Trešdaļa dzīves vēl priekšā – kā rūpēties par veselību un plaukt pēc menopauzes

Menopauze ir laiks sievietes dzīvē, kad pēc pēdējām menstruācijām pagājuši ne mazāk kā 12 mēneši un klīniski vērojama olnīcu hormonālās darbības izbeigšanās. Nereti pirms menopauzes iestāšanās sieviete jau vairākus gadus izjūt hormonu radītās pārmaiņas. Šis laiks tiek dēvēts par premenopauzi jeb klimaktēriju, un tā ilgums un izteiktība ir ļoti individuāla.

Parasti sievietēm menopauze iestājas 45–55 gadu vecumā, vidēji no 49 līdz 51 gadam. Ginekoloģe min, ka ir gadījumi, kad novērojamas atkāpes no normas, piemēram, menopauze iestājas priekšlaicīgi – līdz sievietes 40 gadu vecumam. Dažkārt tā ir spontāna, dažkārt dažādu manipulāciju ierosināta – ķirurģiskas iejaukšanās, staru terapijas, noteiktu medikamentu lietošanas dēļ.

Runājot par priekšlaicīgu menopauzi (iestājas, pirms sieviete sasniegusi 40 gadu vecumu), pierādīti faktori, kas to varētu izraisīt, ir smēķēšana, zems ķermeņa masas indekss, veģetārisms. Pāragri menstruālā funkcija var izbeigties arī pēc ārstnieciskām manipulācijām – noteikta apjoma ginekoloģiskām operācijām, staru terapijas, noteiktu medikamentu lietošanas. Taču šajos gadījumos menstruāciju izbeigšanās vai to rakstura maiņa ir paredzama un plānota, par ko sieviete arī tiek laicīgi informēta.

Dažkārt novērojama arī vēlīna menopauzes iestāšanās – sievietēm pēc 55 gadu vecuma. Taču menopauze ir dabisks process, kas skar ikvienu sievieti. Tās neiestāšanās drīzāk sastopama gadījumos, kad sievietes mūžs dažādu iemeslu dēļ ir īsāks par paredzēto menopauzes iestāšanās laiku.

Paturpinot, kas nav patiesība saistībā ar menopauzi, ginekoloģe min, ka visbiežākie mīti, kas tiek dzirdēti par dzīves posmu ap menopauzi, ir – es vairs nevaru palikt stāvoklī (dažkārt ar pārgalvības un vieglprātības pieskaņu, dažkārt ar skumjām), es noteikti palikšu resna, neglītāka un/vai īgna. Daļēji pamatoti šie minējumi ir, taču izvērsta jautājumu skaidrošana, ārsta ieteikumu izpilde dod iespēju izvairīties no šīm bažām un vērst savu dzīvi sev vēlamā virzienā.

Dažkārt sievietei var būt tikai viena no sūdzībām vieglā pakāpē, dažkārt tās nāk kā lavīna – vairākas uzreiz – un pamatīgi ietekmē sievietes dzīves kvalitāti. Ginekoloģe uzsver, ka svarīgi ir nekautrēties un nebaidīties vērsties pie veselības aprūpes speciālistiem, piemēram, ģimenes ārsta vai ginekologa, kas ir tiešās pieejamības speciālists, lai traucējošās situācijas veiksmīgi un laicīgi risinātu.

Runājot par menopauzes diagnostiku, Andrejeva skaidro – Pasaules Veselības organizācija to ir skaidri definējusi. Menopauze ir menstruāciju iztrūkums 12 mēnešu ilgumā. Viņa piebilst – ar grūtniecību vai dzemdībām nesaistīts. Biežāk sievietes vēršas pie ārsta tieši premenopauzes posmā, kad menstruācijas ar dažādu periodiskumu vēl turpinās, taču sievieti sāk uztraukt neierastas pārmaiņas pašsajūtā. Noteicošais, lai sāktu domāt par menopauzes tuvošanos, ir noteikta rakstura sūdzību parādīšanās un sievietes hormonālā fona pārmaiņas, ko ļoti precīzi var noteikt laboratoriski.

Savukārt, lai situāciju līdzsvarotu, nepārvērtējami liela loma ir profilakses pasākumiem. Tāpat sievietes ir jāinformē par ieteicamo dzīvesveidu, kā arī liela loma ir ķermeņa svara normalizēšanai, adekvātai fiziskajai slodzei, pareizam un sabalansētam uzturam, atkarību profilaksei vai esošo atkarību mazināšanai.

Ja veselības traucējumi tomēr jau radušies, bieži tiek pielietota multidisciplinārā pieeja to risināšanā – palīdzības nodrošināšanā iesaistās vairāki speciālisti atkarībā no problēmas rakstura. Biežāk aprūpē iesaistītie ārsti ir kardiologi, endokrinologi, urologi, estētiskās ginekoloģijas speciālisti. Vēlīnās menopauzes sekas nereti tiek risinātas ar traumatologa palīdzību – patoloģiski lūzumi osteoporozes augsto risku dēļ ir samērā bieži sastopami sievietēm pēc 60 gadu vecuma.

Speciāliste skaidro, ka uz problēmas iemeslu vērsta ārstēšana ir menopauzālā hormonu terapija jeb sievišķo hormonu aizvietošana – no ārpuses tiek papildināti hormoni, kuru ražošana organismā dabīgā procesa rezultātā izsīkst. Šis ārstēšanas veids ir ļoti efektīvs un labi panesams. Uzsākot terapiju, sievietes jau pēc dažām dienām norāda uz krasu pašsajūtas un dzīves kvalitātes uzlabošanos. Taču, neskatoties uz terapijas augsto efektivitāti un ieguvumiem veselībai ilgtermiņā, ir sievietes, kurām veselības stāvokļa dēļ tā ir liegta.

Tomēr arī šīm sievietēm iespējams palīdzēt, jo alternatīvas menopauzālai hormonu terapijai ir samērā plašas – fitoestrogēni (augu izcelsmes vielas, kas organismā darbojas līdzīgi sievišķajiem hormoniem), homeopātiskie preparāti, adatu terapija, vitamīnu preparāti, medikamenti, kas palīdz novērst konkrētas ar menopauzi saistītas sūdzības. Šo pieeju izmanto arī sievietes, kuras jebkādu iemeslu dēļ baidās izmantot hormonus aizstājošo terapiju.

Taču jārēķinās, ka visi minētie alternatīvās palīdzības veidi salīdzinājumā ar hormonu terapiju ir mazāk iedarbīgi, kā arī pašsajūtas uzlabošanās būs jāgaida ilgāk. Jebkurā gadījumā, parādoties traucējošiem simptomiem, sievietei būtu nepieciešama speciālista konsultācija, lai vienotos par iespējamu turpmāko atbalstu.

Tā kā parasti nezināmais biedē, daļa no panākumiem ir saprast, ka arī pēc menopauzes sliekšņa ir iespējama pilnvērtīga dzīve. Daļēji tas atkarīgs tikai no mums pašām, daļēji no sadarbības ar veselības aprūpes speciālistiem.

"Man menopauze ir vēl tikai priekšā, tādēļ par sajūtām, kas nāk katrai sievietei ap šo dzīves posmu, varu spriest tikai teorētiski, pamatojoties uz savu klienšu vai pacienšu stāstiem. Taču man ir skaidra nostāja, ko es vēlētos sagaidīt no šī dzīves posma, kad tas pienāks," tā Andrejeva.

Svarīgi sabalansēt darba un atpūtas režīmu. Prast un vēlēties parūpēties par sevi. Censties samazināt kofeīna un alkohola lietošanu, atmest vai samazināt smēķēšanu, izvairīties no asiem ēdieniem. Ieviest vai uzturēt regulāru adekvātu fizisko slodzi – vingrošana, peldes, pastaigas ērtā, gaisu caurlaidīgā apģērbā.

Viņasprāt, ir ārkārtīgi svarīgi, lai sieviete saprastu, ka līdz ar šo dzīves posmu nāk viedums un elegance, nevis vecums, slimības un iespēju ierobežojums.

"Skaidri zinu arī to, ka šajā dzīves posmā sievietei ir svarīgi atrast kādu patiesi iepriecinošu, veselīgu, radošu nodarbi – kādai tās ir līnijdejas, kādai – rokdarbi, dārzkopība, joga, pastaigas, grāmatu lasīšana u. tml. Jebkas, kas ļaus apstāties ikdienas neskaitāmo pienākumu skrējienā un izbaudīt mirkli, kas ir tikai tavs. Piemēram, tikšanās ar draudzenēm pie skaistas tases gardas tējas, pastaiga rudens lapu čaukstoņā vai jūras šalkās, sveču iedegšana drēgnos vakaros, ieklausīšanās kaķa murrāšanā utt. Pauzes, kuras sniedz atbalsta, miera, piepildījuma un harmonijas sajūtu. Bet ar lielu piebildi – negraujot veselību. Uzsveru to īpaši, jo dažkārt sievietes saka, ka tikai cigarete vai alkohols ļauj tikt pāri emocionāliem brīžiem vai satraucošiem notikumiem," atklāj ginekoloģe.

Vēl kāda svarīga komponente – justies vajadzīgai. Lai arī tā ir viena no vitālas sievietes nepieciešamībām visa mūža garumā, šeit tā iederas īpaši. Ja pašvērtējums un pašsajūta kādā brīdī sāk klibot, svarīgi, lai ir kāds, kas apliecina, ka vēl joprojām esi vajadzīga. Tādu atbalstu parasti dod ģimene, taču nereti sievietes rod to arī savā darbavietā. Ar piebildi, ka tas ir darbs, kas rada gandarījumu un prieku.

"Uzskatu, ka mūsdienu sievietēm ir patiesi veicies – pieejamas tik daudzas psihiskās un fiziskās labsajūtas atslēgas. Grēks tās būtu atstāt neizmantotas," nobeigumā saka speciāliste.