīnā un pēc tam ir derīga 3 gadus, uzglabājot to noteiktā temperatūrā. Šis ir ļoti būtisks aspekts, kas ir arī atbilde uz jautājumu, kāpēc donoru piesaistīšanas akcijas tiek rīkotas pastāvīgi un ik pa laikam dzirdami VADC aicinājumi konkrētu asinsgrupu donoriem. Asins krājums ir jāpapildina katru dienu.

Runājot par pārsēju, asins ziedošanas procedūras laikā salīdzinājumā ar asins analīžu nodošanu izmanto resnāku adatu, līdz ar to nepieciešamas vairākas stundas, lai dūruma vietā izveidotos krevele. Ja, ņemot nost pārsēju, donors ir saskāries ar asiņošanu, nākamreiz to var paturēt nedaudz ilgāk vai apsēju ņemt nost lēnāk un rūpīgāk. Asiņošanas gadījumā vajadzētu uzlikt tīru vates gabaliņu un nedaudz pagaidīt, lai asinis sarec, pēc nepieciešamības var uzlikt arī sterilu pārsēju.

Lai gan tam nekādā gadījumā nevajadzētu būt ziedošanas mērķim, donoriem pēc asins ziedošanas ir iespēja uzzināt savas asins analīzes rezultātus un noskaidrot, vai viņa veselības stāvoklis nav pasliktinājies. Bergmane stāsta, ka ikviena asins deva, pirms nonāk Valsts asinsdonoru centra asins krājumā, tiek laboratoriski izmeklēta, lai pārliecinātos, vai donora asinīs nav pazīmju, kas liecina par saslimšanu ar HIV, sifilisu, kā arī В vai C hepatītu. Asins paraugu izmeklējumi ilgst aptuveni divas dienas.

Donoru asinis izmeklē divos posmos – vispirms pārbauda minēto infekciju antivielu vai antigēnu klātbūtni, ko sauc par seroloģisko izmeklēšanu. Nākamajā posmā jau tiek veikta pārbaude molekulārā līmenī, skatoties vīrusu nukleīnskābju (DNS un RNS) klātbūtni. Tas iespējamo infekciju ļauj atklāt ļoti agrīnā stadijā, un šādi komponenti ar infekcijas pazīmēm pie pacientiem nenonāk.

Rūpējoties arī par donora veselību, aizdomīgo asins paraugu nosūta uz Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Infektoloģijas centra Nacionālo mikrobioloģiskās references laboratoriju apstiprināšanai. Reģistrācijas laikā donors anketā norāda sev vēlamo saziņas veidu, ja tiek konstatētas novirzes infekciju marķieru skrīninga rezultātos, – nosūtīt rezultātus donoram personīgi uz norādīto deklarēto dzīvesvietas adresi vai informēt donora ģimenes ārstu. Par tālākām darbībām donors konsultējas ar savu ģimenes ārstu.

Tāpat speciāliste mītu lauž, sakot – VADC ir moderna iestāde, kas strādā atbilstoši visām drošības prasībām. Katra asins deva tiek rūpīgi izmeklēta, lai pārliecinātos par pārliešanai sagatavojamo asiņu drošumu. Pagātnē palikušas arī resnās adatas, stikla šļirces, bet to vietā stājušās vienreizlietojamās sistēmas, kas ir drošas gan pašiem donoriem, gan arī medicīnas personālam.

Bergmane atklāj, ka tas nav vienīgais mīts. No cilvēkiem, kas paši vēl nav saņēmuši drosmi ziedot asinis, arī ir dzirdēti izteikumi, ka asinis ziedo tikai īsti drosminieki vai bezbailīgie. Viņa uzsver – par neredzamo varoni var kļūt ikviens cilvēks, kam to atļauj veselība.

Tāpat sabiedrībā joprojām pastāv maldīgs uzskats, ka "manis ziedotās asinis saņems tikai tas pacients, kuram tās ziedoju". Pacients tiešām asinis saņems, taču ne konkrētā donora. Cilvēks, kurš dodas ziedot asinis konkrētam pacientam, ar savu donāciju nodrošina asins krājuma papildinājumu. Pacientiem asinis var ziedot jebkuras asinsgrupas donors, taču ne visiem donoriem drīkst pārliet citas asinsgrupas asins komponentus. Dažkārt pacientam nepieciešama vairāku donoru palīdzība. Ziedojot asinis, donors palīdz uzturēt asins krājumu, dodot iespēju atveseļoties visiem nelaimē nonākušajiem.

Runājot līdzībās – ziedojot asinis, mēs palīdzam citiem, bet situācijā, kad palīdzība nepieciešama mums, varam būt droši, ka to saņemsim, jo kāds cits gādājis par to, lai asins krājums būtu pilns. Tā ir nebeidzama atgriezeniskā saite – es dodu tev, tu – man. Uzturēt asins krājumus ir mūsu visu kopīgs uzdevums.

Tāpat asinis ziedot diemžēl nevarēs tie, kuriem ir kādas bailes. VADC aptauju dati liecina, ka viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki izvairās no asins ziedošanas, ir bailes no asinīm, procedūras un adatām. No psiholoģiskā aspekta ir tikai normāli, ka nezināmais cilvēkos iedveš bailes, iztēle darina dažādus scenārijus par procesu, tādēļ rodas risks noģībt. Būtiska ir arī iepriekšējā pieredze, citu cilvēku stāsti. Ja donors vairāk būs dzirdējis par pozitīvu pieredzi, pastāv lielāka iespējamība, ka stress procedūras laikā būs mazāks. VADC speciālistu novērojumi liecina, ka pirmajā reizē donors jūtas drošāk, ja nāk kopā ar kādu vairāk pieredzējušu donoru, draugu vai kolēģi. Patīkama gaisotne, sarunas un smiekli novērš vai mazina baiļu sajūtu.