Liekā svara iemesls – lēna vielmaiņa? Mīti un fakti par tās iekustināšanu

Portāls ''Health'' skaidro, ka vielmaiņa tiek definēta kā ķermeņa procesi, kas nepieciešami dzīvības uzturēšanai. Citādiem vārdiem – vielmaiņas procesā organisms uzņemtās kalorijas pārvērš enerģijā, kas ķermeņa pilnvērtīgai funkcionēšanai tik ļoti nepieciešama. Tāpat vielmaiņa sevī ietver citus procesus, kas nepieciešami, lai mēs spētu dzīvot, tostarp, elpošanu, pārtikas sagremošanu, šūnu atjaunošanos u.tml. Būtiski atzīmēt, ka vielmaiņa patiesi spēlē lielu lomu svara zaudēšanā vai palielināšanā, tāpēc ir svarīga tās izpratne.

Ļoti iespējams, tev vārds ''vielmaiņa'' šķiet pazīstams, kā arī it kā nojaut to, kas vielmaiņu ietekmē. Taču nojauta nereti mēdz būt aplama. Tas, ka citi tevi dēvē par caurbiru un apgalvo, ka tev ir lieliska vielmaiņa, nebūt nenozīmē, ka vari ēst pilnībā visu un tev nekad dzīvē nebūs jāsaskaras ar lieko svaru. Piedāvājam ieskatīties arī citos mītos par vielmaiņu, kas var izrādīties būtiski, ja rūpējies par savu veselību un nevēlies iedzīvoties liekā svara un aptaukošanās problēmās.

Ir cilvēki, kas cieš no Greivsa (Graves) slimības. Šī slimība ir stāvoklis, kurā vielmaiņa ir hiperaktīva, kā rezultātā cilvēks ar šo slimību bieži vien zaudē svaru pat tad, ja nemaz necenšas to darīt. Lai gan tā ir tiesa, ka cilvēki ar ātru vielmaiņu pieņemas svarā lēnāk nekā tie, kuru vielmaiņa ir lēnāka, tomēr paātrināta vielmaiņa nav attaisnojums, lai ēstu pilnīgi visu, ko sirds kāro. Tā vietā speciālisti iesaka sabalansēt uzturu, jo tas palīdzēs uzlabot veselību.

Vielmaiņai notiekot lēnāk, organisms nepietiekami ātri strādā un nesadedzina visas uzņemtās kalorijas, kā rezultātā var uzkrāties tauki un palielināties ķermeņa svars. Taču, ja tavs mērķis ir atbrīvoties no liekajiem kilogramiem, vielmaiņa nav vienīgā, kam pievērst uzmanību. To, cik labi tava vielmaiņa spēs patērēt uzņemtās kalorijas, arī tiešā veidā ietekmēs tas, ko esi ēdusi un dzērusi un cik lielā daudzumā. Liels pārtikas patēriņš un samazināta fiziskā slodze tiešā veidā ietekmē ķermeņa svara pieaugumu, aptaukošanos. No tā izriet, ka arī ar lēnāku vielmaiņu ir iespējams kontrolēt sava svara pieaugumu.

Ja esi iecerējusi vielmaiņu uzlabot, lietojot uztura bagātinātājus vai citus bezrecepšu produktus, tad zini – tie tevi pievils. Tas tāpēc, ka lielākoties uztura bagātinātāji nesatur kalorijas vai citas uztura enerģētiskās vērtības.

Tāpat, ja esi iecerējusi doties uz trenažieru zāle, svaru celšana ir lielisks veids, kā paātrināt vielmaiņu, jo tādējādi augs muskuļu masa. Tāpat, augot muskuļiem, tiks sadedzināts vairāk kaloriju, un, kā zināms, tas ir pamats svara zaudēšanai. Ja esi iecerējusi nodoties tikai kardio treniņiem, tie nedos tādu pat efektu, kā trenēšanās svaru zālē.

Ja tev patiesi nav nekas pret nelielu asumu kādā maltītē, vari, gatavojot pusdienas vai vakariņas, maltītei pievienot vienu ēdamkaroti malto zaļo vai sarkano čili piparu, kas varētu palīdzēt paātrināt tavu vielmaiņu. Taču vēlreiz atgādinājumam – asu ēdienu radītais efekts nebūs paliekošs, tāpēc šim nevajadzētu būt vienīgajam veidam, kā centies paātrināt savu vielmaiņu, bet tas var palīdzēt.

Lai gan ģenētiku nevarētu saukt par galveno iemeslu, kāpēc tava vielmaiņa ir tāda, kāda tā ir, tomēr ir gadījumi, kad ģenētiskie apstākļi būtiski ietekmē vielmaiņu. To var ietekmēt iedzimtas slimības, piemēram, Hašimoto slimība, kas visbiežāk tiek pārmantota. Tās rezultātā var tikt traucēta vairogdziedzera darbība, kas savukārt var palēlināt vielmaiņu un izraisīt svara pieaugumu.

Ja tev ir aizdomas, ka arī tavu vielmaiņu ietekmē kāds ģenētiskais faktors, vērsies pie speciālista.

Brīdis, kad vari sākt pamanīt vielmaiņas palēlināšanos, var būt, iestājoties menopauzei, ap 50 gadu vecumu. Menopauzes laikā notiek hormonālās izmaiņas, kas ietekmē vielmaiņu un palielina iespēju pieņemties svarā, it īpaši vēdera, gurnu un augšstilbu apvidū.

Šeit vari iepazīties ar produktiem, no kuriem labāk izvairīties menopauzes laikā.

Tas, kā šo var labot un kas nenāks par ļaunu vielmaiņai, ir ēst ar mēru un saprātu. Tā vietā, lai ēstu visu, ko gribi un cik daudz gribi, pievērs uzmanību katrai savai maltītē – vislabākajā gadījumā plāno tās. Tāpat, domājot par maltītēm, nepievērs uzmanību tikai uzņemtajam kaloriju daudzumam, jo tās var tikt izlietotas nelietderīgi. Piemēram, liela ir atšķirība starp vienu apēstu virtuli, kurš satur 250 kalorijas, un kādu olbaltumvielām bagātu un veselīgu našķi, kas arī satur 250 kalorijas.