Iestājoties rudenim un drēgnākam laikam, gribas uzvilkt bikses vai biezākas zeķubikses, kas nozīmē – uz kāju izskatu var nedaudz pievērt acis, jo tās vairs nebūs tik atklātas. Taču, lai arī estētiskās problēmas aukstā laikā paslēpt ir vieglāk, kājas tāpat nav pasargātas no vēnu saslimšanām un to izraisītā diskomforta vai pat sāpēm. To, kā izpaužas kāju vēnu saslimšanas, kā notiek ārstēšana un kādi ir izplatītākie ārstniecības mīti, skaidro Dr. Mauriņa Vēnu klīnikas flebologs un ķirurgs – medicīnas doktors Uldis Mauriņš.
Mauriņš norāda, ka kāju vēnu saslimšanas var iedalīt divās lielās grupās – visbiežāk ir skarta virspusējo vēnu sistēma, savukārt retākas ir dziļo vēnu saslimšanas. Virspusējo vēnu saslimšanas izpaužas ar redzamiem vēnu paplašinājumiem uz kājām – pacients diezgan ātri ievēro, ka dienas laikā parādās asinsvadi, kas atrodas ādā vai zem ādas, līdzīgi vīnogu ķekariem. Savukārt pacientiem ar dziļo vēnu saslimšanām vairāk raksturīgas vēnu nepietiekamības izpausmes: kāju tūska, ādas krāsas izmaiņas pie potītes (tumšāka ādas krāsa), ādas sacietējums, pēc kura var rasties arī čūlas.
Ķirurgs skaidro, ka šādas saslimšanas var izraisīt vairāki riska faktori. Viens no svarīgākajiem ir ģenētika jeb iedzimtība. Ja ir zināms, ka ģimenē ir raksturīgas vēnu saslimšanas, tad pastāv liela varbūtība, ka tādas būs arī nākamajām paaudzēm. Otrs faktors ir vecums – gravitācijai ilgstoši iedarbojoties uz ne tik elastīgiem un izturīgiem audiem, var rasties vēnu problēmas. Savukārt trešais faktors ir sievišķais dzimums – ņemot vērā, ka vīriešiem audi ir izturīgāki nekā dāmām, viņām vairāk raksturīgas vēnu saslimšanas. Tāpat sievietes šim riskam pakļauj hormonālās kontracepcijas lietošana, grūtniecība, palielināts ķermeņa svars.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
