Aristokrātisks bālums un biežs nogurums – tikai dažas no anēmijas pazīmēm

Ikdienas steiga, neizgulēšanās, neregulāras maltītes vai pat to iztrūkums, daudz pienākumu un darbu, kas jāpaveic, – bieži vien, kad jūtamies noguruši un bezspēcīgi, vainu uzveļam iepriekš minētajiem iemesliem. Tādējādi vairums cilvēku pat nenojauš, ka viņiem ir mazasinība un ir nepieciešama ārstēšana.

Anēmija, tulkojot no grieķu valodas, nozīmē asins trūkumu. Tas ir stāvoklis, kam raksturīgs samazināts eritrocītu vai hemoglobīna daudzums asinīs. Pati anēmija vēl nav atsevišķa slimība, tai vienmēr ir kāds iemesls, kas būtu jānoskaidro, veicot izmeklējumus pie ārsta.

Kā skaidro "Veselības centra 4" ģimenes ārste Gita Gaņģe, anēmijai ir dažādi veidi. Visbiežāk sastopama dzelzs deficīta anēmija, kad nepietiekama uztura, neveselīga dzīvesveida vai citu faktoru ietekmē ir samazināts dzelzs daudzums organismā. Tai seko anēmija, kas rodas citu slimību un to radīto seku dēļ, piemēram, ja ir nieru un aknu saslimšanas, to bojājumi, onkoloģiskas vai citas saslimšanas. Vēl ir hemolītiskā anēmija, kad eritrocītu jeb sarkano asinsķermenīšu mūžs ir samazināts un pastiprināti krītas dzelzs līmenis. Tas rodas, piemēram, iedzimtības vai kādu medikamentu nepanesības dēļ, skaidro ārste.

Anēmija jeb mazasinība var rasties jebkurā vecumā gan sievietēm, gan vīriešiem. Tā var veidoties ne tikai atsevišķu slimību gadījumā, bet arī dažādu fizioloģisku procesu iespaidā, piemēram, grūtniecības un zīdīšanas laikā, kā arī bērna straujas augšanas periodā. Bieži vien mazasinība rodas hormonālu izmaiņu un diētu dēļ, arī tad, ja ir aknu, nieru, kuņģa, zarnu trakta vai autoimūnas saslimšanas. Tā var būt arī dažādu iekšējo orgānu un infekcijas slimību simptoms, skaidro Gaņģe.

Lai gan menstruācijas sievietei ir fizioloģisks un dabisks process un viņas organisms ir pielāgojies ikmēneša asiņu zudumam, mazasinība var rasties arī tad, ja sievietei menstruācijas ir ļoti spēcīgas. Tādēļ vienmēr ir svarīgi noteikt mazasinības rašanās iemeslu, lai tālāk varētu notikt atbilstoša ārstēšana.

Anēmijas cēloņu ir ļoti daudz. Visbiežākais mazasinības radītājs – dzelzs deficīts organismā – ir saistīts ar nepietiekamu uzturu, kad organismam netiek nodrošinātas dažādas vajadzīgās barības vielas. Arī cilvēka dzīvesveids ir ietekmējošs faktors. Mazāk laika tiek pavadīts svaigā gaisā, kustoties, bet vairāk – sēžot pie datora, kas savukārt ietekmē vielmaiņu un nepieciešamo barības vielu uzsūkšanos organismā.

Vēl vērā ņemams anēmijas cēlonis ir nieru darbības traucējumi, jo tieši nieres izdala hormonu eritropoetīnu, kas savukārt piedalās sarkano asinsķermenīšu jeb eritrocītu veidošanā. Arī liesa satur eritrocītus – ja tā vai, piemēram, aknas nedarbojas, kā nākas, var rasties mazasinība, stāsta ārste.

Tas, cik izteikti ir anēmijas simptomi, atkarīgs no tās veida, smaguma un attīstības. Ja mazasinība ir sākuma stadijā, simptomu var pat nebūt.

Mazasinības pazīmes katram izpaužas citādi, un tas saistīts arī ar anēmijas smaguma pakāpi. Taču galvenie simptomi, kam noteikti jāpievērš uzmanība, ir nespēks, bālums, ātra sirdsdarbība un galvas reiboņi, kā arī aizdusa pie fiziskas slodzes. Samazinoties eritrocītu jeb sarkano asinsķermenīšu skaitam, organismā rodas skābekļa bads, tādējādi cilvēkam ir palielināts nogurums, miegainība, bāla āda, galvassāpes, troksnis ausīs, zūd darbaspējas un enerģija. Ja papildus šīm pazīmēm ir sirdsklauves un elpas trūkums miera stāvoklī vai pēc nelielas slodzes, tas var liecināt par mazasinību, tādēļ jādodas pie speciālista pārbaudīties, skaidro Gaņģe.

Ja ir aizdomas par mazasinību, noteikti vispirms ir jādodas pie sava ģimenes ārsta. Anēmiju var diagnosticēt tikai fiziski – nododot asinsanalīzes un izvērtējot, cik augsts vai zems ir dzelzs un hemoglobīna līmenis. Cilvēkam nevajadzētu pašam sev noteikt diagnozi, turklāt bez ārsta ziņas dzert dzelzi saturošus medikamentus nav ieteicams, jo pārāk daudz dzelzs organismam var arī kaitēt, uzsver Gaņģe. Ārste skaidro: ja anēmijas iemesls ir kāda slimība, piemēram, mioma dzemdē vai aknu, nieru saslimšana, tad primāri ir jāārstē pamatslimība. Pēc tās izārstēšanas arī anēmijas simptomi mazināsies. Savukārt pašas anēmijas ārstēšanu tālāk noteiks ārsts, visticamāk, būs nepieciešams lietot dzelzi saturošus medikamentus.

Gaņģe stāsta, ka biežāko mazasinības cēloni – dzelzs deficītu – noteikti ir iespējams novērst un ārstēt jau profilaktiski, vēl pirms parādās kādas nopietnākas veselības problēmas. Cilvēkam vispirms jāsakārto savs darba un atpūtas režīms, katru dienu ar svaigiem produktiem jāuzņem C vitamīns, kā arī jālieto veselīgs, sabalansēts uzturs un ēdienkartē jāiekļauj tādi produkti, kas sniegs ikdienai nepieciešamo dzelzs daudzumu. Šeit tu uzzināsi, kuri produkti satur daudz dzelzs.

Ar portālu "Viņa" savos stāstos par anēmijas atklāšanu un ārstēšanu piekrita dalīties trīs sievietes.

"Man ir 29 gadi, un ar šo slimību sadzīvoju jau no 15 gadu vecuma. Sākums bija tāds, ka man vienkārši nebija spēka, biju ļoti piekususi, kāpjot vien pāris pakāpienu līdz pirmajam stāvam. Sāka zust arī apetīte. Taisīju analīzes, un tajās atklājās, ka man ir mazasinība," stāsta Alīna. "Toreiz sāku lietot zāles, un tad palika labāk, dzēru ārsta norādītos medikamentus, pilnu kursu. Taču ar to viss nebeidzās, kopš mazasinības atklāšanas man vēl ir bijušas situācijas, kad bija liels nespēks un grūtības veikt ikdienas pienākumus. Kā to pamanu, uzreiz dodos pie ārsta, kurš mani nosūta uz analīzēm un izraksta dzelzi saturošus preparātus. Mazasinības rašanās man ir saistīta ar uzturu – ikdiena man vienmēr ir bijusi ļoti dinamiska, bieži varu pat aizmirst paēst un nepietiekami uzņemu visu, kas organismam nepieciešams. Tādēļ sevi tagad rūpīgi uzmanu, regulāri taisu analīzes un pievēršu uzmanību veselīgam uzturam," viņa skaidro.

"Anēmiju man atklāja, kad visu vasaru biju nomocījusies ar nieru infekciju. Sāku taisīt dažādas analīzes, un vienā no tām atklājās, ka ir kritiski zems hemoglobīna līmenis. Pirmais, kur mani nosūtīja, bija onkoloģijas centrs, jo bija aizdomas par leikēmiju. Par laimi, tas neapstiprinājās. Izrādījās, ka pie vainas ir anēmija. Lietoju ārsta izrakstītās zāles, un tagad viss ir stabilizējies, bet ar bažām domāju, kas notiks tad, kad gaidīšu bērniņu, jo tad labam dzelzs līmenim ir ļoti liela nozīme," stāsta Anda.

"Mazasinība man ir bijusi kopš bērnības – vienmēr esmu bijusi diezgan bāla, taču par enerģijas trūkumu nekad neesmu sūdzējusies un arī analīzes vienmēr ir bijušas normas līmenī. Tādēļ nekad par anēmiju daudz neaizdomājos," stāsta Līva. "Taču viss mainījās, kad sākās pubertāte un menstruācijas. Tās man visu laiku bija ļoti smagas, bet mans ginekologs nekādu iemeslu tam nevarēja atrast. Ik pa laikam dzēru dzelzi saturošus medikamentus, lai normalizētu hemoglobīna līmeni. Tā viss turpinājās, līdz man piedzima bērns. Veselības problēmu dēļ man bija plānots ķeizargrieziens, un tādējādi nokļuvu pie citiem speciālistiem, kuriem izstāstīju arī savas līdzšinējās problēmas. Kā izrādījās, man bija iepriekš neatklāta mioma, kas vēlāk arī tika operēta. Kopš tā laika man vairs nav spēcīgu asiņošanu un arī anēmija ir pazudusi!" viņa stāsta.

Kā noskaidrojām, anēmijas jeb mazasinības iemesli var būt dažādi, turklāt ne vienmēr tos uzreiz var pamanīt. Arī pirmie simptomi var būt gana mānīgi, tādēļ noteikti ne mirkli nevilcinies un dodies pie sava ģimenes ārsta, ja kāds no tiem tev ir jau ilgstoši.