Sāpes locītavās, lūstoši nagi, sausa āda. Pazīmes, kas liecina par vitamīnu deficītu

Ja arī tev ir radušās aizdomas, ka organismam trūkst kāds no tam tik ļoti nepieciešamajiem vitamīniem, iedvesmojoties no portāla ''Live Strong'', piedāvājam iepazīties ar sešām pazīmēm, kas var liecināt par dažādu vitamīnu deficītu.

Tomēr atceries, – lai arī visas minētās pazīmes var liecināt par vitamīnu deficītu, tās var būt arī blaknes citām nopietnām veselības problēmām. Tāpēc vienmēr par jebkādām veselības problēmu aizdomām vislabāk konsultēties ar speciālistu, kurš palīdzēs noteikt problēmu cēloni.

Iespējamais vaininieks: acs raustīšanos var izraisīt vairāki cēloņi, piemēram, nogurums, stress, pārāk liels kofeīna un alkohola patēriņš. Tāpat šīs spazmas var izraisīt pazemināts magnija līmenis.

Kā to labot: par laimi magnija līmeni atgūt tā normālajā daudzumā ir salīdzinoši vienkārši. Rieksti un sēklas, it īpaši ķirbju sēklas, satur daudz magnija. Iejauc sēklas salātos, pievieno auzu pārslu putrai vai izmanto abus minētos smūtija pagatavošanai. Tāpat arī vari pievērst uzmanību brokastu pārslu uzturvielu saturam un izvēlēties tās, uz kurām ir atslēgvārds ''bagātināts''. Kā arī pilngraudu produkti, baltie rīsi un maize palīdzēs atgūt ierasto magnija līmeni.

Kā to labot: tā kā gada aukstajos mēnešos arī saules gaismas ir mazāk, vislabākais veids, kā uzņemt D vitamīnu, ir pārtika, kas ir šī vitamīna bagāta. Piemēram, lasis vai olu dzeltenumi. Tāpat vari izmēģināt uztura bagātinātājus ar D vitamīnu, taču pirms to lietošanas vislabāk konsultēties ar ārstu, jo pārāk liels D vitamīna patēriņš var izraisīt organisma saindēšanos.

Tomēr ja ar pārtiku vien ir grūti uzņemt pietiekamu daudzumu D vitamīna, uzturēšanās saules gaismā var palīdzēt, tāpēc – ja tev ir iespēja, dodies atpūtā uz kādu siltāku zemi. Tāpat pētījums, kas 2012. gadā publicēts žurnālā ''Journal of Pharmacology & Pharmocotherapeuitics'', rāda, ka tieši D vitamīns, kas saražots saules ietekmē, organismā var saglabāties vismaz divreiz ilgāk, nekā uzņemot to caur pārtiku.

Kā to labot: ēdienreizēs iekļauj pārtiku, kas satur dzelzi. Tā ir gaļa, lapu zaļumi, cepti kartupeļi ar mizu, brokoļi, garneles, gliemenes, sardīnes u.c. Tāpat vari papildus uzņemt C vitamīnu, kas palīdzēs absorbēt dzelzi. Pāris nedēļas pēc uztura maiņas pievērs uzmanību nagiem, ja tie joprojām lūst un lobās, dodies pie ārsta un lūdz pārbaudīt dzelzs līmeni asinīs. Smaga dzelzs deficīta gadījumā ārsts var izrakstīt dzelzi saturošus medikamentus, kas palīdzēs tā līmeni normalizēt.

Kā to labot: līdzīgi kā ar visu iepriekš minēto, arī šī vitamīna trūkumu var labot ar izmaiņām uzturā. Ievies tajā B12 vitamīna bagātus produktus, piemēram, pilngraudu, aknas, lasi, tunci, foreli. B12 vitamīna deficīts visbiežāk var tikt novērots veģetāriešiem un vegāniem, jo to lielākoties iespējams iegūt no dzīvnieku valsts produktiem. Ja arī tu neēd gaļu, lūdz savam ārstam pārbaudīt magnija līmeni.

Kā to labot: K vitamīns ir atrodams raudzētos produktos, piemēram, skābos kāpostos, nogatavinātā sierā, kā arī zaļumos. Ja šie produkti manāmus uzlabojumus nerada, vari izmēģināt augstas kvalitātes, dabiskos uztura bagātinātājus ar K2 vitamīnu. Tomēr vislabāk par K vitamīna deficīta aizdomām konsultēties ar ārstu.

Kā to labot: uzturā ieviest omega-3 bagātus produktus – valriekstus, čia sēklas, auzu pārslas, avokado grauzdiņus, sardīnes, lasi utt. Ja tev arī pēc uztura maiņas šķiet, ka organismam trūkst omega-3 taukskābes, konsultējies ar speciālistu, piemēram, sertificētu dietologu, kas palīdzēs atrast piemērotākos uztura bagātinātjus.