Kamēr nesāp, pie ārsta var neiet. Būtiskākais par gudrības zobiem

Tiem, kam nācies no gudrības zobiem atvadīties, šķiet, biežāk apcerētais jautājums ir: ''Kāpēc vienam gudrības zobu raušana ir pielīdzināma mokām, bet citam neizraisa nekādas emocijas?'' Tāpat došanos pie zobārsta nebūt neatvieglo dzirdētie šausmu stāsti par gudrības zobu raušanu, lai gan iepriekš nebūt nav iespējams paredzēt, kāda būs organisma reakcija uz šo procedūru. Taču cilvēkiem ir ieradums, pirms paši konkrēto gadījumu nav izdzīvojuši, pieņemt ļaunāko. Šoreiz kopā ar Stomatoloģijas institūta Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas klīnikas un Rīgas Stradiņa universitātes katedras vadītāju profesori Ilzi Akotu skaidrojam iemeslus, kāpēc gudrības zobi būtu jārauj, kas notiek, ja tie netiek ārstēti un kad jāiet pie zobārsta.

Pāris stundas ilgas sāpes un divu nedēļu gultas režīms

Linda pieredzējusi divu gudrības zobu raušanu, sāpīgākā pieredze ir pavisam nesena. ''Pagājušajā gadā jau man tika izrauts gudrības zobs, pēc pāris mokošākām dienām sāpes sāka mazināties, varēju atgriezties normālā ikdienā. Balstoties uz šādu pieredzi, biju rēķinājusies, ka arī šoreiz būs līdzīga situācija – esmu izjutusi potenciālo sāpju slieksni, tāpēc spēšu vēlreiz samierināties un pārdzīvot šim procesam raksturīgās mokas. Taču ar gudrības zobiem un reakcijām uz to izraušanu tāpat kā ar bitēm – nekad neko nevar zināt, un šis bija pavisam cits gadījums.''

Pēc zoba izraušanas zobārsts piekodinājis – ja pēc piecām dienām sajūtas nav uzlabojušās, par sevi jādod ziņa. Lai gan sieviete cerējusi, ka līdz tam nenonāks, tomēr nācies zvanīt mediķiem. ''Piektajā dienā pēc dažādu pampumu paveidu maiņas galvas rajonā, ar tenisa bumbiņas izmēra vaigu un sāpju dēļ izraudātām acīm devos uz apskati, pēc kuras man tika izrakstītas stiprākas zāles un miers. Mans vaigs bija tik sapampis, ka starp zobiem nevarēju ielikt pat mazo pirkstiņu. Nespēju arī kārtīgi sakost zobus, vaigs bija sapampis arī no iekšpuses, varētu teikt – iepampis starp zobiem.'' Sākotnējais plāns ar grūtāku nedēļas nogali nebūt nav piepildījies, tā vietā divas nedēļas aizvadītas gultas režīmā. Gadījums ir pavisam nesens, kā norāda Linda, pampums pilnībā nav pazudis – šobrīd starp zobiem iespējams ielikt īkšķi un ne visu ēdienu iespējams ēst.

Pretēji Lindas pieredzei, Kristīnei gudrības zobu raušanas bijušas viena par otru vieglākas. ''Augot gudrības zobiem, šad tad parādās nelielas sāpes, kas parasti pāriet pāris stundu vai dienas laikā. Arī tajā reizē man sāpēja gudrības zobs, bet tam lieku uzmanību nepievērsu – arī šīs sāpes pāries. Taču nākamajā rītā pamodos, bet sāpes nebija pārgājušas, un bija jūtama pampuma sajūta. Palūkojos spogulī, un tiešām – vaigs pamatīgi uztūcis. Tā kā tā bija sestdiena, steidzu pie pirmā zobārsta, kurš strādāja. Pēc rentgena uzņēmuma man paziņoja, ka gudrības zobs ir iekaisis un būs jārauj. Lai mazinātu pampumu, izrakstīja antibiotikas. Pāris dienas tās lietoju, un tad devos raut zobu.

Tas notika ātri un bez sāpēm, jo, protams, izmantoja anestēziju. Taču pēc dažām stundām, pazūdot anestēzijas efektam, sajutu spēcīgas sāpes. Tās turpinājās divas trīs dienas, kuru laikā nemitīgi lietoju pretsāpju līdzekļus, vaigs bija piepampis, ierobežota bija ne tikai mutes virināšana runājot un ēdot, sāpēja arī siekalu norīšana. Tāpat šajās sāpju dienās biju paņēmusi slimības lapu, jo spēju tikai gulēt gultā.'' Kristīne piebilst, ka jau pēc pirmā gudrības zoba izraušanas zobārsts viņai piekodinājis – gada laikā nepieciešams izraut visus gudrības zobus. Taču, kā Kristīne atzīst, viņai ir netikums – kamēr nekas nesāp, pie ārsta nav jāiet. 

Katrs gadījums jāizvērtē individuāli

Pieaugušam cilvēkam mutē var būt līdz 32 zobiem – 20 piena zobus nomaina 28 kaula zobi, kuriem no 16 līdz 21 gada vecumam pievienojas četri gudrības zobi. Ilze Akota par gudrības zobiem stāsta: ''Zobu rindā tie ir trešie molāri, kas savā zobu grupā un vispār sakodienā šķiļas pēdējie, fizioloģiski atbilstoši vecumam. Taču tieši tāpēc, ka šķiļas pēdējie, tiem bieži vien pietrūkst vietas, jo zobi, kas izšķīlušies pirmie, visu ir aizņēmuši. Tāpat mūsdienās ļoti bieži zobu izmērs ir lielāks, nekā žoklī ir vietas.''

Lai gan gudrības zobi lielākoties patiešām šķiļas minētajā vecuma posmā, tomēr ir dzirdēti gadījumi, kad tie neizaug. Akota apstiprina, ka tā mēdz notikt. Piemēram, ja gudrības zobi ir nepareizā guļā, nepareizā vietā vai atrodas ļoti dziļi žokļa kaulā, tie var neizšķilties visas dzīves laikā. Stomatoloģe arī min – agrāk, kad bija retākas iespējas veikt rentgenu, gudrības zobi bieži vien nemaz netika diagnosticēti un cilvēks nezināja, vai viņam tie ir vai nav. Savukārt mūsdienās rentgenoloģiskā izmeklēšana ir pieejamāka un biežāk tiek veikta, tāpēc šos zobus atrod arī nejauši izmeklējumos.